6533b88afe1ef96bd12e1b8b

RESEARCH PRODUCT

Biežākie hroniskas sirds mazspējas dekompensācijas iemesli

subject

description

Sirds mazspēja (SM) ir progresējoša hroniska slimība, kurai nepieciešama simptomu kontrole, adekvāta terapija un ārsta uzraudzība. Sirds mazspēja ievērojami ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Pašlaik sirds mazspējas izplatība pasaulē ir 64,34 miljoni gadījumu (8,52 uz 1000 iedzīvotājiem), kas veido 9,91 miljonu gadu, kas zaudēti invaliditātes dēļ, un 346,17 miljardus ASV dolāru (Lippi et al., 2020). Neskatoties uz progresu sirds mazspējas ārstēšanā, pētījumi liecina, ka līdz ar pacientu novecošanos un dzīvildzes pagarināšanos, sirds mazspējas pacientu skaits ar katru gadu pieaug, tādējādi pieaug arī dekompensētu sirds mazspējas pacientu skaits, hospitalizācijas biežums un mirstība. Jaunākie Eiropas dati (ESC-HF pilotpētījums) liecina, ka 12 mēnešu mirstība no visiem cēloņiem hospitalizētiem un stabiliem/ambulatoriem SM pacientiem bija attiecīgi 17% un 7%, un 12 mēnešu hospitalizācijas rādītāji bija 44 % un attiecīgi 32% (Maggioni et al., 2013). Akūtas dekompensācijas laikā pacientiem strauji pasliktinās vispārējais stāvoklis un simptomi, tāpēc pacienti tiek steidzami hospitalizēti. Sirds mazspējas pacientu hospitalizācija ir visbiežākais iemesls pacientiem virs 65 gadu vecuma un sasniedz aptuveni 1 miljonu skaitu gadā ASV un līdzīgu skaitu arī Eiropā (Mozaffarian et al., 2015). Darba mērķis ir precizēt galvenos riska faktorus, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai samazinātu hospitalizāciju skaitu sirds mazspējas dekompensācijas dēļ un uzlabotu pacientu prognozi. Dekompensāciju visbiežāk rada kardiovaskulāras vai nekardiovaskulāras blakusslimības progresēšana vai neārstēšana, kā arī medikamentu nelietošana vai neregulāra lietošana. No citiem iemesliem var minēt arī medikamentus, kas var veicināt sirds mazspējas dekompensāciju, piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kortikosteroīdi, estrogēni, androgēni, hlorpropamīds un citi medikamenti, kā arī alkohola un narkotiku lietošana, sociāli faktori un grūtniecība. Tomēr aptuveni 30–40% gadījumu nav iespējams noteikt klīniskās dekompensācijas cēloni vai faktoru (Bocchi et al., 2005). Pētījumā tika iekļauti pacienti ar akūtu dekompensētu sirds mazspēju, kas ir steidzami hospitalizēti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Pētījuma galvenais uzdevums bija noteikt biežākos dekompensācijas iemeslus, lai turpmāk gan pacients, gan ārsts pievērstu pastiprinātu uzmanību tiem riska faktoriem, kas var radīt atkārtotu hospitalizāciju. Pētījumā visbiežākais dekompensācijas iemesls bija pacientu nelīdzestība (medikamentu nelietošana un neregulāra lieotošana) - 22,5% pacientu, otrs biežākais bija neskaidras dekompensācijas iemesls - 21,5% pacientu, trešais bija infekcijas radīta dekompensācija - 12,5% pacientu un ceturtajā vietā - 11,5% pacientu bija aritmijas.