6533b88bfe1ef96bd12e2d16

RESEARCH PRODUCT

Koronāro artēriju bifurkāciju perkutānās ārtēšanas stratēģija un rezultāti

ČAmane, Evija

subject

Iespējamā sānu zara stentēšanas stratēģijailgtermiņa klīniskie iznākumidivu stentu tehnikaintrahospitālie iznākumiMedicīna

description

Ievads. Koronāro bifurkāciju perkutānā ārstēšana vēl joprojām ir izaicinājums invazīvajiem kardiologiem un ir saistīta ar augstākiem nelabvēlīgu intrahospitālu un ilgtermiņa iznākumu rādītājiem salīdzinājumā ar ne-bifurkāciju bojājumiem. Tehniskās grūtības, kas saistītas ar bifurkāciju bojājumu perkutāno ārstēšanau, ir vienmēr bijis intensīvs pētījumu objekts. Darba mērķis. Novērtēt koronāro bifurkāciju perkutānās ārstēšanas intrahospitālos un ilgtermiņa iznākumus Latvijas Kardioloģijas centra Koronāro bifurkāciju ārstēšanas reģistra pacientiem un noskaidrot šo iznākumu saistību ar bifurkāciju bojājuma ārstēšanas tehniskajiem aspektiem. Materiāli un metodes. No 2017.gada janvāra līdz 2018.gada aprīlim 100 pacienti no Latvijas Kardioloģijas centra Koronāro Bifurkāciju ārstēšanas reģistra tika iekļauti šajā retrospektīvajā pētījumā. Reģistra iekļaušanas kritēriji bija sekojoši: 1) stabila stenokardija, nestabila stenokardiju vai STEMI (ne-ST-elevāciju miokarda infarkts); 2) galvenā asinsvada (MV) diametrs≥3,0 mm; 3) sānu zara (SB) diametrs ≥2,5 mm un 3) nozīmīga (≥50%) stenoze gan MV, gan SB. Pacientu vispārējais raksturojums, procedurālie dati, angiogrāfiskie parametri, intrahospitālie iznākumi un 6 mēnešu apsekojuma rezultāti tika salīdzināti starp iespējamo sānu zara stentēšanas stratēģiju (A grupa) un 2 stentu startēģiju (B grupa). Rezultāti. Pacientu vispārējais raksturojums bija būtiski neatšķīrās abās grupās. Hospitalizācijas periodā netika novērots neviens nāves gadījumus, stenta tromboze, insults un tranzitora išēmiska lēkme (TIL). A grupā tika konstatēt trīs ne-Q miokarda infarkta gadījumi un viens 2.tipa asiņošanas gadījums pēc Bleeding Academic Research Consortium (BARC) klasifikācijas. 46 pacientiem 12-18 stundas pēc procedūras tika veikti kreatinīnkināzes MB (CK-MB) frakcijas mērījumi. Tomēr statistiski nozīmīgas atšķirības CK-MB mērījumos starp abām grupām netika novērotas. 6 mēnešu apsekojuma periodā tika konstatēs viens nāves gadījums B grupā, divas mērķa bojājuma revaskularizācijas A grupā un viena mērķa asinsvada revaskularizācija B grupā. Statistiski nozīmīgas atšķirības angiogrāfiskajos parametros starp abām grupām netika novērotas. Secinājumi. Mūsu pētījumā koronāro bifurkāciju ārstēšana ar perkutāno koronāro intervenci saistīta ar zemiem intrahospitālo un ilgtermiņu nelabvēlīgu iznākumu rādītājiem. Statistiski nozīmīgas atšķirības angiogrāfiskajos parametros starp abām grupām netika novērotas.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/40224