6533b88bfe1ef96bd12e2a5f

RESEARCH PRODUCT

Aspirīna lietošanas ietekme uz ārstēšanas rezultātiem pacientiem ar gastroduodenālas čūlas asiņošanu

subject

description

Ievads. Peptiskas čūlas slimība ir viens no biežākajiem iemesliem augšējai gastrointestinālai asiņošanai. Tās biežākie izraisītāji ir H.pylori infekcija un NSPIL ilgstoša lietošana. Aspirīns ir viens no plašāk izmantojamiem medikamentiem visā pasaulē, jo plaši tiek pielietots sekundārai KVS profilaksei un ievērojami samazina atkārtota infarkta un nāves risku. Līdz ar to pēdējos gados ir pieaudzis aspirīna inducēts gastrointestinālas gļotādas bojājums. Darba mērķis. Noskaidrot vai ilgstoša aspirīna lietošana KVS profilakses nolūkos, var ietekmēt ārstēšanas rezultātus pacientiem ar augšējo nevarikozo gastrointestinālo asiņošanu. Materiāli un metodes. Tika veikts retrospektīvs pētījums, kurā tika analizēta medicīniskā dokumentācija slimniekiem, kuri tika stacionēti RAKUS “Gaiļezers” periodā no 2014.-2016.gadam ar diagnozēm peptiskas čūlas asiņošana. Dati tika statistiski apstrādāti IBM SPSS statistikas programmā. Rezultāti. Pētījumā tika iekļauti 309 pacienti, no kuriem 58% (n=178) bija sievietes un 42% (n=131) bija vīrieši. Vidējais pacientu vecums 64,99 gadi ±16,5. Kuņģa čūla tika diagnosticēta 56% (n=173) gadījumos un divpadsmitirkstu zarnas čūla – 44% (n=136). Pacienti tika sadalīti divās grupās: pacientu grupa, kas nelieto aspirīnu, kurā ietilps 230 pacienti un pacientu grupa, kas lieto aspirīnu, kurā ietilps 79 pacienti. Vidējais stacionēšanas ilgums aspirīna lietošanas grupā bija 8,08±7,5 dienas un kontroles grupā – 8,17±5,09 dienas. Aspirīna lietošanas grupā Forrest I tika diagnosticēts15,2% (n=25), Forrest II – 81% (n=50) un Forrest III – 3,8% (n=3). Pacientu grupā, kas nelietoja aspirīnu Forrest I tika konstatēts 11,10% (n=25), Forrest II – 84% (n=189) un Forrest III – 4,9% (n=11). Endoskopiskā hemostāze ar adrenalīna injekcijām tika veikta 41,7%(n=96) kontroles grupā un 46,8%(n=37) aspirīna lietošanas grupā. Kombinēta terapija tika pielietota 37,10% (n=85) kontroles grupā un 36,80% (n= 29) aspirīna lietošanas grupā. Endoskopiskā hemostāze netika veikta 21,3% (n=49) kontroles grupā un 16,5% (n=13) aspirīna lietošanas grupā. Atkārtota asiņošana tika novērota 23,5% (n=54) kontroles grupā un 21,5%(n=17) aspirīna lietošanas grupā. TAE tika veikta 15,2% (n=35) pacientu grupā, kas nelietoja aspirīnu un 12,7%(n=10) aspirīna lietošanas grupā. Ķirurģiska ārstēšana tika pielietota 15,7% (n=36) kontroles grupā; aspirīna grupā – 12,7%(n=10). Kontroles grupā nomira 10,9% (n=25) pacientu; aspirīna lietošanas grupā – 35,4%(n=28). Secinājumi. Aspirīna lietošana neietekmē hospitalizācijas ilgumu, atkārtotas asiņošanas biežumu, TAE un ķirurģiskās ārstēšanas biežumu. Aspirīna lietošana būtiski palielina nāves risku pacientiem ar peptiskas čūlas asiņošanu.