Search results for " ANA"
showing 10 items of 30612 documents
Talsu ezera organogēno nogulumu uzkrāšanās apstākļu izmaiņas holocenā
2017
Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot paleoģeogrāfiskos apstākļus kādos uzkrājušies nogulumi Talsu ezera attīstības laikā holocēnā un šo apstākļu izmaiņas, analizējot ezera nogulumus. Talsu ezers atrodas subglaciālā iegultnē kopā ar Vilkmuižas ezeru, blakus arheoloģiski nozīmīgām vietām – Talsu pilskalnam, senajai kuršu mājvietai un Ugunskapiem Vilkmuižas ezerā. Darba izstrādē apkopota informācija par Talsu ezera izcelsmi, reljefa ģeomorfoloģiju un rezultāti no ezera nogulumu apstrādes ar biostratigrāfiskajām un ģeofizikālajām metodēm. Talsu ezers ir vecāks par 7000 gadiem, un savas pastāvēšanas laikā piedzīvojis vismaz 6 ūdens līmeņa izmaiņas, 3 klimata periodus un cilvēku apdzīvojumu tā …
Hiperspektrālo datu izmantošana Egļu (Picea abies) sakņu trupes identifikācijai
2018
Maģistra darbs ir veltīts egļu sakņu trupes sēnes (Heterobasidon annosum) noteikšanai tālizpētes hiperspektrālajos datos. Egļu sakņu trupes radītie bojājumi ik gadu Eiropā sastāda vairākus simtus miljonus eiro lielus zaudējumus. Līdzšinējie pētījumi apraksta individuālu auga stresa reakciju noteikšanu, ko izraisa Heterobasidon annosum sēnes izpaltība eglē (Picea abies). Veģetācijas pētījumi veikti, lai izteiktu hlorfila, fotosintēzes, ūdens daudzuma, celulozes un lignīna daudzuma izmaiņas veģetācijā, izmantojot hiperspektrālos datus. Darbā ir izvērtētas vairākas aprēķinu metodes spektrālo datu analīzē, kuras tiek piemērotas Heterobasidon annosum izraisīto indikāciju noteikšanai, rezultātā i…
Zaļā infrastruktūra un tās kultūrvēsturiskie aspekti Zemgales līdzenuma ainavas piemērā
2020
Bakalaura darbā “Zaļā infrastruktūra un tās kultūrvēsturiskie aspekti Zemgales līdzenuma ainavas piemērā” tika pētīta iespējamā saikne starp mūsdienu zaļās infrastruktūras un kultūras mantojuma elementiem Zemgales līdzenuma ainavā, kā arī iezīmēta ar kultūrvēsturi cieši saistīto zaļās infrastruktūras elementu nozīme kultūras pakalpojumu sniegšanā vietas studijas – Zaļenieku – piemērā. Telpiskās sakarības kultūras pieminekļu un zaļās infrastruktūras novietojumā Zemgales līdzenumam raksturīgajā Bērzes-Staļģenes agro-ainavu apvidū tika analizētas ar ĢIS metodēm, atklājot zināmu saistību to izvietojumā. Kultūras mantojuma un zaļās infrastruktūras būtiskā loma vietējās sabiedrības labklājības ve…
Ģeogrāfisko, agroekoloģisko un sociālekonomisko faktoru ietekme uz zemes lietojumu: Aknīstes novada piemērs
2017
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot ģeogrāfisko, agroekoloģisko un sociālekonomisko faktoru ietekmi uz zemes lietošanas veidiem un segumiem Aknīstes novadā. Novads atrodas Sēlijā Latvijas un Lietuvas pierobežā. Pētījumā balstās uz zemes lietošanas veida un seguma apsekošanas rezultātiem 2015. un 2016. gadā, un iedzīvotāju aptaujas rezultātiem 2015. gadā. Faktoru ietekmes noskaidrošanai izmantota multinominālā loģistiskā regresijas analīze. Pētījums parāda, ka zemes pamešanas iemesls dabas apstākļu un cilvēka lēmumu mijiedarbība. Apskatītie ģeogrāfiskie un agroekoloģiskie faktori izskaidroja 21,1% zemes pamešanas gadījumu, pārējo daļu, visticamāk, veido sociālie un sociālekonomiskie faktori…
Juras Papiles svītas smiltis Skudru atradnē un to veidošanās apstākļu interpretācija
2020
Bakalaura darbā tiek skaidroti juras Papiles svītas smilšaino nogulumu sedimentācijas apstākļi “Skudru” atradnē, balstoties uz lauka un laboratorijas darbu rezultātiem, kā arī literatūras izpēti. Darba gaitā tika izveidoti 4 atsegumu ģeoloģiskie griezumi, veikta granulometriskā analīze ievāktajiem paraugiem, noteikti paleostraumju un slāņojuma elementu virzieni, veikta fāciju analīze un sniegta nogulumu uzkrāšanās interpretācija. Tika secināts, ka “Skudru” atradnes smilšainie nogulumi sākotnēji izgulsnējušies meandrējošu upju sērēs un palienēs, bet laika gaitā notikusi pāreja uz zarotu upi, kur nogulumi izgulsnējušies sērēs. Vide mainījusies, iespējams, transgresijas ietekmē.
