6533b88bfe1ef96bd12e2d15

RESEARCH PRODUCT

Infiltrācijas anestēzijas starp paceles artēriju un ceļa mugurējo kapsulu kopā ar adduktoru kanāla blokādi analgēzijas efektivitāte pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas

Staceviča, Lauma Valentīna

subject

pēcoperācijas sāpesadduktoru kanāla blokādeanalgēzija ortopēdijāpostoperative paininfiltrācijas anestēzijas starp paceles artēriju un ceļa mugurējo kapsulu.Medicīna

description

KOPSAVILKUMS Ievads: Pēcoperācijas sāpes samazina pacienta mobilitāti, pagarina hospitalizācijas laiku un palielina komplikāciju risku. Ir pētītas dažādas pēcoperācijas atsāpināšas shēmas pēc ceļa locītavas endoprotezešānas, tomēr problēma saglabājās. Nesen tika ieviesta adduktoru kanāla blokāde (AKB) kā selektīva sensorā fasciālā analgēzijas metode, tomēr ir pierādījumi, ka tā nenodrošina efektīvu analgēziju ceļa mugurējās kapsulas daļā, tādēļ to kombinē ar citām blokādēm. Infiltrācija starp paceles artēriju un ceļa kapsulu (IPACK) nodrošina ceļa mugurējās daļas atsāpināšanu, neradot muskuļu vājumu. Darba mērķis: Noskaidrot IPACK pievienošanas efektivitāti AKB attiecībā uz pēcoperācijas analgēziju pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas. Metodes un materiāli: Randomizēts prospektīvs pētījums, veikts VSIA “Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīcā” no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam. Pētījumā tika iekļauti pacienti, kuriem veica vienpusēju totālu ceļa locītavas endoprotezēšanu. Pacienti tika randomizēti divās grupās – pirmajai veica adduktoru kanāla blokādi (AKB), otrajai pievienoja infiltrāciju starp paceles artēriju un ceļa kapsulu (AKB+IPACK). Efektivitātes novērtēšanai sāpes tika izvērtētas izmantojot numerālo izvērtēšanas skalu (NRS) miera stāvoklī un pie kustībām. Muskuļu spēks tika izvērtēts izmantojot Oksfordas skalu. Pētījuma dalībnieku informācija tika apkopota “Microsoft Office Excel 365” datorprogrammatūrā. Statistiskā datu analīze tika veikta IBM Corporation “Statistical Package for the Social Sciences (SPSS) Statistics 25.0” Rezultāti: AKB grupā bija 8 pacienti, AKB+IPACK grupā 10 pacienti. Hospitalizācijas ilgums AKB grupā bija 8 (IQR 6-12) dienas un AKB+IPACK grupā 7 (IQR 6-8) dienas, P=0.54. Augstākais mediānas sāpju rādītājs miera stāvoklī – NRS 4 balles sasniegts 24 stundas pēc operācijas AKB grupā. AKB + IPACK grupā mediānas rādītājs bija NRS 1 balle, bet tam nav statistiskas nozīmes (P=0.32). Sāpes fiziskās slodzes laikā abās grupās bija augstāks nekā miera stāvoklī 24 un 48 stundas pēc operācijas (P<0.001). Augstākais mediānas rādītājs NRS 7.5 balles konstatēts abās grupās 24 stundas pēc operācijas. 48 stundas pēc operācijas AKB + IPACK grupā sāpju mediāna bijusi mazāka – NRS 5 balles (IQR 3.8-6), P=0.10. Muskuļu stiprums abās grupās nebija statistiski nozīmīgi atšķīries. Secinājumi: Abas metodes nodrošina vienlīdzīgu atsāpināšanu 48 stundu laikā pēc operācijas. Muskuļu stiprums abās grupās pēcoperācijas periodā ir augsts. Atslēgvārdi: pēcoperācijas sāpes; analgēzija ortopēdijā; adduktoru kanāla blokāde; infiltrācijas anestēzijas starp paceles artēriju un ceļa mugurējo kapsulu.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/54605