Search results for " labklājība"

Socioloģija Latvijā: jaunākie pētījumi : tēžu krājums

2021

Stresa pārvārēšanas stratēģiju saistība ar subjektīvo labklājību un pašcieņu

2017

Pētījuma mērķis ir izpētīt stresa pārvārēšanas stratēģiju, subjektīvās labklājības un pašcieņas savstarpējās saistības. Pētījumā piedalījās 86 respondenti, vecumā no 18 līdz 41 gadam. Pašcieņas mērīšanai tika izmantota Rozenberga pašcieņas skala (Rosenberg self-esteem scale, (Rosenberg, 1965)), Latvijā adaptējusi Anika Miltuze, 1996.gadā; stresa pārvārēšanas stratēģiju mērīšanai - Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience / COPE / Inventory, (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989)), Latvijā adaptējusi Inna Petrova, 2009.gadā; un subjektīvās labklājības mērīšanai - skala “ Apmierinātība ar dzīvi” (Satisfaction With Life Scale; (Pavot, & Diener, 1993)).…

Apmierinātība ar dzīvi saistībā ar emocionālo intelektu sievietēm vecuma grupās 25 – 35 un 59 – 69 gadi

2018

Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp apmierinātību ar dzīvi un emocionālo intelektu sievietēm dažādās vecuma grupās (25 – 35 un 59 – 69 gadi). Pētījumā piedalījās 110 sievietes,55 sievietes katrā grupā. Izpētei tika izmantotas Apmierinātības ar dzīvi skala (Satissfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, &Griffin, 1985 ) un Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Shutte , 1998, kā minēts Schutte, Malouff, & Bhullar, 2009). Bakalaura darba ietvaros tika apstiprināta pozitīva saistība starp apmierinātību ar dzīvi un emocionālo intelektu visā izlasē kopā un jaunāko sieviešu vecuma grupā, savukārt vecāko sieviešu grupā šāda…

Ķermeņa tēla uztvere un fizisko aktivitāšu līmenis saistībā ar subjektīvo labklājību

2019

Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmo informāciju par subjektīvo labklājību, fizisko aktivitāti un ķermeņa tēla uztveri. Ne mazāk svarīgi bija izprast fiziskās aktivitātes līmeņa un ķermeņa tēla uztveres ietekmi uz subjektīvo labklājību. Kā arī mērķis bija ievākt datus, izmantojot aptaujas, lai noskaidrotu vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp subjektīvo labklājību un ķermeņa tēla uztveri un fiziskās aktivitātes līmeni. Pētījumā piedalījās 148 brīvprātīgie respondenti vecumā no 16 līdz 53. Visiem respondentiem tika veikti subjektīvās labklājības mērījumi izmantojot Apmierinātības ar dzīvi skalu (SWLS) (Diener et al., 2006). Kā arī katram tika veikti fiziskās aktivitātes…