6533b88afe1ef96bd12e18bd

RESEARCH PRODUCT

Atopiska dermatīta smaguma pakāpes korelācija ar laboratorisko kritēriju un biežākas blaknes pacientiem ar bioloģisko terapiju

subject

description

Mērķis: Izpētīt un salīdzināt visbiežākās blaknes nemolizumab un lebrikizumab medikamentiem. Izpētīt laboratorisko rādītāju korelāciju ar AD smaguma pakāpi.Uzdevumi: Noteikt korelatīvas sakarības starp EASI, IgE, eozinofīliem leikocītiem, neitrofīliem leikocītiem, LDH. Salīdzināt nemolizumab un lebrikizumab medikamentu drošību. Materiāli un metodes: Retrospektīvs pētījums attiecībā uz 1.hipotēzi, izmantojot ambulatoro pacientu kartiņas. Pacienti ar vidēji smagu, smagu AD (kopā 59 cilvēki). Randomizēti, dubultakli, placebo-kontrolēti, multicentriski pētījumi, attiecība uz 2.hipotēzi. Kopējais pacientu skaits, ieskaitot pacientus, kuri saņēma bioloģisko terapiju - 424 (lebrikizumab) un 649 (nemolizumab). Pētījums tika īstenots vairākos centros Latvijā un starptautiski, no 2020. gada - turpinās līdz šim. Dati par pacientiem tika iegūti Latvijas Dermatoloģijas Institūtā (LDI) Rīgā un Liepājā. Pētījuma veikšanai, izmantojot pacientu ambulatorās kartiņas, tika saņemta LDI atļauja. Klīniskie pētījumi ar nemolizumab un lebrikizumab ir attiecīgi reģistrēti Zāļu Valsts aģentūrā un Eiropas klīnisko pētījumu reģistrā; tika izmantota pētniekiem un publiski pieejamā informācija par pētāmo medikamentu blaknēm. Pētījumā iegūtie dati tika izmantoti tikai apkopotā veidā. Datu statistiskajai analīzei tika izmantoti Microsoft Exel programma, LU universitātes resursos pieejamā IBM SPSS Statistics 22 programmatūra. Pētījuma būtiskuma līmenis: p<0,05. Rezultāti: Retrospektīva pētījumā piedalījās 59 pacienti: 38 (64%) sievietes, 21(36%) vīrietis. Vidējais vecums 36,2 gadi. Meklējot korelāciju starp EASI, IgE, LDH, eozinofīlu un neitrofīlu leikocītu rādītājiem, tika aprēķināts Pīrsona un Spīrmana koeficienti, pēc kuram ir redzams, ka statistiski nozīmīgas korelācijas ir starp EASI un IgE (r= 0,533, p<0,01) sieviešu grupā, starp neitrofīliem un eozinofīliem leikocītiem (rho=0,472, p<0,01) sieviešu grupā, vīriešu grupā – starp LDH un eozinofīliem leikocītiem ( r=0,483, p<0,01). Randomizēta, dubultakla, placebo-kontrolēti, multicentriski pētījumā, lebrikizumab (n=2 / 12%) rada pacientiem mazāk nevēlamas blakusparādības, nekā nemolizumab (n=15 / 88%). Secinājumi: Statistiski nozīmīgas korelācijas starp neitrofīliem un eozinofīliem leikocītiem, IgE un EASI sieviešu grupā, bet vīriešu grupā starp LDH un eozinofīliem leikocītiem. Pētnieciskā darbā izvirzīta pirmā hipotēze daļēji apstiprinājās. Nemolizumab izraisa vairāk nevēlamas blakusparādības, salīdzinot ar lebrikizumab, bet rezultāti nav statistiski ticami.