Search results for " test"

Changes in Language Assessment Through the Lens of New Materialism

2022

AbstractIn this chapter, we analyze English tests that are part of two computerised assessment systems, the Finnish Matriculation Examination and the Danish National Tests. Language assessment is a fruitful field to explore from the perspective of materiality, to better understand what materialities exist in modern language tests and how students interact with such systems. Within the assessment and test-taking space, material objects exist that are imbued with political values and force test-takers to perform in specific ways. We explore what new materialism has to offer for interpreting current trends in language assessment and to what extent these perspectives allow for new insights to e…

Ylioppilaskokeiden arvosanojen vertailtavuus eri aineissa vuosina 2007-2011

2013

Vain yksi voimaharjoitus viikossa riittää toimintakyvyn ylläpitämiseen ikääntyneillä

2018

Tutkimuksella selvitimme, parantaako voimaharjoittelu iäkkäiden toimintakykyä, ja onko harjoitusmäärillä vaikutusta toimintakyvyn muutoksiin. Tutkimukseen osallistui 106 koehenkilöä (65–75 v.), jotka satunnaistettiin neljään ryhmään: 1x/vko (H1, n=26), 2x/vko (H2, n=27) ja 3x/vko (H3, n=28) harjoitteleviin ja kontrolliryhmään (K, n=25). Ensimmäisen kolmen kuukauden ajan kaikki harjoitteluryhmät voimaharjoittelivat valvotusti kahdesti viikossa (H, n=81), jonka jälkeen ryhmät harjoittelivat kuusi kuukautta (3 kk–9 kk) nimensä mukaisesti kerran, kahdesti tai kolmesti viikossa. Koehenkilöille suoritettiin testit 0 kk, 3 kk ja 9 kk. Toimintakykyä testattiin etuperinkävelyllä (E), takaperinkävely…

Artikulaation johdonmukaisuus 6-8-vuotiailla lapsilla

2000

Dzīvības koka motīvs 1 En 24:2–25:7

2022

Darba “Dzīvības koka motīvs 1 En 24:2 – 25:7” mērķis ir noskaidrot, kā izprotams 1 En 24:2 – 25:7 aprakstītais koks un kādi ir argumenti šī koka saistīšanai ar dzīvības vai pēc dažu pētnieku domām saistīšanai ar gudrības koku. Darbā izvirzītā tēze – 1 En 24:2 – 25:7 aprakstītais koks, kura iezīmes citos 3. gs. BC – 1. gs. AD tekstos netiek atainotas līdzīgā kontekstā, sevī savieno kā dzīvības, tā gudrības (zināšanu) motīvu, tādejādi plašāk attīstot Gen 2 – 3 aizsākto tradīciju, kokam piešķirot eshatoloģisku nozīmi. Darba gaitā tēze apstiprinās caur veikto 1 En 24:2 – 25:7 eksegēzi, citu Kumrānas rokrakstu, kas ietver Ēdenes dārza motīvu, aplūkošanu un pētnieku viedokļu par šajā perikopē att…

Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē

2017

Bakalaura darbā “Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē” analizētas smilts nogulumu filtrācijas koeficienta vērtības, kas iegūtas ar dažādām metodēm – aprēķinot to pēc empīriskajiem vienādojumiem, nosakot to nogulumu paraugiem laboratorijas iekārtā, kā arī lauka apstākļos ar eksprestestiem (slug tests) un urbumu sūknēšanas testiem. Secināts, ka smalkgraudainas smilts nogulumiem piemērotākā ir eksprestestu metode, kā arī filtrācijas koeficienta noteikšana laboratorijas iekārtā kā netraucētas, tā traucētas struktūras nogulumiem sniedz vienlīdz reprezentatīvus rezultātus. Bakalaura darbs sastāv no 100 lapaspusēm, 5 galvenajām nodaļām, seci…

Devona Daugavas svītas augstas stiprības dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā

2016

Darbā ir raksturota Daugavas svītas dolomītu slāņkopa. Pētījums pamatojas uz ģeoloģiskā griezuma aprakstu, dolomītu plānslīpējumu pētījumiem un dolomītu nodilumizturības testiem ar Losandželosas un Mikro-Devala metodi 5 Latvijas dolomīta atradnēs: Birži-Pūteļi, Kalnciems, Ropaži, Piekalni un Jaunarāji. Šāda veida pētījumi Latvijā līdz šim nav veikti, un ir svarīgi rast priekšstatu par izturīgo dolomītu izplatību griezumā un konkrētās atradnēs, kā arī salīdzināt ar abām metodēm iegūtos datus. Noskaidrots, ka pastāv cieša saistība starp abu testu rezultātiem un ir identificētas izturīgāko dolomītu izplatības tendences.

Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā

2016

Maģistra darbā “Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā” ir raksturota Stipinu svītas dolomītu uzbūve ģeoloģiskajā griezumā, to struktūra, mikrotekstūra pieslīpņos un plānslīpējumos, kā arī dolomītu fizikāli mehāniskās īpašības, un pētītas minēto īpašību kopsakarības. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka dolomīta nodilumizturībai ir cieša saikne ar tā kristālu saaugumu, formu un izmēru, kas savukārt atkarīgi no ieža veidošanās apstākļiem un pēcsedimentācijas izmaiņām – dolomitizācijas, pārkristalizēšanās un šķīšanas procesiem. Pētītajiem Stipinu svītas dolomītiem ir ļoti cieša pozitīva sakarība starp Losandželosas un Mikro-Devala koeficienta vēr…

Mālaino grunšu bīdes pretestības noteikšana lauka un laboratorijas apstākļos

2018

Maģistra darba ietvaros veikts pētījums par mālaino grunšu saistes noteikšanu lauka un laboratorijas apstākļos. Ānes mālu karjerā veikti mērījumi ar spārniņgriezi un noņemti netraucētas grunts paraugi tiešās bīdes testiem laboratorijā. Pētījumā ir veikti mērījumi dabīgos apstākļos, kā arī mākslīgi sajauktā gruntī. Izmantojot literatūrā norādītās korelācijas, veikta iegūto rezultātu korekcija izmantojot plūstamības robežu un plastiskuma skaitli, kā arī diskutēts par piemērotāko korekcijas faktoru pētītajiem Zemgales sprostezera māliem. Iegūtie rezultāti paplašina priekšstatu par slāņotu mālaino nogulumu bīdes pretestības pētīšanu, izmantojot spārniņgriezi un tiešās bīdes testu.

Grunts granulometriskā sastāva un fizikālo īpašību interpretācijas iespējas pēc statiskās zondēšanas datiem

2015

Rimšelis, M. „Grunts granulometriskā sastāva un fizikālo īpašību interpretācijas iespējas pēc statiskās zondēšanas datiem”. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2015. Bakalaura darba mērķis ir salīdzināt statiskās zondēšanas datus ar laboratorijā analizēto grunšu paraugu rezultātiem un novērtēt granulometriskā sastāva un fizikālo īpašību interpretācijas iespējas. Rezultāti pierāda, ka nav iespējams ar statisko zondēšanu noteikt tādus parametrus, kā grunts granulometriskais sastāvs un tādu fizikālu īpašību kā dabīgais mitrums, tomēr iegūtais berzes koeficients netieši norāda uz to mainību.