6533b88afe1ef96bd12e1a47

RESEARCH PRODUCT

Resnās zarnas vēža laparoskopiskas un konvencionālas ārstēšanas agrīnu rezultātu salīdzinājums

subject

description

Darba aktualitāte: Resnās zarnas vēža incidence ir atšķirīga dažādos kontinentos un pat nācijās, atkarībā no iedzimtības un dzīves paradumiem. Globāli tas ir trešais visbiežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem un otrais visbiežāk diagnosticētais vēzis sievietēm. 2015. gadā konstatēti 1.65 miljoni jaunu gadījumu un 835 000 nāves gadījumu (Finlay, 2018). Laparoskopiskās ķirurģijas īpatsvars ar katru gadu pieaug, zarnu ļaundabīgu audzēju ārstēšana nav izņēmums neatkarīgi no audzēja lokalizācijas. Zarnu vēzis ir nopietna, taču ārstējama slimība. Diemžēl, jebkura operācija var izraisīt intraoperatīvas un postoperatīvas komplikācijas. Konvencionālai un laparoskopiskai pieejai ir vairākas būtiskas atšķirības, piemēram, operācijas laiks, pēcoperācijas hospitalicāzijas ilgums un komplikāciju risks. Darba mērķis: Salīdzināt laparoskopiski un konvencionāli operētu pacientu konstitucionālos, intraoperatīvos un pēcoperāciju datus un rezultātus. Metodes un materiāli: Šajā retrospektīvajā pētījumā tika izvērtēti dati par 170 stacionārajiem pacientiem, izmantojot resnās zarnas dažādu lokalizāciju ļaundabīgo audzēju slimības vēstures. Datu statistiskās analīzes mērķis bija izvērtēt pacientu atlases kritērijus, novērtēt operācijas laiku un izdalīto limfmezglu skaitu, komplikāciju biežumu, raksturu un pēcoperācijas hospitalizācijas ilgumu pacientiem, kuriem ar divām metodēm tika operēts resnās zarnas vēzis. Rezultāti: Vidējais operācijas ilgums laparoskopiski operētajiem pacientiem - 199 minūtes, konvencionāli operētajiem - 149 minūtes, (p<0.05). Vidējais izdalīto limfmezglu daudzums laparoskopiskai tehnikai bija 10.29 limfmezgli (robežās no 1- 28), operējot konvencionāli tika izdalīti vidēji 13.12 limfmezgli (robežās no 2 - 40), (p<0.05); Vidējais pēcoperācijas hospitalizācijas laiks– LĶ=7.375 dienas un AĶ=10.163 dienas (p<0.05). Kopā 30 (28.84%) konvencionāli operēto pacientu bija kāda no komplikācijām, taču laparoskopiski operētiem pacientiem bija deviņas (18.75%) komplikācijas (p<0.05). Secinājumi: 1) laparoskopiskas operācijas ir ilgākas kā konvencionālas; 2) laparoskopisku pacientu pēcoperācijas hospitalizācijas laiks ir īsāks kā konvencionāli operētiem; 3) konvencionālās operācijās izdala vairāk limfmezglus kā laparoskopiskās operācijās; 4) laparoskopiski operētiem pacientiem komplikācijas novēro ievērojami retāk kā konvencionāli operētiem; 5) izplatītu zarnu vēzi izvēlas operēt konvencionāli; 6) laparoskopisku operāciju kvalitāte kopš 2012. gada ir augusi. Atslēgas vārdi: RESNĀS ZARNAS VĒZIS, LAPAROSKOPIJA, ATVĒRTA ĶIRURĢIJA, KOMPLIKĀCIJAS, OPERĀCIJAS ILGUMS, HOSPITALIZĀCIJAS LAIKS.