6533b88bfe1ef96bd12e277c
RESEARCH PRODUCT
Kapilārā hemoglobīna līmeņa saistība ar agrīna vecuma bērna vispārējo veselības stāvokli
Vecumniece, Laumasubject
saslimšanasbērnisūdzībasanēmijakapilārais hemoglobīna līmenisMedicīnadescription
Anēmija ir globāla problēma un tās prevalence pasaulē ir atšķirīga dažādos reģionos. Pasaules Veselības organizācijas anēmijas klasifikācija tiek izmantota vairumā pasaules valstu, tai skaitā Latvijā. Anēmijas skrīningu zīdaiņiem ieteicams veikt 12 mēnešu vecumā, taču netiek precizēta metode, ar kuru būtu jāveic testēšana. Vairāki pētījumi rāda, ka, vadoties pēc PVO anēmijas klasifikācijas, veicot mērījumu ar kapilārā hemoglobīna eksprestesta metodi, varētu tikt pārvērtēta anēmijas prevalence zīdaiņiem. Latvijā obligātais anēmijas skrīnings zīdaiņiem 2008. gadā tika atcelts (Ministru kabinets, 2006). Pētījuma mērķis bija noskaidrot anēmijas prevalenci bērniem 12 mēnešu vecumā un izvērtēt iespējamos tās cēloņus, un saistību ar bērnu saslimšanām pirmo divu dzīves gadu laikā. Pētījumā tika noskaidrota anēmijas saistība ar zīdaiņa barošanas veidu un piebarojuma uzsākšanu pirmā dzīves gada laikā, kā arī izvērtēta asociācija starp kapilārā hemoglobīna līmeni 12 mēnešu vecumā un saslimšanām pirmo divu dzīves gadu laikā, kuru dēļ vērsušies pie ģimenes ārsta. Pētījumā tika analizētas 149 bērnu ambulatorās kartiņas, kā arī ir iekļauts literatūras pārskats par kapilārā hemoglobīna līmeņa noteikšanas metodēm un anēmijas ietekmi uz bērna vispārējo veselības stāvokli. Pētījuma rezultāti parāda biežāku anēmijas attīstību bērniem, kuri baroti ar krūti pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar bērniem, kuri saņēma maisījumu (p=0,016), kā arī tiem bērniem, kuriem piebarojuma uzsākšanas laiks bijis no sešiem mēnešiem, salīdzinot ar bērniem, kuriem piebarojums uzsākts agrāk (p=0,009). Bērniem ar anēmiju, biežāk attīstījās augšējo elpceļu infekcijas līdz 12 mēnešu vecumam (p=0,003) un no 13 līdz 24 mēnešu vecumam (p=0,007), kā arī vairāk kā piecas epizodes pirmo 12 mēnešu laikā, biežāk bija zēniem (p=0,029), nekā meitenēm. Apakšējo elpceļu infekciju (p=0,001) un neprecizētas etioloģijas kuņģa zarnu trakta infekciju (p=0,041) epizodes, kā arī sūdzības par atopisko dermatītu (p<0,001), neinfekcioziem gastrointestinālā trakta traucējumiem (p<0,001) un vājumu, raudulību (p=0,007), biežāk bija bērniem ar anēmiju.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2022-01-01 |