6533b88afe1ef96bd12e1e4e

RESEARCH PRODUCT

The prevalence of depression and anxiety among medical field and non-medical field students in Latvia and Finland

subject

description

Ievads: COVID-19 pandēmijai ir nopietnas fiziskas un psiholoģiskas sekas. Vispārējās populācijas vidū arī universitātes studenti, šķiet, ir pakļauti garīgās veselības jautājumu ietekmei. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir novērtēt depresijas un trauksmes izplatību medicīnas un nemedicīnas studentu vidū Latvijā un Somijā COVID-19 pandēmijas laikā, un salīdzināt šīs valstis. Metodoloģija: šajā šķērsgriezuma pētījuma tika apkopoti uz aptauju balstītie dati, kā arī trauksmes (Generalized Anxiety Disorder scale-7 jeb GAD-7) un depresijas (The Patient Health Questionnaire-9 jeb PHQ-9) skrīninga anketu dati. Aptauja tika veikta no 2021. gada 29. janvāra līdz 2021. gada 28. februārim. Rezultāts: aptauju aizpildīja 681 students.. No 681 studenta 42,7% ziņoja par mērenu līdz smagu depresijas līmeni un 65,3% par vieglu līdz smagu trauksmi. Medicīnas jomas studentiem bija lielāka vidēji smagas vai smagas trauksmes procentuālā izplatība, salīdzinājumā ar nemedicīnas jomas studentiem - vidēji smagas 21.7 % vs 15.1 % un smagas 14.5 % vs 9.8% , tomēr depresijas izplatības atšķirība starp grupām nebija statistiski nozīmīga. Latvijā tika ziņots par augstāku depresijas un trauksmes līmeni, salīdzinot ar Somiju - vidēji smagu līdz smagu depresiju attiecīgi 47,1% un 32,5%. Arī vidēji smagas līdz smagas trauksmes simptomu izplatība Latvijā bija lielāka - 37% un 21,5%. Statistiski nozīmīgi (p <0,05) atradnes, kas saistītas ar augstāku depresijas un trauksmes līmeni, bija šādi: sieviešu dzimums, jaunāks vecums, studijas Latvijā, ka arī psihiski traucējumi un fiziskās slimības anamnēzē. Darbs veselības aprūpes dienestos bija saistīts ar zemāku depresijas un trauksmes līmeni. Secinājums: medicīnas studentiem, salīdzinot ar nemedicīnisko jomu studentiem, bija augstāks vidēji smagas vai smagas trauksmes līmenis, savukārt depresijas līmenī nebija būtisku atšķirību. Depresijas un trauksmes izplatība bija augstāka studentiem, kuri studē Latvijā, salīdzinot ar Somiju. Turklāt mēs noskaidrojām, ka sieviešu dzimums, jaunāks vecums un psihiski traucējumi anamnēzē un fiziskas slimības bija saistītas ar augstāku depresijas un trauksmes līmeni. Pārsteidzoši, ka studenti, kas strādā veselības aprūpes dienestos, ziņoja par zemāku depresijas un trauksmes līmeni.