Search results for " Eduard"

Pētera Šmita sarakste ar rakstnieku, žurnālistu, tulkotāju Kārli Kraujiņu

1930

Vēstulē rakstniekam, žurnālistam K. Kraujiņam P. Šmits atzinīgi izsakās par Apsīšu Jēkaba literārajiem darbiem, viņa valodu, salīdzina viņu ar vairākiem citiem latviešu rakstniekiem kā J. Poruku, E. Veidenbaumu, J. Raini u.c. Tomēr P. Šmits uzskata, ka Apsīšu Jēkabs ir viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem.

"El cuerpo de Giulia-no" de Jorge Eduardo Eielson: cuerpo fisico y cuerpo mental

2016

El cuerpo de Giulia-no de Jorge Eduardo Eielson is a discontinous and elusive text. Written in the 1950s but unpublished until 1971, it is an undoubtedly innovative work which thwarts the readersʼ expectations due to its fragmentary composition, elliptical tendencies, and the underlying dialogue amongst literature, visual arts and science running throughout the text. In this article, I analyse one element of the novel which expresses in an evident way the relationship between literature, theatre and visual arts: The body of its protagonist—Giulia— which is a physical and a mental body, according with the Buddhist vision of Eielson El cuerpo de Giulia-no es un texto discontinuo, indefinible.…

La Lima literaria de Jorge Eduardo Eielson y Mario Vargas Llosa

2013

Visioni apocalittiche in El cuerpo de Giulia-no di Jorge Eduardo Eielson

2013

Jorge Eduardo Eielson is a well-known poet and plastic artist, but his narrative works remain little-known, even in his native Peru. El cuerpo de Giulia-no is a discontinous and elusive text. Written in the 1950s but not published until 1971 in Mexico, it is an undoubtedly innovative work which thwarts the readers’s expectations with its fragmentary composition, elliptical tendencies, and the underlying dislogue amongst literature, visual arts and science running throughout the text. Like a typical Eislson work, it is a ‘chaotic’ text, which brings together the themes of the indigenist conflict and the Apocalypse emboded by the crisis of language with elements of meta-theatre and science fi…

Eduard Bernsteinin demokraattinen rauhanpolitiikka

2012

Tutkielmassa tarkastellaan saksalaisen työnväenliikkeen intellektuellin, journalistin ja poliitikon Eduard Bernsteinin rauhanpolitiikkaa. Tutkimuksessa kysytään, mistä näkökulmasta Bernstein lähti käsittelemään rauhankysymystä teksteissään ja valtiopäivätoiminnassaan. Mitkä olivat demokraattisen rauhanpolitiikan keskeiset piirteet? Toiseksi tutkielmassa kysytään Quentin Skinnerin inspiroimana, että mitä konventioita ja uskomuksia Bernstein lähti teksteillään haastamaan. Tutkielman otsikon käsiterauhanpolitiikka on omaksuttu historiallisen rauhantutkimuksen piiristä, mutta Bernstein puhui myös omissa teksteissään rauhanpolitiikasta. Tutkielman aineisto koostuu pääosin Bernsteinin ensimmäisen…

Profesors Kazimirs Būga

1924

P. Šmita raksts lietuviešu valodnieka K. Būgas piemiņai. Publicēts mēnešrakstā "Latvju Grāmata", 1924, Nr. 6, 520.-521. lpp.

Prof. P. Šmita zinātniskās darbības 30 gadi

1928

Valodnieka, tulkotāja Ernesta Bleses rakstā aplūkots prof. P. Šmita dzīves gājums, studijas, darbība Tālajos austrumos, Latvijā, sadarbība ar periodiskajiem izdevumiem ("Mājas Viesa Mēnešraksts", "Druva", RLB Zinību komisijas rakstu krājumi u.c.), publicējot tajos tulkojumus, ceļojumu piezīmes, polemiku valodniecības jautājumos, recenzijas par "Latvu Dainu" burtnīcām, Glika bībeles valodu. Aplūkoti arī P. Šmita publicētie darbi etnogrāfijā, folklorā u.c. Autors norāda, ka P. Šmits viens no pirmajiem mūsu folkloras pētniecību nostādījis uz zinātniskajiem pamatiem. E. Bleses raksts publicēts mēnešrakstā "Latvju Grāmata", 1928, Nr. 3, 145.-148. lpp.; Nr. 4, 209.-217. lpp. Autors iesaka vēl pub…

Profesors Pēteris Šmits : Pēc autobiogrāfiskiem materiāliem sarakstījis G. Šaurums

1940

Biogrāfiskajā izklāstā iespējams iepazīties ar P. Šmita bērnības iespaidiem ģimenē, skolas gaitām, mācībām ģimnāzijā, Maskavas un Pēterburgas universitātēs. Tekstā minētas ļoti daudz personības, kuras atstājušas zināmu ietekmi uz P. Šmitu - tie ir gan latviešu, gan cittautu rakstnieki, filozofi, sabiedriskie, kultūras darbinieki, mācībspēki, kā arī P. Šmita ceļojums uz Ķīnu, pavadīto laiku Vladivostokā, atgriešanos Latvijā 1920. gadā, darbību Latvijas Universitātē. Sniegts arī īss ieskats P. Šmita ģimenes dzīvē.

Zinātnieks dzimtenē : (Atmiņas par profesoru Pēteri Šmitu)

1929

Atmiņās J. Lapiņš ieskicē gan savu, gan citu raunēniešu viedokļus par prof. P. Šmitu, piemin citus ievērojamus darbiniekus no Raunas novada, apkārtējo un profesora viedokli par 1905. gada revolūciju Latvijā, Latvijas karoga krāsu, kā arī P. Šmita kundzes publicētajām Ķīnas ceļojuma piezīmēm "Mājas Viesa Mēnešrakstā".

Dažādi rokraksti, arī materiāli par Kerbera dzimtu

1800

Eduards Fīlips KERBERS (1770.17.VI Tori – 1850. 12.II Tartu) Eduard Philipp KÖRBER (1770.17.VI Tori – 1850. 12.II Tartu) garīdznieks, kolekcionārs, novadpētnieks (Igaunija) Vinnu (Wendau, tagad Võnnu, pie Tartu) draudzes mācītājs Eduards Fīlips Kerbers (Körber) dzimis Tori (Torgel, tagad Tori Pērnavas raj.) mācītājmuižā, mācītāja ģimenē. Tālāk mācījies Tallinas Domskolā, Pērnavas pilsētas skolā, tad studējis teoloģiju Kēnigsbergā (1789-1792) un Jēnā (1792-1794). Strādājis par mājskolotāju (1794-1796) Kiltsi (Ass, tagad Kiltsi, Mazmarjas (Väike-Maarja) pag. Viru raj.) un Ahja (Aya, tagad Ahja Tartu raj.) muižās. No 1796.gada līdz 1846.gadam – mācītājs Vinnu draudzē, stājies amatā, draudzi pā…