6533b88afe1ef96bd12e1b18

RESEARCH PRODUCT

Nobrieduša krūts piena sastāvs un to ietekmējošie faktori

subject

description

Darba mērķis:noteikt krūts piena sastāvu un to ietekmējošos faktorus Latvijā dzīvojošu māšu vidū, kā arī iegūtos rezultātus salīdzināt ar ārvalstu datiem.Materiāli un metodes:Piena paraugi tika iegūti no dažādās Latvijas pilsētās dzīvojošām mātēm. Paraugi tika analizēti Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātē (tika noteikts pH, blīvums, tauku, laktozes un olbaltumvielu koncentrācija). Makroelementu koncentrācija pienā tika analizēta saistībā ar dažādiem faktoriem: mātes vecumu, laktācijas mēnesi, mātes ĶMI pirms grūtniecības, mātes svara pieaugumu grūtniecības laikā, mātes ĶMI pēc grūtniecības, dzemdību skaitu, dzemdību veidu, gestācijas laiku, piena savākšanas diennakts laiku, mātes diētu, bērna dzimumu un anestēziju dzemdībās. Datiem tika noteikts vidējais aritmētiskais, standarta nobīde, mediāna, mazākā un lielākā vērtība, un datu analīzei izmantoti šādi testi: Spearman correlation test, Chi square test, K - Independent Samples test, Independent Samples T – test.Rezultāti:no 58 mātēm tika savākti 59 piena paraugi. Vidējās makroelementu koncentrācijas bija šādas: tauki - 2,58% (0,4% līdz 6,7%), laktoze - 6,95% (4,42% līdz 7,95%) un olbaltumvielas - 1,12% (0,80% līdz 1,81%). Citi pienā analizēti parametri: blīvums - 1019 kg/m3 (948 kg/m3 līdz 1041 kg/m3) un pH - 6,56 (6,30 līdz 7,71).Analizētajos krūts piena paraugos pH, blīvumam, tauku, olbaltumvielu un laktozes koncentrācijai netika konstatēta statistiski ticama saistība ar mātes vecumu, laktācijas mēnesi, mātes ĶMI pirms grūtniecības, mātes svara pieaugumu grūtniecības laikā, mātes ĶMI pēc grūtniecības, dzemdību skaitu, dzemdību veidu, gestācijas laiku, piena savākšanas diennakts laiku un mātes diētu. Tauku koncentrācija korelēja ar olbaltumvielu koncentrāciju krūts pienā (p=0,029); laktozes koncentrācija korelēja ar pH līmeni krūts pienā (p=0,008); laktozes koncentrācija bija augstāka zēnu māšu krūts pienā (p=0,041); tauku koncentrācija bija augstāka dzemdību anestēziju saņēmušo māšu krūts pienā (p=0,013); pH līmenis bija augstāks dzemdību anestēziju saņēmušo māšu krūts pienā (p=0,046).Secinājumi: kopumā analizēto paraugu makroelementu vidējās vērtības ir salīdzināmas ar ārvalstu datiem, lai gan ir atšķirības – mūsu analizētajos paraugos vidējais tauku saturs bija ievērojami zemāks, salīdzinot ar Amerikas Pediatrijas Akadēmijas un Lielbritānijas datiem. Zemāku pH līmeni paraugos ar augstāku laktozes saturu var skaidrot ar pienskābi, kura veidojas mikroorganismu darbības rezultātā. Izteiktas izmaiņas mātes - veģetārietes piena sastāvā rāda, ka mātēm, kuras ievēro šo diētu, jāpievērš īpaša uzmanība sava uztura kvalitātei, lai saglabātos atbilstoša krūts piena enerģētiskā vērtība un būtu pilnvērtīgs makroelementu un mikroelementu sastāvs. Augstāku tauku un pH līmeni noteica to māšu krūts pienā, kuras atzīmēja anestēzijas pielietošanu dzemdībās, iespējams, to varētu skaidrot ar krūts piena mikrobioma izmaiņām.