6533b88afe1ef96bd12e147c

RESEARCH PRODUCT

Imūnā atbildes reakcija uz vakcināciju pret vīrushepatītu B hemodialīzes pacientiem

subject

description

Pamatojums: Hemodialīzes (HD) pacientiem ir paaugstināts ar asinīm pārnesamām infekciju risks, piemēram, vīrushepatīta B infekcija (HBV). Pacientiem ar terminālu nieru mazspēju bieži ir imūnsistēmas nomākums, kas rezultējās ar nepietiekamu imūnās atbildes reakciju pret HBV vakcināciju. Adekvāta imunoloģiska atbilde it tad, ja anti-HBs-antivielu titrs >10 mSV/ml. Lai gan atbildes reakcija vispārējā populācijā ir aptuveni 95%, HD pacientiem tā ir robežās no 50-80%. Mērķis: noteikt HBV infekcijas izplatību, identificēt imūno atbildes reakciju HD pacientiem uz HBV vakcināciju un izvērtēt tās ietekmējošus klīniskus un laboratoriskus faktorus. Materiāli un metodes: Tika analizēta HBV izplatība HD pacientiem, kuri veic dialīzi PSKUS. Anti-HBs titri tika pētīti retrospektīvi pēc primārās vakcinācijas pret HBV pacientiem, kas uzsāka HD laikā no 2010 līdz 2017 gadam. Visi pacienti, kuriem pirms HD un vakcinācijas uzsākšanas bija negatīvi seroloģiskie HBV infekcijas rādītāji, tika iekļauti pētījumā. Anti-HBs titri tika novērtēti vienu līdz sešus mēnešus pēc pilnīgas vakcinācijas sērijas. Tie pacienti, kuri nesaņēma visas 4 vakcīnas devas, tika izslēgti no pētījuma. Pacienti tika sadalīti divās grupās pēc anti-HBs titra pēc vakcinācijas. Pētījumā analizēti šādi faktori, kas var ietekmēt reakciju pret HBV vakcīnu: vidējais GFĀ, kreatinīns, hemoglobīna līmenis, PTH, CRP, feritīns, vīrushepatīta C infekcija, saņemti imūnsupresīvi medikamenti (1, 2, 3 medikamenti) un hemodialīzes ilgums (stundas nedēļā). Rezultāti: Hroniska HBV infekcija bija 1,6% pacientu. 10 (16.7%) pacientiem bija imunitāte pēc pārslimotas HBV infekcijas (anti-HBs un anti-HBc antivielas positive). 41 pacienti no pašreizējiem HD pacientiem uzsāka HD norādītajā laika posmā un bija iekļauti pētījuma grupā. No tiem 23 (56,2%) pacientiem bija atbildes reakcija uz vakcināciju, savukārt 18 (43,9%) pacientiem nebija serokonversijas. 15 pacientiem (36,6%) bija ļoti augsts antivielu titrs (> 100 mSV/ml). Vidējais hemoglobīna, kreatinīna, CRP, PTH, feritīna līmenis, imūnsupresantu devas un hemodialīzes ilgums neuzrādīja nozīmīgu saistību ar imūno atbildes reakciju. Vienīgais mainīgais, kas bija statistiski ticams serokonversijas sasniegšanā, bija vecums (p = 0,003). Tika konstatēts, ka respondenti bez atbildes reakciju pret vakcināciju (70,28 ± 12,92 gadi) ir vecāki par 14,67 gadiem nekā respondenti ar atbildes reakciju (55,61±15,715). Loģiskā regresija parādīja, ka imūnā atbildes reakcija samazinās par 7% ar katru dzīves gadu. Secinājumi: Hroniska HBV infekcijas izplatība HD pacientu vidū ir salīdzināma ar vispārējo populāciju. Serokonversijas indekss pēc vakcinācijas HD pacientiem ir zemāka. GFĀ, kreatinīna, hemoglobīna, PTH, CRP un feritīna rādītāji, kā arī imūnsupresīvu zāļu uzņemšana un HD ilgums nav saistīti ar imūnās atbildes reakciju pret HBV vakcīnu. Tika novērots, ka vecums kā nemainīgs riska faktors ir negatīvi saistīts ar imūnās atbildes reakcijas veidu.