Search results for "ģeoloģija"
showing 10 items of 419 documents
Devona Ogres svītas dolomītsmilšakmeņi Kalnrēžu atsegumā un to veidošanās apstākļu rekonstrukcija
2016
Bakalaura darba mērķis ir raksturot Kalnrēžu atsegumu joslā sastopamo Ogres svītas dolomītsmilšakmeņu sastāvu, struktūras un tekstūras, kā arī, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, rekonstruēt to veidošanās apstākļus. Lielākajos no pieejamiem atsegumiem tika dokumentēti 3 ģeoloģiskie griezumi, veikta pieslīpņu un plānslīpējumu izgatavošana, to analīze. Noteikts šo iežu sastāvs un uzbūve, veikti slīpslāņoto tekstūru mērījumi un raksturoti šo iežu veidošanās apstākļi. Pētījumu rezultātā noskaidrojās, ka dolomītsmilšakmeņi veidojušies mainīgos apstākļos – visticamāk plūdmaiņu kanālos un plūdmaiņu līdzenumos. To veidošanos ietekmēja bioturbācijas procesi apakšējā plūdmaiņu zonā, žūšana un brekčij…
Limbažu pils akmens materiāla novērtējums
2015
Maģistra darba pētījums ir veltīts Limbažu pilsdrupu akmens materiāla novērtējumiem vairākos aspektos un ir izstrādāts kā metodisks darbs līdzīgas ievirzes pētījumu realizācijā, novērtējot senās akmens būves Latvijā pirms tiek uzsākta to restaurācijas izpēte. Šāds sistemātisks pētījums Baltijas valstīs tiek izstrādāts pirmoreiz un ļauj noteikt šādos pētījumos nepieciešamo atsevišķo novērtēšanas metožu pilnveidi, kā arī nepieciešamo metožu kompleksu veidošanu augstvērtīgu rezultātu iegūšanai. Autore veica objekta fotodokumentēšanu, objekta piesaisti koordinātu tīklam, novērtēja būvakmens iežu petrogrāfisko sastāvu, krāsu, noteica dēdēšanas veidus un to intensitātes un citus pētījumus, kas ļā…
Smilts nogulumu kolektorīpašības un granulometriskais sastāvs
2016
Bulindža A., 2016. „Smilts nogulumu kolektorīpašības un granulometriskais sastāvs”. Bakalaura darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeoloģijas nodaļa. Bakalaura darbā ir raksturotas un apskatītas populārākās nogulumu kolektorīpašības. Darba ietvaros smilts un grants nogulumiem laboratorijā tika noteiktas dažādas fizikālās un kolektorīpašības – filtrācijas koeficients, cieto daļiņu blīvums, granulometriskais sastāvs, porainība un ūdens atdeve un ietilpība. Laboratorijas analīzēm tika izmantoti paraugi, kas iegūti no Dubkalnu karjera un Garkalnes karjera. Atslēgas vārdi: Dubkalnu karjers, Garkalnes karjers, ūdens atdeve, filtrācijas koeficients
Viendimensionāls gruntsūdens līmeņa modelis Mazuikas ezera ūdens bilances novērtēšanai
2022
Bakalaura darbā paveikta Mazuikas ezera apkārtnes gruntsūdens līmeņa svārstību izpēte ar modelēšanas un simulācijas rīku HYDRUS-1D. Aizsargājamo ainavu apvidū “ĀDAŽI” tika veikti urbšanas darbi, nogulumu paraugu ievākšana, fotografēšana un pazemes ūdens līmeņa konstatēšana. Laboratorijā nogulumu paraugiem tika noteikta daļiņu izmēra sadalījuma sastāvs, kopējais un daļiņu blīvums, porainība, filtrācijas koeficients un organiskās vielas saturs. Tika veikta ūdens svārstību modelēšana un simulēšana ar HYDRUS-1D rīku, kā izejas datus izmantojot lauka un laboratorijas pētījumu rezultātus un E-OBS meteoroloģisko datu kopu. Iegūtais rezultāts tiks izmantots, lai pētītu Mazuikas ezera ūdens līmeņa s…
Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos
2018
Linde, K. 2018. Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un mugurkaulnieku makro un mikrofosīlijas. 2016. gada augustā ekspedīcijas gaitā tika ievāktas makrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi Ketleru atsegumos, netālu no bijušajām Ķetleru mājām. Tika sastādīti atsegumu ģeoloģiskie griezumi, smilšainajiem paraugiem veikta granulometriskā analīze, kā arī veikta mikro un makrofosīliju izpēte. No iegūtajiem granulometrijas un fāciju analīzes rezultātiem var secināt, ka nogulumi uzkrājušies plūdmaiņu ietekmētā deltas vidē, kurā ar laiku sedimen…
