Search results for "ģeoloģija"
showing 10 items of 419 documents
Devona Daugavas svītas dolomītu litoloģiski rūpnieciskie tipi atradnēs Rīgas apkārtnē
2020
Bakalaura darbā “Devona Daugavas svītas litoloģiski rūpnieciskie tipi atradnēs Rīgas apkārtnē” ir raksturota Daugavas svītas dolomītu uzbūve ģeoloģiskajā griezumā, dolomītu veidu izplatības likumsakarības 5 dolomīta atradnēs Rīgas apkārtnē un Doles salas dolomīta atsegumā, kā arī nodalīti dolomītu litoloģiski rūpnieciskie tipi. Pētījuma ietvaros veikti lauka darbi, kuros veikta atseguma sienu dokumentācija. Pētījuma rezultātā secināts, ka 1. tipa ļoti izturīgie un 2. tipa izturīgie dolomīti ir visplašāk pārstāvēti Tūrkalnes, Kranciema un Kalnciema atradnēs.
Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem
2022
Visotina T. 2022. Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem. Bakalaura darbā ir pētītas Ketleru svītas, Pavāru un Varkaļu ridas nogulumiežos sastopamo porolepiformo daivspurzivju (dzimta Holoptychiidae) atliekas, raksturota to izplatība, daudzveidība, morfoloģiskās īpatnības un veikts salīdzinājums ar citur pasaulē atrastajām un literatūrā aprakstītajām zivīm. Lielākā uzmanība pievērsta Holoptychius ģints pārstāvjiem, kuru atliekām ir precizēta to taksonomisko piederība. Pētījumā izmantoti materiāli no trīs Ketleru svītas mugurkaulnieku atlieku atrodnēm. Lauka darbi veikti 2019. un 2021.gadā, kad darba autore piedalījās materi…
Devona Daugavas svītas augstas stiprības dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā
2016
Darbā ir raksturota Daugavas svītas dolomītu slāņkopa. Pētījums pamatojas uz ģeoloģiskā griezuma aprakstu, dolomītu plānslīpējumu pētījumiem un dolomītu nodilumizturības testiem ar Losandželosas un Mikro-Devala metodi 5 Latvijas dolomīta atradnēs: Birži-Pūteļi, Kalnciems, Ropaži, Piekalni un Jaunarāji. Šāda veida pētījumi Latvijā līdz šim nav veikti, un ir svarīgi rast priekšstatu par izturīgo dolomītu izplatību griezumā un konkrētās atradnēs, kā arī salīdzināt ar abām metodēm iegūtos datus. Noskaidrots, ka pastāv cieša saistība starp abu testu rezultātiem un ir identificētas izturīgāko dolomītu izplatības tendences.
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.
Sakņu struktūras un to izplatība Lodes svītas ģeoloģiskajā griezumā Liepas māla atradnē
2018
Bakalaura darbā ir raksturota vidējā devona Lodes svītas 4 ģeoloģisko griezumu uzbūve un nogulumu granulometriskais sastāvs, kā arī tajos sastopamās sakņu struktūras. Pētījums ir aktuāls, jo Lodes svītas nogulumu veidošanās apstākļi joprojām ir neskaidri un pētījums ļauj precizēt sedimentācijas vidi. Darbā ir aprakstītas slāņkopu uzbūves īpatnības, interpretēti nogulumu veidošanās apstākļi un dokumentēta sakņu struktūru atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Pētījumā secināts, ka subvertikālās, zarotās struktūras ir vidējā devona augu saknes vai sēņu rizomorfas un to struktūras aptverošo nogulumu sedimentācija ir notikusi deltas ezeriņos vai deltas kanālos.
Augu darbības pazīmes vidējā devonā Latvijā
2020
Maģistra darbā ir raksturotas vidējā devona Arukilas un Burtnieku svītu nogulumos esošās rizokrēcijas, kas pārsvarā saistītas ar dolokrētiem. Sakņu struktūru atrašanās nogulumos ļauj identificēt subaerālās atsegšanās notikumus vai sekla ūdens vidi. Pētījumā izmantotas oglekļa un skābekļa stabilo izotopu analīzes, granulometriskā sastāva analīzes, kā arī rizokrēciju un dolokrētu mikrotekstūru un makrotekstūru raksturojums. Dokumentēta rizokrēciju un dolokrētu atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Secināts, ka vidējā devonā augiem pamazām ir palielinājušies sakņu izmēri, un tie ir auguši gan sauszemē, gan sekla ūdens apstākļos neaktīvos deltu kanālos vai ezeriņos.
