6533b88bfe1ef96bd12e2c45

RESEARCH PRODUCT

Akūtas mezenteriālās išēmijas iznākumu analīze

subject

description

Aktualitāte. Akūta mezenteriālā išēmija ir smaga vēdera dobuma patoloģija. Slimība ir raksturīga vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet sakarā ar populācijas novecošanos, akūtu mezenteriālu išēmiju arvien biežāk sastop klīniskajā praksē. Mirstība pie akūtas mezenteriālās išēmijas sasniedz 70 – 100%. Materiāli un metodes. Retrospektīvā pētījumā tika iekļauti 145 slimnieki ar akūtu mezenteriālu išēmiju, kuri ārstējas RAKUS stacionārā “Gaiļezers” periodā no 01.01.2011. līdz 31.12.2015. Tika veikta medicīniskās dokumentācijas analīze un datubāzes izveidošana. Tika iegūti slimnieku demogrāfiskie dati un dati par anamnēzes ilgumu, simptomiem, laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, pielietotām ārstēšanas metodēm un iznākumu. Tika veikta datu statistiskā analīze ar IMB SPSS Statistics 23. Rezultāti. Vidējais akūtas mezenteriālās išēmijas slimnieku vecums bija 77±9 gadi. 46 (31,7%) slimnieki bija vīrieši, 99 (68,7%) bija sievietes. No 70 slimniekiem, kuri bija vecāki par 80 gadiem nomira 61 (87,1%) (p=0,008). No slimniekiem, kuri bija vecāki par 90 gadiem, neviens neizdzīvoja. 144 (99,3%) slimniekiem iestāšanās brīdī bija sāpes vēderā. 91 slimniekam medicīniskajā dokumentācijā bija ieraksts par anamnēzes ilgumu. 45 (49,5%) no tiem anamnēzes ilgums bija mazāks par 12 stundām, 15 (16,5%) anamnēzes ilgums bija starp 12 un 24 stundām, un 31 (34,1%) anamnēzes ilgums pārsniedza 24 stundas. Radikālā ķirurģiskā ārstēšana tika veikta 32 (22%) slimniekiem, diagnostiskā laparotomija, kur konstatēta nerezektabla zarnas nekroze 22 (15%) slimniekiem, simptomātiskā ārstēšana uzskatot, ka ķirurģiskā ārstēšana nav iespējama 91 (63%) slimniekam. No 32 slimniekiem, kuriem tika veikta radikālā ķirurģiskā ārstēšana izdzīvoja 24 (75%). Starp ārstēšanas veidu un iznākumu tika konstatēta statistiski ticama asociācija (p<0,001). Slimnieki grupās ar dažādu ārstēšanu statistiski ticami atšķirās ar vecumu (p=0,006) un nieru funkcijas radītājiem (urīnvielas (p=0,017) un kreatinīna (p=0,027) līmenis asinīs, GFĀ (0,01)). Anamnēzes ilgumam bija tendence ietekmēt ārstēšanas taktiku (p=0,075). Starp izdzīvojušiem un mirušiem radikāli operētiem slimniekiem vienīgā statistiski ticamā atšķirība ir vecums (p=0,015). Secinājumi. Akūtas mezenteriālās išēmijas slimnieku vecums Latvijā ir lielāks nekā citas Eiropas valstīs un Amerikā. Vecākiem pacientiem ir sliktāka prognoze. Sliktāka nieru funkcija iestājoties nosaka sliktāku prognozi. Anamnēzes ilgumam ir tendence ietekmēt ārstēšanas taktiku.