Search results for " analīze"
showing 10 items of 913 documents
Juras Papiles svītas smiltis Skudru atradnē un to veidošanās apstākļu interpretācija
2020
Bakalaura darbā tiek skaidroti juras Papiles svītas smilšaino nogulumu sedimentācijas apstākļi “Skudru” atradnē, balstoties uz lauka un laboratorijas darbu rezultātiem, kā arī literatūras izpēti. Darba gaitā tika izveidoti 4 atsegumu ģeoloģiskie griezumi, veikta granulometriskā analīze ievāktajiem paraugiem, noteikti paleostraumju un slāņojuma elementu virzieni, veikta fāciju analīze un sniegta nogulumu uzkrāšanās interpretācija. Tika secināts, ka “Skudru” atradnes smilšainie nogulumi sākotnēji izgulsnējušies meandrējošu upju sērēs un palienēs, bet laika gaitā notikusi pāreja uz zarotu upi, kur nogulumi izgulsnējušies sērēs. Vide mainījusies, iespējams, transgresijas ietekmē.
Ežurgu klintīs atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas vides interpretācija
2018
Bakalaura darbā veikts pētījums par Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas apstākļiem, balstoties uz lauka un laboratorijas darbos iegūtajiem novērojumiem un datiem. Darbs pamatojas uz lauka darbiem, kuru ietvaros tika ievākti pētījumam nepieciešamie dati, 4 atsegumu ģeoloģisko griezumu izveidi, slīpslāņojuma mērījumiem, granulometrisko analīzi, kā arī fāciju un fāciju secību analīzi. Iegūtie dati un to interpretācija ļauj secināt, ka Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegtie devona Burtnieku svītas smilšainie nogulumi veidojušies migrējošās zemūdens grēdās, kas pārvietojušās plašā kanālā ar lēzenu gultni. Pēc …
Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā
2018
Blumbergs, A. 2018. Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Vidējā devona Živetas stāva nogulumu sastāvs, izplatība un fosilijas Latvijā ir plaši pētītas, tomēr diskutablu jautājumu par dažādu stratigrāfisko vienību izplatību un to robežām vēl ir pietiekami daudz. Šis pētījums veltīts Burtnieku un Gaujas svītas robežintervālam, kas iepriekšējo autoru darbos tika interpretēts ļoti dažādi. Vidējā devona siliciklastiskie nogulumi pētīti Muižarāju un Lenčupes atsegumos ar mērķi detalizēti izpētīt un precizēt nogulumu stratigrāfisko piederību pēc mikrofosīliju, mugurkaulnieku makrofosīliju un…
Dobeles astroblēmas ģeoloģiskās uzbūves telpiskā analīze
2016
Bakalaura darbā “Dobeles astroblēmas ģeoloģiskās uzbūves telpiskā analīze” ir izveidots meteorīta krātera tilpuma un slāņu virsmu modelis, attēlojot teritorijas ģeoloģiju un galvenos struktūrelementus. Pētījuma izstrādei tika izmantoti 159 urbumi no LVĢMC datu bāzes “Urbumi” un Valsts ģeoloģijas arhīvā pieejamās 1989.gada pētījuma atskaites. Urbumu informācija tika apstrādāta vienotas datu bāzes izveidei un integrēta GeoModeller datorprogrammā. Darba ietvaros tika veikta urbumu slāņu korelācija, ģeoloģisko slāņu virsmu un 3 dimensionāla tilpuma modeļa izveide, veikta modeļa datu nenoteiktības analīze, kā arī iegūto rezultātu salīdzināšana ar iepriekšējiem pētījumiem. Pētījuma rezultātā tika…
Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem
2022
Visotina T. 2022. Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem. Bakalaura darbā ir pētītas Ketleru svītas, Pavāru un Varkaļu ridas nogulumiežos sastopamo porolepiformo daivspurzivju (dzimta Holoptychiidae) atliekas, raksturota to izplatība, daudzveidība, morfoloģiskās īpatnības un veikts salīdzinājums ar citur pasaulē atrastajām un literatūrā aprakstītajām zivīm. Lielākā uzmanība pievērsta Holoptychius ģints pārstāvjiem, kuru atliekām ir precizēta to taksonomisko piederība. Pētījumā izmantoti materiāli no trīs Ketleru svītas mugurkaulnieku atlieku atrodnēm. Lauka darbi veikti 2019. un 2021.gadā, kad darba autore piedalījās materi…
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.
