6533b88bfe1ef96bd12e26aa

RESEARCH PRODUCT

Kognitīvo funkciju izpēte pacientiem pēc 60 gadu vecuma ģimenes ārsta praksē

subject

description

Ievads. Kognitīvie traucējumi var būtiski ietekmēt indivīda darba spējas, sociālo aktivitāti un samazināt dzīves kvalitāti. Darba autore vēlas pievērst cilvēku uzmanību viegliem kognitīviem traucējumiem, jo tie var būt pirmsdemences stāvoklis. Mērķis. Agrīni atklāt iespējamus kognitīvos traucējumus pacientiem pēc 60 gadu vecuma. Materiāli un metodes. Prospektīva tipa pētījums, kas norisinājās ģimenes ārsta praksē (AS “VCA” poliklīnikā “Jugla”). Pētījumā tika iekļauti pacienti vecumā virs 60 gadiem, kuriem iepriekš nebija diagnosticēti kognitīvie traucējumi. Katrs pētījuma dalībnieks aizpildīja protokolu, kas sastāvēja no divām daļām. Pirmā daļa bija anketa, savukārt otrā – MoCA tests. Pētījuma laikā iegūtie dati tika apstrādāti ar statistikas programmu IBM SPSS Statistics 26.0 un Microsoft Excel 2019. Rezultāti. Kopumā pētījumā piedalījās 45 pacienti vecumā no 60 līdz 87 gadiem, no kuriem 80% (n=36) bija sievietes un 20% (n=9) – vīrieši. Respondentu vidējais vecums bija 67,1 gads (SD=7,2 gadi). 62,2% respondentu (n=28) bija vidējā izglītība, 35,6% (n=16) – augstākā un 2,2% (n=1) – nepabeigta pamatizglītība. 48,9% respondentu (n=22) bija krievi, 22,2% (n=10) – latvieši, 6,7% (n=3) – poļi, savukārt pārējie savu tautību nenorādīja. 60% respondentu (n=27) nebija novēroti kognitīvie traucējumi ģimenē, savukārt 6,7% (n=3) – šo informāciju precizēt nevarēja. Lielākai respondentu daļai bija 1 (n=17; 37,8%) vai 2 (n=15; 33,3%) hroniskas slimības. Visbiežāk sastopama hroniska slimība visu respondentu vidū bija arteriālā hipertensija (n=32; 72,7%), otro vietu aizņem hipotireoze (n=6; 13,6%). Pēc MoCA testa rezultātiem, lielākai respondentu daļai tika atklāti kognitīvie traucējumi (n=35; 77,8%). MoCA testa minimālais iegūtais punktu skaits bija 16, savukārt maksimālais – 29 punkti. No visām kognitīvām jomām visbiežāk tika traucēta vārdu atsaukšana atmiņā (n=37; 82,2%), vadības funkcijas (n=34; 75,6%), vizuāli telpiskās spējas (n=29; 64,4%) un valodas raitums (n=28; 62,2%), savukārt visretāk tika traucēta attēlā redzamo dzīvnieku nosaukšana (n=4; 8,9%) un orientācija laikā (n=1; 2,2%), orientācija telpā saglabāta visiem respondentiem. Secinājumi. Kognitīvo traucējumu hipodiagnostika ir aktuāla mūsdienu problēma, to apstiprina pētījumā iegūtie rezultāti – 77,8% respondentu tika atklāti kognitīvie traucējumi, par ko iepriekš nebija zināms, tostarp 33,3% jau agrīni – 60-64 gadu vecumā. Netika iegūta statistiski ticama asociācija starp kognitīviem traucējumiem un dzimumu, tautību, izglītības līmeni, hronisko slimību skaitu, miega traucējumiem, smēķēšanu un alkohola lietošanu (p>0,05). 31,4% respondentu ar normai neatbilstošu MoCA rezultātu (<26 punkti), apstiprinājās pozitīva kognitīvo traucējumu ģimenes anamnēze. 71,4% respondentu ar normai neatbilstošu MoCA rezultātu (<26 punkti), apstiprinājās dažādi kardiovaskulāri riska faktori. Atslēgvārdi: kognitīvas funkcijas, kognitīvie traucējumi, kognitīvā disfunkcija, demence, agrīna diagnost