6533b88afe1ef96bd12e172d

RESEARCH PRODUCT

Ādas izmaiņas pacientiem ar sistēmisku sarkano vilkēdi (SSV)

subject

description

Pētījuma nosaukums: Ādas izmaiņas pacientiem ar sistēmisku sarkano vilkēdi (SSV) Vispārēja informācija: Sistēmiska sarkanā vilkēde ir multifaktoriāla slimība ar plašu klīnisko izpausmju spektru. Ādas slimības ir svarīgs sarkanās vilkēdes klīniskais aspekts, jo āda ir otrs visbiežāk skartais orgāns pēc muskuļu un skeleta sistēmas. Saistībā ar to ādas izmaiņas var būt izšķirošas, lai agrīni atklātu sistēmisko slimību un to pienācīgi ārstētu.Mērķi. Galvenais pētījuma mērķi ir atrast, vai pastāv korelācija starp ādas izmaiņām, kuras var parādīties pacientiem ar sistēmisku sarkano vilkēdi un slimības aktivitāti. Un noteikt ādas bojājumus, kuriem ir saistība ar slimības aktivitāti. Materiāli un metodes: šis ir retrospektīvs pētījums, kurā analizētas pacientu slimību vēstures no Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes Slimnīcas (PSKUS) arhīviem. Pirms šī pētījuma uzsākšanas no ētikas komisijas tika iegūta atļauja pētījuma veikšanai; tika caurskatīti 72 pacienti ar SSV kā galveno diagnozi, bet tikai 40 tika atzīti par piemērotiem pētījumam. Visi pētījumā iesaistītie pacienti bija vecāki par 18 gadiem un apmeklēja slimnīcu laika posmā no 2015. gada līdz 2017. gadam. Dati tika savākti un analizēti, izmantojot IBM SPSS 25. Analītiskie pētījumi tika veikti, lai noteiktu korelāciju starp ādas izmaiņām, anti-dsDNS titriem un slimības aktivitātes indeksu SLEDAI. Rezultāti: no kopējā pacientu skaita (n = 40) lielākā daļa bija sievietes (n = 34); vidējais vecums pētījuma grupā bija apmēram 42 gadi. Visiem pacientiem, kas iekļauti šajā pētījumā, slimības statuss bija aktīvs; vidējā SLEDAI vērtība bija 10,5; lielākā daļa no tiem (40%) bija mērenas slimības aktivitāti, savukārt tikai vienam pacientam, kas pārstāv piecus procentus no kopējā skaita, bija ļoti augsta slimības aktivitāte. SSV "nespecifisku" bojājumu rašanās bija augstāka salīdzinājumā ar SSV "specifiskiem bojājumiem". Korelatīvi pētījumi liecināja par slimības aktivitātes indeksa pieaugumu, palielinoties ādas izmaiņām (p = 0,001); korelācijai bija lielāka nozīme "nespecifiskām" ādas izmaiņām (p = 0,006) salīdzinājumā ar "specifiskām" (p = 0,037). No "nespecifiskām" ādas izmaiņām vislielākā ietekme uz SLEDAI bija ar vaskulītu saistītajiem bojājumiem (p = 0,001). Anti-dsDNS titriem netika konstatēta nekāda korelācija attiecībā uz SLEDAI, ne arī ar ādas izmaiņu skaitu. Tomēr tika novērota neliela pozitīva korelācija lokalizēta tipa akūtai ādas sarkanai vilkēdei, t.i., tauriņveida izsitumiem (p = 0,042). Secinājums: Ādas izmaiņas ir visnotaļ nozīmīgas sistēmiskās sarkanās vilkēdes diagnostikā. Pacientiem ar nespecifiskiem ādas bojājumiem ir palielināta slimības aktivitāte; agrīna šo ādas izmaiņu atpazīšana, kombinācijā ar intensīvu ārstniecības režīmu, var palīdzēt sasniegt labāku prognozi.