Search results for " Categorie."
showing 10 items of 4004 documents
Dzīvās izstādes Latvijā 19. gs. otrajā pusē: avoti un to izpētes iespējas
2022
Tēžu publikācija referātam “Dzīvās izstādes Latvijā 19. gs. otrajā pusē: avoti un to izpētes iespējas”, kas 2022. gada 27. janvārī nolasīts Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 32. Zinātniskajos lasījumos, sekcijā “Vēsture: avoti un cilvēki”. Prezentācija konferencei tapusi pēcdoktorantūras projekta Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/516 “Etnogrāfiskie un frīku šovi Latvijas teritorijā 19. un 20. gs. mijā – starp zinātni, izklaidi un homofobiju” ietvaros.
Paroda Johann Christoph Brotze “Johano Kristofo Brocės (1742-1823) Livonijos piešinių ir aprašų kolekcija Latvijos universiteto Akademinėje bibliotek…
2018
Latviešu epigrammu jeb improvizāciju otrais krājums
1808
Plašāka latviešu folkloras dokumentēšana un publicēšana uzsākta 19. gs.; pirmo krājumu autors ir Baltijas vācu izcelsmes garīdznieks – Gustavs fon Bergmans (Gustav von Bergmann ; Vidzemē ; 1749-1814). Savā tipogrāfijā iespieda pirmos latviešu tautasdziesmu jeb "latviešu gudrību, latviešu epigrammu" (lettischer Sinn- oder Stegreifs Gedichte) krājumus. Krājums satur 252 dziesmas. Izmantotas paša sastādītāja G. Bergmana, kā arī Eitnera, K. Hardera, Keslera un J. K. Šrēdera Kurzemē un Vidzemē (Cēsīs, Dikļos, Ērgļos, Limbažos, Rencēnos, Rubenē, Rūjienā un Valmierā) pierakstītās 249 latviešu tautasdziesmas un 3 mīklas. Pievienotie paskaidrojumi vācu valodā. Priekšvārdos viena tautasdziesma igauņu…
Erste Sammlung Lettischer Sinngedichte
1807
Plašāka latviešu folkloras dokumentēšana un publicēšana uzsākta 19. gs.; pirmo krājumu autors ir Baltijas vācu izcelsmes garīdznieks – Gustavs fon Bergmans (Gustav von Bergmann ; Vidzemē ; 1749-1814). Savā tipogrāfijā iespieda pirmos latviešu tautasdziesmu jeb "latviešu gudrību, latviešu epigrammu" (lettischer Sinngedichte) krājumus. Krājums satur 238 dziesmas, tautas gudrības. Pievienotie paskaidrojumi vācu valodā. Bibliogrāfiski aprakstīts: Seniespiedumi latviešu valodā, 1525-1855 / Nr. 807. Šis izdevums sastopams arī ar nos.: Sammlung ächt lettischer Sinngedichte. 1807 (Seniespiedumi latviešu valodā, 1525-1855 / Nr. 808).
Palcmariešu dziesmu krājums
1808
Frīdrihs Daniels Vārs (Friedrich Daniel Wahr ; 1749-1827) - vācu izcelsmes luterāņu mācītājs Palsmanes un Aumeisteru draudzēs. Tulkojis gan baznīcas procesijām nepieciešamo literatūru, gan zemnieku izglītošanai nepieciešamos materiālus. Savācis vienu no pirmajiem tautasdziesmu krājumiem "Palcmariešu dziesmu krājums" (1808). Palcmariešu dziesmu krājumā ievietotas 412 tautas dziesmas, sakārtotas tematiski - lauku dziesmas, dravnieku dziesmas, talku dziesmas, vedēju dziesmas, kāzu dziesmas, panāksnieku dziesmas, raudu dziesmas. Datums teksta beigās: "1807. 13. Sept:", taču gatavs bija 1808. g. vasarā. Paskaidrojumi tekstā vācu valodā. Bibliogrāfiski aprakstīts: Seniespiedumi latviešu valodā, 1…
Kādas izlasītas jaukas garīgas dziesmas : otrā reizē driķētas un no jauna pavairotas, tām pēc savu mūžīgu izglābšanu meklēdamām dvēselēm par labu
1742
Grāmatas piederības zīmes gadsimtu gaitā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā
2020
P. Šmita piezīme polemikai par A. Švābes grāmatu "Latvju kultūras vesture" (Rīga : Kultūras Balss, 1921) I sēj. 1. daļas Dzimts satversme
1921
P. Šmita piebilde polemikai, ko izraisīja vēsturnieka A. Švābes grāmata "Latvju kultūras vēsture" (Rīga, 1921) par vārdu izcelsmi latviešu valodā, konkrēti šeit - vārdu "banda", kas publicēta mēnešrakstā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts"(1921, Nr. 3, 322. lpp.) pēc A. Švābes atbildes un recenzenta Pētera Liepiņas piezīmes tajā pašā avota numurā. P. Liepiņas recenzija publicēta IMM, 1921, Nr. 2, 193.-200. lpp.
A. god. Rakstniekam Kaudzites Matisa kgm
1923
Pētera Šmita atklātnes Jānim Misiņam par Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdēm
1931
1931. gadā P. Šmita sūtītās atklātnes J. Misiņam par Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdēm minot arī dažus uzstāšanās dalībniekus, piemēram, E. Medni par latviešu tautas pasaules uzskatu, P. Šmits par pēdējo orientālistu kongresu Leidenē