Ogres svītas smilšaino nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi Stiglavas un Gurovas gravu atsegumos
2016
Bakalaura darbā tika pētīti devona smilšaino nogulumu sastāvs un to veidošanās apstākļi divos ģeoloģiski ģeomorfoloģiskos veidojumos – atsegumos Stiglavas un Gurovas gravā Latgalē. Izveidoti ģeoloģiskie griezumi, veikta detalizēta granulometriskā analīze, mērīti slāņojuma elementi, kā arī tika ievāktas, preparētas un identificētas fosilijas. Izmantojot sastādītos griezumus, nosakot fosilijas un veicot granulometrisko analīzi, apkopojot literatūras avotus un iepriekšējo pētījumu rezultātus, autoram izdevās noskaidrot šo smilšakmeņu piederību augšējā devona Pamūšu reģionālā stāva Ogres svītai. Gurovas gravas atsegumos ir ļoti daudz fragmentāru mugurkaulnieku fosiliju, bet Stiglovas gravas ats…
Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē
2017
Bakalaura darbā “Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē” analizētas smilts nogulumu filtrācijas koeficienta vērtības, kas iegūtas ar dažādām metodēm – aprēķinot to pēc empīriskajiem vienādojumiem, nosakot to nogulumu paraugiem laboratorijas iekārtā, kā arī lauka apstākļos ar eksprestestiem (slug tests) un urbumu sūknēšanas testiem. Secināts, ka smalkgraudainas smilts nogulumiem piemērotākā ir eksprestestu metode, kā arī filtrācijas koeficienta noteikšana laboratorijas iekārtā kā netraucētas, tā traucētas struktūras nogulumiem sniedz vienlīdz reprezentatīvus rezultātus. Bakalaura darbs sastāv no 100 lapaspusēm, 5 galvenajām nodaļām, seci…
Vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs
2015
Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalaura darba autors ir veicis iepriekšējo autoru sastādītā ģeoloģiskā griezuma papildināšanu, smilšaino nogulumu paraugu granulometrisko analīzi un mikrofosīliju izpēte. Fosīlijas ir aprakstītas un noteiktas. Atrastās makrofosīlijas ir izpreparētas un noteiktas. Labākas no atrastajām fosīlijam ir nofotografētas. Muižarāju klintīs ģeoloģiskais griezums ir komplicētāks, kā arī tajās var atrast daudz vairāk fosīliju nekā Veczemju klintīs. Pamatojoties uz iežu sastāvu un fosīlijām Muižarāju klintīs griezuma apakšējā daļa pieskaitīta Burtnieku, bet vidējā un augšējā daļa - Gaujas svītai.
Juras Papiles svītas smiltis Skudru atradnē un to veidošanās apstākļu interpretācija
2020
Bakalaura darbā tiek skaidroti juras Papiles svītas smilšaino nogulumu sedimentācijas apstākļi “Skudru” atradnē, balstoties uz lauka un laboratorijas darbu rezultātiem, kā arī literatūras izpēti. Darba gaitā tika izveidoti 4 atsegumu ģeoloģiskie griezumi, veikta granulometriskā analīze ievāktajiem paraugiem, noteikti paleostraumju un slāņojuma elementu virzieni, veikta fāciju analīze un sniegta nogulumu uzkrāšanās interpretācija. Tika secināts, ka “Skudru” atradnes smilšainie nogulumi sākotnēji izgulsnējušies meandrējošu upju sērēs un palienēs, bet laika gaitā notikusi pāreja uz zarotu upi, kur nogulumi izgulsnējušies sērēs. Vide mainījusies, iespējams, transgresijas ietekmē.
Ežurgu klintīs atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas vides interpretācija
2018
Bakalaura darbā veikts pētījums par Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas apstākļiem, balstoties uz lauka un laboratorijas darbos iegūtajiem novērojumiem un datiem. Darbs pamatojas uz lauka darbiem, kuru ietvaros tika ievākti pētījumam nepieciešamie dati, 4 atsegumu ģeoloģisko griezumu izveidi, slīpslāņojuma mērījumiem, granulometrisko analīzi, kā arī fāciju un fāciju secību analīzi. Iegūtie dati un to interpretācija ļauj secināt, ka Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegtie devona Burtnieku svītas smilšainie nogulumi veidojušies migrējošās zemūdens grēdās, kas pārvietojušās plašā kanālā ar lēzenu gultni. Pēc …