6533b88afe1ef96bd12e14e0

RESEARCH PRODUCT

Laktācija sievietēm pēcdzemdību periodā atrodoties stacionārā

subject

description

Ievads. Ekskluzīva barošana ir ļoti aktuāla tēma mūsdienās un zinātnē ir pieradīts, ka tās ir vislabākais barošanas veids, kas atbilst visām mazuļa uztura vajadzībām. Tomēr ir dažādie faktori, kas var traucēt šo procesu un viens no risinājumiem ir maisīju ievešana. Darba mērķis. Izpētīt faktorus, kas var traucēt ekskluzīvu barošanu un noskaidrot medicīnas personāla lomu zīdīšanas procesā. Materiāli un metodes. Ir veikts prospektīvs pētījums Rīgas dzemdību namā. Ar anketēšanas metodi tika pētīta pacientu grupa, kuri piedzemdēja un izrakstās no stacionāra. Pētījumam tika izvēlētas pilngadīgas mātes, kuras piedzemdēja veselu laika dzimušo mazuli. Rezultāti. Pētījuma ietvaros tika iegūti statistiskie dati par ekskluzīvu barošanu un tika analizētas 100 anketas. Pētījumā tiek noskaidrots, ka vairāk sievietes jeb 71% (n=71) izvēlas krūts barošanu, kas ir pozitīvi, un 29% (n=29) baro mazuli ar mākslīgo barību. Biežākais iemesls kāpēc mātes izvēlas barot ar maisījumiem ir piena trūkums, kuru atzīmēja 13% (n=13), 7% (n=7) mazulis neņēma krūtis un 5% (n=5) uzskata, ka mākslīgi barot ir ērtāk, 2% (n=2) izjuta sāpēs zīdīšanas laikā. Pozitīvi ir tas, ka 40% (n=40) nesastopas ar problēmām zīdīšanas laikā, 24% (n=24) uzskata, ka viņam trūks zināšanas par pareizu krūts barošanas tehniku un 18% (n=18) izjuta sāpes/jutīgumu krūtīs barošanas laikā, tomēr turpināja barot mazuli ar krūts pienu, 4% (n=4) no visiem respondentiem likās, ka mazulis slikti pieņemas svarā un 1% (n=1) attīstījās mastīts. Tiek noskaidrots, ka 49% (n=49) plāno barot bērnu ar krūtīm, kamēr ir piens, 29% (n=29) plāno turpināt krūts barošanu līdz 6 mēnešiem un 26% (n=26) – līdz 1 gadam un ilgāk, tikai 4% (n=4) plāno turpināt zīdīšanu mazāk par 6 mēnešiem. Biežāk respondenti informācijas iegūšanai zīdīšanas jautājumā izmanto medicīnas personāla ieteikumus 41% (n=41), 21% (n=21) meklēja informāciju sociālajos tiklos, 18% (n=18) konsultējas ar draugiem un paziņam un 13% (n=13) lasīja grāmatās. No medicīnas personāla 40% (n=40) respondentes saņēma palīdzību barošanas jautājumā no ārsta-dzemdību speciālista, 23% (n=23) – no vecmātes, 21% (n=21) – no medmāsas, 7% (n=7) atzīmēja variantu cits speciālists un 9% (n=9) vispār nesaņēma informāciju no medicīnas darbiniekiem. Savukārt par zīdīšanas priekšrocībām un pareizo zīdīšanas tehniku no medicīnas personāla tika informēti 83% (n=83) respondentes un 17% (n=17) meklēja vajadzīgu informāciju pašas. Pētījuma rezultāti parada, ka 66% (n=66) apmeklēja pirmsdzemdību kursus, kur apsprieda zīdīšanas jautājumu un 34% (n=34) atteicās apmeklēt kursus. Secinājumi. Rezultāti parāda, ka biežāk sievietes izvēlas krūts barošanu nekā mākslīgo barošanu, savukārt biežākais mākslīgas barošanas iemesls ir nepietiekams piena daudzums. Biežākā zīdīšanas problēma pēcdzemdību periodā ir zināšanu trūkums par pareizu zīdīšanas tehniku un galvenais informācijas avots, kuram sievietes uzticas ir medicīnas personāls.