Search results for " vēsture"
showing 10 items of 994 documents
Sieviešu tēlu izveides metodes I. Gončarova romānā "Parasts stāsts".
2018
Bakalaura darbs ir veltīts sieviešu tēlu veidošanas metodēm I. Gončarova romānā “Parastais stāsts”. Darbs sastāv no divām daļām. Pirmā ir teorētiskā daļa, kur tiek runāts par radīšanas vēsturi, konkrētāk, par romāna publikāciju un rekonstrukciju, kā arī par Belinska lomu romāna publikācijā. Otrā ir praktiskā daļa, kurā tiek analizēti sieviešu tēli, kā arī tiek izskatīta ideja par galveno ģeometrisko figūru radīšanu no tēlu puses, bāzējoties uz to simbolisko vērtību. Šis darbs var būt interesants Gončarova ekspertiem, kuri dažādos aspektos ir saistīti ar I. Gončarova daiļradi, kā arī lasītājiem, kuri ir ieinteresēti romāna tapšanas vēsturē un jaunās metodēs viņa tēlu izskatīšanā.
Markova modeļu pielietojums notikumu vēstures pētīšanai
2020
Notikumu vēstures pētīšana ir iespējama ar vairākām metodēm, bet šajā darbā vairāk tiks apskatīta Markova modeļu pielietošana, sākot ar pirmo šādu modeli Neimaņa-Fiksa modeli un turpinot ar šobrīd aktuālajiem- divu stāvokļu modeli, konkurējošo risku modeli, slimības-nāves modeli. Vēl bez modeļiem tiks sniegta arī statistikas modeļu specifikācija un vairāki pielietojuma piemēri.
Spekku dzimta atmiņu stāstos un publikācijās
2022
Bakalaura darba mērķis ir apzināt un apkopot informāciju par Spekku dzimtu un tās nozīmīgumu Vecumnieku pagastā un Latvijā. Pētījuma procesā izpētīts Vecumnieku pagasta novadpētniecības centra krājums, Vecumnieku bibliotēkas novadpētniecības krājums. Veikta šo krājumu analīze. Pētījuma vajadzībām apskatītas pieejamās publikācijas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Analītiskajā datubāzē un portālā Periodika.lv. Lai papildinātu iegūto informāciju par Spekku dzimtu ar nepublicētiem materiāliem un atmiņu stāstiem, iegūtas divas intervijas. Pētījuma rezultāti apliecina, ka Spekku dzimta ir pierādījusi spēju izdzīvot dažādos vēsturiski sarežģītajos laika periodos. Spekku dzimtas katra paaudze ieraks…
Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva
2022
Kolektīvo monogrāfiju veido astoņas nodaļas, kurās tiek risināti jautājumi par paaudzēm un atmiņām, kas tiek stāstītas vai noklusētas latviešu dzīvesstāstos, veidojot pieredzes lauka pārmantojamību. Paaudžu perspektīvā šīs problēmas Latvijas dzīvesstāstu pētnieki aplūko pirmoreiz. Individuālo atmiņu un pieredzes savdabība paaudžu nomaiņas gaitā paver jaunu skatījumu uz vēsturiskām norisēm kā impulsiem cilvēku reakcijai un rīcībai. Šī pieeja izlīdzina barjeru starp akadēmisko vēsturi un atmiņu stāstos ietverto, tuvina to ikvienam cilvēkam piemītošai interesei par savu dzīves laiku.
Mutvārdu vēstures izmantojamība starppaaudžu kontekstā konkrētu Latvijas vēstures tematu apguvei 9. un 12.klasēs.
