Search results for "ģeoloģija"
showing 10 items of 419 documents
Pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs Arukilas-Amatas ūdens horizontu kompleksā Rīgas apkārtnē
2009
Pētījuma mērķis ir noskaidrot pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu Arukilas – Amatas ūdeņu horizontu kompleksā Rīgas apkārtnē. Tā realizēšanai ir veikti izpētes darbi, tai skaitā iepazīšanās ar publicēto un nepublicēto literatūru par izpētes teritoriju, sastādīta datu bāze par ūdeņu ķīmisko sastāvu urbumos, veikta datu statistiskā apstrāde, modelētas pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva izmaiņas plānā, izmantojot datorprogrammu Surfer 8. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka kopumā D2-3 Arukilas – Amatas ūdens horizontu kompleksa ūdeņi Rīgas apkārtnē ir atbilstoši dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām un ir izmantojami ūdensapgādē, bet ir lokālas problemātiskās zonas, kurās konstatēta sālsūdeņu augšupejoša fil…
Karbonātu konkrēcijas un cements devona Amatas svītas nogulumos Kurzemē: sastāvs, izplatība un ģenēze
2010
Maģistra darbā ir raksturota devona Amatas svītā Kurzemē sastopamo karbonātu veidojumu izplatība, sastāvs un uzbūve, kā arī izdarīti secinājumi par to veidošanās apstākļiem. Ir dokumentēti 4 atsegumi, no noņemtajiem paraugiem izgatavoti 40 plānslīpējumi, kuri krāsoti ar alizarīna-S šķīdumu un pētīti mikroskopā. Secināts, ka poikilotopiskā kalcīta veidojumi smilšakmeņos radušies pazemes ūdeņu piesātinājuma zonā. Dolomīta veidojumi Amatas svītas nogulumos Kurzemē klasificējami kā dolokrēti, kuru uzbūve liecina par veidošanos aerācijas zonā iztvaikošanas procesu rezultātā. Visticamāk, šie veidojumi ir uzskatāmi par pazemes ūdeņu dolokrētiem. Karbonātisko garozu sastopamība vairākos griezuma in…
Pulvernieku rajona melno mālu ģeoloģija un technoloģiskās īpašības
1943
Diploma darbs novērtēts ar atzīmi "Ļoti sekmīgi"
Patoloģijas zivju fosīlijās no Latvijas augšējā devona Famenas stāva nogulumiem
2020
Maģistra darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru un Tērvetes svītas zivju fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīts lauka darbos 2018. gadā iegūtais un LU Ģeoloģijas muzeja krājumā esošais paleontoloģiskais materiālu no Tērvetes svītas, kā arī veikta paleontoloģiskā 2019. gadā iegūtā materiāla no Ketleru svītas preparēšana. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas daivspurzivju un bruņuzivju zvīņas un bruņu plātnes ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Zvīņu un bruņu plātņu histoloģiskā uzbūve tika pētīta plānslīpējumos, vairākiem paraugiem arī datortomog…
Patoloģijas devona mugurkaulnieku fosīlijās no Ketleru svītas
2018
Bakalaura darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru svītas mugurkaulnieku fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīta visa GM 290 kolekcija; autors piedalījies arī 2016. gada lauka darbos paleontoloģiskā materiāla papildināšanā Ketleru atsegumos. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas divu daivspurzivju sugu – Holoptycvhius sp. un Ventalepis ketleriensis Schultze zvīņas ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Lai precizētu bojājumu raksturu, plānslīpējumos pētīta zvīņu ar patoloģijām histoloģiskā uzbūve, tā tika salīdzināta ar zvīņu uzbūvi bez patoloģijām. At…
Devona Sietiņu svītas nogulumu fācijas Latvijas ziemeļaustrumu daļā
2015
Šī pētījuma mērķis bija raksturot Sietiņu svītas nogulumu fācijas, to asociācijas un sniegt to veidošanās apstākļu interpretāciju Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Pētījuma ietvaros sastādīti 4 ģeoloģiskie griezumi un nodalītas 11 fācijas ar apakšfācijām, kas grupētas 2 fāciju asociācijās. Korelējot griezumus ar urbumu datiem, noskaidrots, ka pētītie nogulumi atbilst Sietiņu svītas apakšējai līdz vidējai daļai. Secināts, ka pētītie Sietiņu svītas nogulumi veidojušies fluviālos kanālos zemūdens grēdās un progradējošās sērēs. Sedimentācijas procesus ir nedaudz ietekmējuši plūdmaiņu procesi, par ko liecina sporādiski sastopamas vizlas kārtiņas un drupu materiāla graudu izmēru gradācija uz slīpajie…
Saulkalnes Platyschisma-dolomits un tā izmantošana
1942
Maģistra darbs
Glaciotektoniskās struktūras Jaunkalnu atradnē
2019
Bakalaura darba “Glaciotektoniskās struktūras Jaunkalnu atradnē” mērķis ir pētījumu teritorijā sastopamo glaciotektonisko struktūru veidošanās apstākļu noteikšana, izmantojot lauka kamerālos pētījumus. Tika veikti lauka pētījumi, kuros ir dokumentēti 7 glaciotektonisko struktūru atsegumi un veikti šo struktūru elementu mērījumi, kā arī 4 atsegumos tika veikti oļu garenasu linearitātes mērījumi. Kamerālo darbu ietvaros tika rekonstruēti kroku šarnīru vērsumi un oļu garenasu linearitātes diagrammas, pēc kuriem tika interpretēti maksimālā sprieguma virzieni. Rezultātā secināts, ka mērījumi parāda maksimālā sprieguma virzienu, kurš aptuveni sakrīt ar ledāja kustības virzienu vēlā Vislas apledoj…
Ruļļukalna osa ģeoloģija: diplomdarbs
1933
Diplomdarbs LU
Galvenā devona lauka osteolepiformu kārtas daivspurzivis (Sarcopterygii, Osteolepiformes)
2009
GALVENĀ DEVONA LAUKA OSTEOLEPIFORMU KĀRTAS DAIVSPURZIVIS (SARCOPTERYGII, OSTEOLEPIFORMES) Ivars ZupiĦš ANOTĀCIJA Revidēts osteolepiformu kārtas daivspurzivju taksonomiskias sastāvs un stratigrāfiskā izplatība Galvenā devona lauka (Austrumeiropas platformas ziemeĜrietumu daĜas) teritorijā. Kritiski izvērtēts morfoloăisko pazīmju kopums un sniegtas sugu precizētas diagnozes. Konstatēts, ka darbā apskatāmajā teritorijā kārta pārstāvēta ar 16 sugām, kas pieder 9 ăintīm. Aprakstīta jauna tristihopterīdu suga Eusthenopteron kurshi sp. nov., izvērtējot osteolepiformu iespējamo pielietojamību devona nogulumu biostratigrāfijā, konstatēts, ka grupai ir zināma nozīme kā vienam no mugurkaulnieku faunas…