Ežurgu klintīs atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas vides interpretācija
2018
Bakalaura darbā veikts pētījums par Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas apstākļiem, balstoties uz lauka un laboratorijas darbos iegūtajiem novērojumiem un datiem. Darbs pamatojas uz lauka darbiem, kuru ietvaros tika ievākti pētījumam nepieciešamie dati, 4 atsegumu ģeoloģisko griezumu izveidi, slīpslāņojuma mērījumiem, granulometrisko analīzi, kā arī fāciju un fāciju secību analīzi. Iegūtie dati un to interpretācija ļauj secināt, ka Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegtie devona Burtnieku svītas smilšainie nogulumi veidojušies migrējošās zemūdens grēdās, kas pārvietojušās plašā kanālā ar lēzenu gultni. Pēc …
Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā
2018
Blumbergs, A. 2018. Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Vidējā devona Živetas stāva nogulumu sastāvs, izplatība un fosilijas Latvijā ir plaši pētītas, tomēr diskutablu jautājumu par dažādu stratigrāfisko vienību izplatību un to robežām vēl ir pietiekami daudz. Šis pētījums veltīts Burtnieku un Gaujas svītas robežintervālam, kas iepriekšējo autoru darbos tika interpretēts ļoti dažādi. Vidējā devona siliciklastiskie nogulumi pētīti Muižarāju un Lenčupes atsegumos ar mērķi detalizēti izpētīt un precizēt nogulumu stratigrāfisko piederību pēc mikrofosīliju, mugurkaulnieku makrofosīliju un…
Dobeles astroblēmas ģeoloģiskās uzbūves telpiskā analīze
2016
Bakalaura darbā “Dobeles astroblēmas ģeoloģiskās uzbūves telpiskā analīze” ir izveidots meteorīta krātera tilpuma un slāņu virsmu modelis, attēlojot teritorijas ģeoloģiju un galvenos struktūrelementus. Pētījuma izstrādei tika izmantoti 159 urbumi no LVĢMC datu bāzes “Urbumi” un Valsts ģeoloģijas arhīvā pieejamās 1989.gada pētījuma atskaites. Urbumu informācija tika apstrādāta vienotas datu bāzes izveidei un integrēta GeoModeller datorprogrammā. Darba ietvaros tika veikta urbumu slāņu korelācija, ģeoloģisko slāņu virsmu un 3 dimensionāla tilpuma modeļa izveide, veikta modeļa datu nenoteiktības analīze, kā arī iegūto rezultātu salīdzināšana ar iepriekšējiem pētījumiem. Pētījuma rezultātā tika…
Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem
2022
Visotina T. 2022. Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem. Bakalaura darbā ir pētītas Ketleru svītas, Pavāru un Varkaļu ridas nogulumiežos sastopamo porolepiformo daivspurzivju (dzimta Holoptychiidae) atliekas, raksturota to izplatība, daudzveidība, morfoloģiskās īpatnības un veikts salīdzinājums ar citur pasaulē atrastajām un literatūrā aprakstītajām zivīm. Lielākā uzmanība pievērsta Holoptychius ģints pārstāvjiem, kuru atliekām ir precizēta to taksonomisko piederība. Pētījumā izmantoti materiāli no trīs Ketleru svītas mugurkaulnieku atlieku atrodnēm. Lauka darbi veikti 2019. un 2021.gadā, kad darba autore piedalījās materi…
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.