Search results for " NEAT"
showing 10 items of 63 documents
Vācbaltiešu politiskā darbība Latvijas Neatkarības kara laikā: 1919.gada jūlijs - 1919.gada beigas
2021
Maģistra darba mērķis ir analizēt vācbaltiešu politisko darbību Latvijas Neatkarības kara laikā (1919.g. jūlijā - decembrī), sniedzot priekštatu par vācbaltiešu politisko lomu pētāmā laika posma notikumos. Vācbaltieši piedzīvoja vairākas sabiedriski politiskas pārmaiņas, kas veicināja arī to valstiskās idejas attīstību. Šīs valstiskās idejas attīstība sastapās ar pretestību līdz ar Latvijas valsts izveidi. Bermontiādes notikumi uzrunāja atsevišķus vācbaltiešus, kuri nebija atmetuši cerības uz politiku, kas būtu labvēlīga vācbaltiešiem. 1919.gada decembrī Latvijas Pagaidu valdība nebija ieinteresēta veidot sadarbību ar vācbaltiešiem, kas izraisīja sašutumu vācbaltiešu sabiedrībā, bet tajā pa…
Ksenofobijas sastopamība anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes pamatspecialitātē strādājošajām māsām
2017
Bakalaura darba tēma ir “Ksenofobijas sastopamība anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes pamatspecialitātē strādājošajām māsām”. Tēmas aktualitāti nosaka: plaši migrācijas procesi ar sekojošu etnisko struktūru, reliģiju un kultūru sajaukšanos, medicīnas tūrisma apjoma pieaugums, vājā sabiedrības locekļu integrācija un ārzemnieku pacientu aprūpē novērotais tolerances trūkums. Darba mērķis ir noskaidrot ksenofobijas sastopamību anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes pamatspecialitātē strādājošo māsu vidū. Izvirzītā hipotēze: anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes pamatspecialitātē praktizējošām māsām ar augstāku izglītības līmeni novērojama zemāka ksenofobijas sasto…
Saskarsme ar vājredzīgu un neredzīgu pacientu intensīvās terapijas nodaļā
2018
Bakalaura darba tēma “Saskarsme ar vājredzīgu un neredzīgu pacientu intensīvās terapijas nodaļā”. Darba mērķis bija izvērtēt saskarsmi neredzīgu un vājredzīgu pacientu aprūpē intensīvās terapijas nodaļā. Darba izstrādei tika izvirzīti vairāki darba uzdevumi: apkopot un analizēt literatūru par saskarsmi ar vājredzīgu un neredzīgu pacientu intensīvās terapijas nodaļā; analizēt Kalistas Rojas (Callista Roy) māszinību teoriju saistībā ar bakalaura darba tēmu; izstrādāt pētniecības instrumentu; veikt pētījumu; apkopot un analizēt iegūtos datus; pētījuma rezultātu izteikšana secinājumos. Sekmīgai darba izstrādei tika izvirzīts pētniecības jautājums: Kāda ir saskarsme ar vājredzīgu un neredzīgu pa…
Paaugstinātas bīstamības avota izpratne un atbildības īpatnības Latvijas civiltiesības
2016
Lai arī Civillikuma 2347.panta otrajā daļā jau vairāk, nekā 20 gadus ir paredzēta paaugstinātas bīstamības avota valdītāja stingrā atbildība par paaugstinātas bīstamības avota nodarīto kaitējumu, šis pants līdz šim tiesu praksē un tiesību zinātnē ir maz analizēts. Bakalaura darbā “Paaugstinātas bīstamības avota izpratne un atbildības īpatnības Latvijas civiltiesībās” darba autors turpina tiesību zinātnē aizsākto Civillikuma 2347.panta otrās daļas izpēti, īpašu uzmanību veltot paaugstinātas bīstamības avota jēdziena saturam, kā arī Civillikuma 2347.panta otrās daļas piemērošanas priekšnoteikumu analīzei.
