6533b88bfe1ef96bd12e2e42

RESEARCH PRODUCT

Jauna pieeja akūta apendicīta ārstēšanai bērnu vecuma pacientiem Latvijā 2014 - 2017

subject

description

Problēmas būtība: Vēsturiski vienīgā ārstēšanas metode akūta apendicīta gadījumā ir ķirurģiskā. Bet attistoties famakoloģijai un radiloģijai akūts apendicīts mūsdienās tiek ārstēts arī konsevatīvi. Akūta apendicīta gadījumā pats galvenais ir neatliekama pacienta hospitalizācija ka arī savlaicīga konservatīva vai ķirurģiska ārstēšana. Savlaicīga diagnostika noverš negatīvo apendektomijas skaitu, ietekmē hospitālizācijas ilgumu, kas savukārt ietekmē pacientu no dažādiem aspektiem. Pētījuma mērķi: Noskaidrot akūta apendicīta incidenci bērniem Latvijā un balstoties uz Valsts sabiedrības ar ierobēžotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcu” (VSIA BKUS) ārstēto pacientu datiem laikā periodā no 2014. līdz 2017. gadam, izdarīt secinājumus par akūta apendicīta ārstēšanas īpatnībam bērniem Latvijā un salidzināt tos ar pasaules literatūras datiem. Darba metode: Akūta apendicīta literatūras atlase, izmantojot medicīnas literatūras datubāzes, atlasot vajadzigo pēc atslēgas vārdiem. Retrospektīvs pētījums, kurā iekļauti pacienti ar diagnozi akūts apendicīts, kuri arstējās VSIA BKUS laika periodā no 01.javāra 2014. līdz 31.decembrim 2017. Pētījuma iekļauti 981 pacienti. Rezultāti: Laika periodā no 2014 līdz 2017 gadam kopumā VSIA BKUS tiek ārstēti 981 bērni ar vidējo vecumu 12.0 gadi (SD ±3.6), prevalē zēni (58.2%). Visvairāk tika ārstēti bērni vecumā grupā no 7 līdz 18 gadiem – 88.9%. Rezultāti liecina, ka četru gadu laika, no 981 VSIA BKUS ārstētiem bērniem vecumu grupā no 7 līdz 18 gadiem ārstējušies 874 bērni un no tiem 547 (62.6%) bērniem tiek veikta neatliekama apendektomija. Analizejot operācijas veidu pielietojumu, mana pētījuma dati liecina, ka konvencionāla apendektomija tika pielietota 26.7 % un laparoskopija tika pielietota 73.3%. Kopumā VSIA BKUS ar diagnozi akūts nekomplicēts apendicīts ārstējušies 37% no tiem 13.5% ir bijis recidīvs. Analizējot hospitalizācijas laiku akūta apendicīta gadījumā, mani dati liecina, ka komplicēta akūta apendicīta gadījumā laikā periodā no 2014. līdz 2017. gadam hospitalizācijas ilgums bija 6.63 (SD ± 2.89) dienas un nekomplicēta akūta apendicīta gadījumā ir 4.13 (SD ± 1.18) dienas. Analizējot diagnostikas metodes akūta apendicīta gadījumā, rezultāti liecina, ka laikā periodā no 2014. līdz 2017. gadam leikocītu līmenis bija paaugstināts ( LEU ≥10.7 x 103/µL) 611 bērniem (96.5%, p < 0.01)) un CRO līmenis bija paaugstināts ( CRO ≥ 8.4 mg/L) 484 bērniem (76.5%, p < 0.01) un USG atradne bija pozitīva 589 bērniem ( 60.0%, p < 0.01). Secinājumi: 1) Rezultāti liecina, ka akūta apendicīta saslimstība Latvijā samazinās. 2) Ir samazinājies kopējais apendektomijas skaits, sakarā ar biežāku konservatīvas ārstēšanas pielietošanu. 3) Pēc rekomendāciju ievešanās samazinājas hospitalizācijas ilgums 5 nekomplicētam apendicītam. 4) Ir nepieciešami tālāki pētījumi, lai saprastu recidīvu skaitu incidenci Latvijā pēc rekomendāciju ieviešanas. 5) Ir nepieciešami dziļāki pētijumi lai saprastu iespējamās celoņsakarības.