Dispersija ūdens piesātinātos smilšainos nogulumos – “smilšu kastes” eksperimenti
2019
Maģistra darba “Dispersija ūdens piesātinātos smilšainos nogulumos – “smilšu kastes” eksperimenti” pētījumā tiek izzināts dispersijas process smilšainos nogulumos un to ietekmējošos faktorus, izmantojot laboratorijas apstākļos izgatavotas “smilšu kastes”. Pētījuma ietvaros veikti un analizēti trīs “smilšu kastes” eksperimenti atšķirīga granulometriskā sastāva smilšainiem nogulumiem dažādā izkārtojumā, mērot un novērojot marķējošās vielas pārvietošanos cauri nogulumiem reālajā laikā. Dispersijas raksturs un to ietekmējošie faktori izzināti, pateicoties fotofiksāciju analīzei un marķējošās vielas koncentrācijas izmaiņu mērījumiem. Pētījuma iegūtas ne tikai skaitliskas dispersijas vērtības, be…
Glaciālie ezeri Mežoles pauguraines rietumu daļā Vēlā Vislas leduslaikmeta beigu posmā
2017
Maģistra darbā veikts pētījums par Mežoles pauguraines rietumu daļā sastopamajiem glaciālajiem ezeriem, to izplatības robežām, nogulumiem, novietojumu un veidošanās gaitu. Glaciālo ezeru veidošanās pētījumu teritorijā norisinājās Vēlā Vislas apledojuma beigu posmā, Gulbenes fāzes deglaciācijas laikā. Darba izstrādē plaši izmantoti ģeoloģisko kartēšanas darbu materiāli un agrāko pētījumu rezultāti. Pētījums balstās uz oriģināliem pētījumu materiāliem, kurus autors ieguvis, ierīkojot ģeoloģiskos urbumus, apsekojot atsegumus, kā arī veicot dažāda veida un mēroga kartogrāfiskā materiāla analīzi. Iegūtie rezultāti paplašina priekšstatus par glaciālo ezeru izplatību Mežoles paugurainē, reinterpre…
Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā
2016
Maģistra darbā “Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā” ir raksturota Stipinu svītas dolomītu uzbūve ģeoloģiskajā griezumā, to struktūra, mikrotekstūra pieslīpņos un plānslīpējumos, kā arī dolomītu fizikāli mehāniskās īpašības, un pētītas minēto īpašību kopsakarības. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka dolomīta nodilumizturībai ir cieša saikne ar tā kristālu saaugumu, formu un izmēru, kas savukārt atkarīgi no ieža veidošanās apstākļiem un pēcsedimentācijas izmaiņām – dolomitizācijas, pārkristalizēšanās un šķīšanas procesiem. Pētītajiem Stipinu svītas dolomītiem ir ļoti cieša pozitīva sakarība starp Losandželosas un Mikro-Devala koeficienta vēr…
Mālaino grunšu bīdes pretestības noteikšana lauka un laboratorijas apstākļos
2018
Maģistra darba ietvaros veikts pētījums par mālaino grunšu saistes noteikšanu lauka un laboratorijas apstākļos. Ānes mālu karjerā veikti mērījumi ar spārniņgriezi un noņemti netraucētas grunts paraugi tiešās bīdes testiem laboratorijā. Pētījumā ir veikti mērījumi dabīgos apstākļos, kā arī mākslīgi sajauktā gruntī. Izmantojot literatūrā norādītās korelācijas, veikta iegūto rezultātu korekcija izmantojot plūstamības robežu un plastiskuma skaitli, kā arī diskutēts par piemērotāko korekcijas faktoru pētītajiem Zemgales sprostezera māliem. Iegūtie rezultāti paplašina priekšstatu par slāņotu mālaino nogulumu bīdes pretestības pētīšanu, izmantojot spārniņgriezi un tiešās bīdes testu.