Akadēmiskā Dzīve, 48.krājums
2012
Konstitucionālo vērtību nozīme un aizsardzība Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā republikā
2020
Konstitucionālās vērtības sniedz unikālu informāciju par tautas gribu, valsts identitāti, un valsts attīstības perspektīvu ilgtermiņā. Šīs vērtības identificē, definē un regulē dažādus valsts darbības aspektus, institūciju struktūru, pilnvaras un funkcijas trīs esošajām valsts varām - izpildvarai, likumdevējam un tiesu varai. Tās arī paredz pilsoņu tiesības un brīvības un izklāsta attiecības starp pilsoņiem un valsti. Konstitucionālās vērtības tiek kodificētas ar valsts konstitūcijas palīdzību. Neatkarīgi no tā, to saturs tiek atklāts un attīstīts ar tiesas spriedumu palīdzību, izpildvaras lēmumiem un likumdevēja radītajiem tiesību aktiem. Konstitucionālās vērtībās attīstās līdz ar valsti u…
Izteikumu ietekme uz nevainīguma prezumpciju
2019
Nevainīguma prezumpcija jau vairākus simtus gadu atpazīstama kā viens no būtiskākajiem kriminālprocesa principiem. Neraugoties uz to, izpratnes par tā tvērumu ir dažādas un mainījušās līdzi laikam. 20. gadsimta nogalē nostiprinājusies atziņa, ka nevainīguma prezumpciju spēj aizskārt publiski izteikumi. Tikai nesen veikti pirmie centieni šajā jautājumā radīt vienotu starptautisku regulējumu. Darbā pētīts Eiropas Padomes un Eiropas Savienības regulējums attiecībā uz runas brīvības un nevainīguma prezumpcijas mijiedarbību un to kopīgais un atšķirīgais no Amerikas Savienotajās Valstīs valdošās izpratnes. Tāpat atsevišķa uzmanība pievērsta moderno saziņas līdzekļu radītajiem apdraudējumiem.
Varas dalīšanas principa realizācija tiesu varas neatkarības garantijās (1918-1940)
2017
Mūsdienās joprojām sasāpējies jautājums ir tiesu varas neatkarība. Tas izsauc plašas diskusijas ne tikai juristu un tiesību zinātnieku vidū, bet rada bažas arī pārējā sabiedrībā. Līdz ar to rodas nepieciešamība izvērtēt tiesu varas neatkarības garantijas. Izpratne par valsts varu, varas dalīšanas teoriju un tiesu varas neatkarības garantijām nav iedomājama bez vēsturiskās izpētes. Tēma ir aktuāla un tik pat kā nav pētīta šādā šķērsgriezumā. Autore darbā izvirza mērķi - analizēt varas dalīšanas principa realizāciju tiesu varas neatkarības garantijās (1918 - 1940). Izpētīt ne tikai pašu varas dalīšanas principu tiesu varas neatkarības aspektā, bet arī Latvijas tiesu varas veidošanos un to vēs…
Judikatūras maiņas pieļaujamība un metodoloģija civillietās
2016
Maģistra darba mērķis ir apzināt judikatūras maiņas metodoloģiju civillietās, kā arī konstatēt tās pieļaujamības kritērijus. Lai īstenotu darba mērķi, darba autore analizējusi un noteikusi judikatūras jēdzienu un tās maiņas pieļaujamības kritērijus. Darba ietvaros analizēti vairāk nekā piecdesmit Latvijas tiesu nolēmumi, tādējādi konstatējot judikatūras maiņas metodoloģijas neesamību un judikatūras maiņas ietekmi gan uz citiem tiesas nolēmumiem, gan likumdevēju. Darba autore izvirza kritērijus judikatūras maiņas pieļaujamībai, turklāt izvirzot tēzi, ka, mainot aktuālo judikatūru, tiesas pienākums ir to argumentēt, norādot arī iemeslus, kāpēc jaunā juridiskā atziņa ir nepieciešama.
Tiesu komunikācijas problēmas Tiesnešu ētikas komisijas, Disciplinārkolēģijas un Disciplinārtiesas lēmumu diskursā
2016
Tiesu vara ir viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem, un valsts pienākums ir nodrošināt personām tiesības uz taisnīgu, neatkarīgu un objektīvu tiesu. Bakalaura darbā tiek pētīta tiesnešu personības, kvalifikācijas, ētikas un sociālās darbības ietekme uz komunikācijas veidošanu tiesām ar sabiedrību. Tiek analizēta Tiesnešu ētikas komisijas, Disciplinārtiesas un Disciplinārkolēģijas prakse, atklājot tiesu komunikācijas ētikas problēmas gan iekšējā, gan arēja komunikācijas formā. Autore sniedz priekšlikumus tiesu komunikācijas virzienu veiksmīgākai īstenošanai.