6533b88afe1ef96bd12e1ffc

RESEARCH PRODUCT

Nepārtraukta glikozes monitorēšana 1. tipa cukura diabēta pacientiem - ietekme uz kopējo metabolo kompensāciju un dzīves kvalitātes novērtējuma parametriem

subject

description

1.tipa cukura diabēts ir hroniska autoimūna slimība ar tai pavadošām akūtām un hroniskām diabēta komplikācijām. Straujas glikēmijas svārstības veicina šo komplikāciju attīstību, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt glikēmisko variabilitāti diabēta pacientiem. Nepārtrauktās glikozes monitorēšana sniedz iespēju efektīvi izvērtēt glikēmijas izmaiņas ilgākā laika periodā, piefiksējot visas glikozes līmeņa izmaiņas diennaktī, kā arī to saistību ar insulīna injekcijām un fiziskajām aktivitātēm. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, cik pareizi un kā pacienti ikdienas dzīvē kontrolē savu cukura līmeni asinīs, kā arī analizēt hipoglikēmiju biežumu un iemeslus un izvērtēt kopējo metabolo kompensāciju. Tika analizēti 1.tipa cukura diabēta pacientu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas rezultāti, izvērtēta kopējā glikēmijas metabolā kompensācija pēc pacientu ambulatorajām kartēm un izvērtēti dzīves kvalitātes parametri pēc nepārtrauktās glikozes monitorēšanas, kā arī tās jēga turpmākajā cukura diabēta kontrolē. Pētījums tika izstrādāts Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūtā, kur pacientu grupa, kas sastāvēja no 10 pacientiem, bija veikuši nepārtraukto glikozes monitorēšanu. Novērtējot glikēmijas variabilitāti, tika secināts, ka svarīgi ir noteikt vidējo glikēmijas variācijas koeficientu, kas norāda uz slimības smagumu un neatbilstošu diabēta paškontroli, kas cieši korelē ar hipoglikēmijas risku. Lai arī pētījumā netika iegūta statistiski ticama korelācija starp hipoglikēmiju biežumu un insulīna devām, tomēr visbiežākais iemesls biežām hipoglikēmijas epizodēm ir tieši intensīvā insulīna terapija. Nepārtrauktā glikozes monitorēšana samazina hipoglikēmijas epizodes un uzlabo diabēta paškontroli, kā arī samazina glikētā hemoglobīna līmeni. Tika secināts, ka starp 10 pacientiem pētījumā tika iegūts vidējais glikētā hemoglobīna līmenis 7,21%, kas pēc ADA vadlīnijām atbilst apmierinošai diabēta kompensācijai. Cukura diabēts kā diagnoze ietekmē lielā mērā pacientu privāto un sociālo dzīvi, jo tiek mainīti ikdienas paradumi, tajā skaitā tiek plānotas ēdienreizes un to saturs, kā arī diabēta paškontrole ierobežo ikdienas aktivitātes.