Sakņu struktūras un to izplatība Lodes svītas ģeoloģiskajā griezumā Liepas māla atradnē
2018
Bakalaura darbā ir raksturota vidējā devona Lodes svītas 4 ģeoloģisko griezumu uzbūve un nogulumu granulometriskais sastāvs, kā arī tajos sastopamās sakņu struktūras. Pētījums ir aktuāls, jo Lodes svītas nogulumu veidošanās apstākļi joprojām ir neskaidri un pētījums ļauj precizēt sedimentācijas vidi. Darbā ir aprakstītas slāņkopu uzbūves īpatnības, interpretēti nogulumu veidošanās apstākļi un dokumentēta sakņu struktūru atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Pētījumā secināts, ka subvertikālās, zarotās struktūras ir vidējā devona augu saknes vai sēņu rizomorfas un to struktūras aptverošo nogulumu sedimentācija ir notikusi deltas ezeriņos vai deltas kanālos.
Augu darbības pazīmes vidējā devonā Latvijā
2020
Maģistra darbā ir raksturotas vidējā devona Arukilas un Burtnieku svītu nogulumos esošās rizokrēcijas, kas pārsvarā saistītas ar dolokrētiem. Sakņu struktūru atrašanās nogulumos ļauj identificēt subaerālās atsegšanās notikumus vai sekla ūdens vidi. Pētījumā izmantotas oglekļa un skābekļa stabilo izotopu analīzes, granulometriskā sastāva analīzes, kā arī rizokrēciju un dolokrētu mikrotekstūru un makrotekstūru raksturojums. Dokumentēta rizokrēciju un dolokrētu atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Secināts, ka vidējā devonā augiem pamazām ir palielinājušies sakņu izmēri, un tie ir auguši gan sauszemē, gan sekla ūdens apstākļos neaktīvos deltu kanālos vai ezeriņos.
Saderīgi dolomīti Cēsu Viduslaiku pils restaurācijai, Cēsu atradnes piemērs
2022
Bakalaura darba mērķis ir noteikt savā starpā saderīgus dolomītus no Cēsu (Lauciņu) atradnes un Cēsu Viduslaiku pils, izmantojot laboratorijā pieejamās analīzes un vizuālo diagnostiku. Darba ietvaros apsekota Cēsu (Lauciņu) atradne, izveidots karjera sienas atseguma griezums un paņemti paraugi, kā arī apsekota Cēsu Viduslaiku pils un izpētītas paraugu ņemšanas vietas. Laboratorijā noteikts paraugu ķīmiskais sastāvs, porainība un ūdens uzsūce, veikta izpēte mikroskopā. Darba mērķis tika īstenots, dolomīta paraugi savā starpā ir vizuāli saderīgi, gan pēc struktūras, gan pēc tekstūras. Dolomīta saturs paraugos ir no 80 līdz 90 %, kas ir ļoti labs rādītājs. Porainība un ūdens uzsūce pils paraug…
Ģimenes definīcijas diskurss Latvijas ziņu portālos (2020. gada novembris - 2021. gada marts)
2021
Bakalaura darba “Ģimenes definīcijas diskurss Latvijas ziņu portālos (2020. gada novembris – 2021. gada marts)” mērķis ir izpētīt, kāds ģimenes definīcijas diskurss tiek veidots Latvijas ziņu portālos. Pētījuma problēma ir atšķirīgā nostāja par viendzimuma pāru attiecībām politikā un sabiedrībā, kas var veicināt sabiedrības sašķeltību, izpaužoties nicinošas vai naidpilnas retorikas veidā starp dažādu uzskatu pārstāvjiem. Darba teorētiskā daļa ietver politisko komunikāciju kontekstā ar auditorijas politiskajām zināšanām un ar argumentāciju, kā arī diskursu. Šajā daļā aprakstīta arī Latvijas mediju vide un tās lietojums, kā arī Satversmes 110. pants par ģimenes aizsardzību. Metodoloģija sastā…