2016
Nākotnē jāraugās uz izglītību, kas pievēršas skolēna personiskajai un intelektuālajai attīstībai un piedāvā vērtības, attieksmi un prasmes, kas skolēnam būs nepieciešamas visu turpmāko dzīvi. Mutvārdu vēsture atbilst mūsdienu tendencēm pedagoģijā, liekot uzsvaru uz sociālo vēsturi un veidojot holistisku izpratni par vēstures notikumiem. Maģistra darba „Mutvārdu vēstures izmantojamība starppaaudžu kontekstā konkrētu Latvijas vēstures tematu apguvē 9. un 12. klasē” mērķis ir izzināt mutvārdu vēstures izmantojamību starppaaudžu kontekstā 9. un 12. klašu Latvijas vēstures tematu izpratnei. Darba teorētiskajā pētījumā tiek apskatīts mutvārdu vēstures jēdziens, avotu īpatnības un ticamība, pētnie…
Sievietes Latvijas inteliģencē: Latvijas Universitātes studenšu sociālais portrets 1919-1920
2016
Darbā sākotnēji aplūkota sieviešu loma un vieta sabiedrībā, kā arī izglītības iespējas līdz Latvijas izveidošanai. Tālāk tiks veikta 1919. – 1920.akad.m.g. studiju uzsākušo sieviešu raksturojuma no sociālā aspekta analīze un studiju procesa raksturojums, kas tiek izvirzīts par darba mērķi. Mērķa sasniegšanai tiks aplūkoti LU studenšu personīgās lietas, uzmanību veltot tādiem aspektiem kā tautība, vecums, sociālā izcelsme, izglītības pieredze, kā arī tiks raksturota sieviešu studiju izvēle, sarežģījumi studiju procesā, kā arī tiks novērtēta LU studenšu loma sieviešu inteliģences nostiprināšanā. Secinājumos tiek parādīts, ka sievietes centās pilntiesīgi izmantot Latvijas sniegtās demokrātiskā…
Mutvārdu vēsture kā viens no publisko bibliotēku novadpētniecības virzieniem
2018
Mutvārdu vēsture ir mūsdienu vēstures pētījumos plaši izplatīts veids, kā lūkoties uz nesenās vēstures notikumiem vai atsevišķiem vēstures aspektiem, galveno uzmanību pievēršot cilvēka pieredzei. Apzinātie materiāli var būt noderīgi pētniekiem, novadniekiem un institūcijām, kas interesējas par kultūras mantojumu un tā saglabāšanu. Pētījuma mērķis ir mutvārdu vēstures un novadpētniecības darba apzināšana un izpēte publiskajās bibliotēkās. Apzināt un izanalizēt pieejamos materiālus par mutvārdu vēstures pasākumiem un projektiem Latvijas reģionu galvenajās bibliotēkās, skatot mutvārdu vēstures pieredzi bibliotēkā. Pētījuma rezultāti liecina, ka mutvārdu vēsture ir nozīmīgs publisko bibliotēku …
Svešvārdu semantiskās atbilsmes latviešu un itāliešu valodā
2015
Maģistra darbā „Svešvārdu semantiskās atbilsmes latviešu un itāliešu valodā” tiek salīdzināti un analizēti līdzīga skanējuma, bet atšķirīgas nozīmes vai nozīmes nianses svešvārdi – īpašības vārdi latviešu un itāliešu valodā. Teorētiskajā daļā tiek aprakstīta un skaidrota svešvārdu izpratne latviešu un itāliešu valodniecībā, kā arī tiek sniegts ieskats itāliešu valodas leksiskas attīstībā, kas līdz šim latviešu valodā vēl nav ticis publicēts. Praktiskajā daļā tiek skatītas un analizētas konkrētu svešvārdu nozīmes abās valodās, balstoties uz vārdnīcās, kā arī valodas korpusos pieejamo informāciju. Maģistra darba mērķis ir konstatēt un analizēt svešvārdu semantiku latviešu un itāliešu valodā. …
Diaboliskie spēki Raiņa dramaturģijā
2013
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Viljama Šekspīra luga “Hamlets” un tās iestudējumi latviešu teātrī
2016
mērķis ir sniegt daudzpusīgu traģēdijas “Hamlets” tulkojuma analīzi, kā arī veidot radošu un objektīvu Šekspīra lugas iestudējumu analīzi latviešu teātrī, apskatot iestudējumus, kas tapuši laika posmā no 1894. līdz 2008.gadam. Aplūkotie piecpadsmit iestudējumi, kas iestudēti visos lielākajos Rīgas un reģionālajos teātros, tostarp arī Rīgas Latviešu teātrī, kurā tapusi pirmā “Hamlets” lugas interpretācija latviešu teātrī. Autore ir secinājusi, ka luga “Hamlets” tiek iestudēta kā sava laika un sabiedrības spogulis, balstoties uz teātra valodu un tehniku, kas raksturīga režisoram, kurš veido lugas interpretāciju.