Search results for "šūna"
showing 10 items of 50 documents
Centrālās nervu sistēmas ietekme uz adenohipofīzes adenomu attīstību
2015
Adenohipofīzes adenomas ir labdabīgi intrakraniāli endokrīnie audzēji ar potenciāli augstu prevalenci populācijā. To rašanās rezultātā pacientiem var attīstīties plaša spektra veselības problēmas. Bakalaura darbā veikta adenohipofīzes adenomu šūnu izpēte, analizējot to proliferāciju un saistību ar CNS. Darba gaitā tika konstatētas dažādas CNS cilmes šūnām raksturīgās īpašības adenomu paraugos.
Sigma 1 receptora gēna izslēgšanas ietekme uz adipozo audu stromas šūnu diferenciāciju
2020
Cilmes šūnu iegūšanas avoti, diferenciācijas potenciāli un kas to ietekmē, un to izmantošana terapeitiskos nolūkos ir liels diskusiju un izpētes objekts. Viens no variantiem ir no taukaudiem iegūtās stromas šūnas, kuras ir multipotentas cilmes šūnas, kurām ir pierādīta spēja diferencēties pa osteogēno līniju, kā arī adipogēnu, hondrogēnu un miogēnu šūnu tipiem un citiem. Tiek apskatīti faktori, kas var ietekmēt to diferenciāciju. Šī darba mērķis bija gūt labāku ieskatu uz Sigma 1 receptora gēna izslēgšanas jeb inaktivēšanas ietekmi uz adipozo audu stromas šūnu diferenciāciju. Maģistra darba uzdevumi bija papildināt iemaņas darbā šūnu kultūru laboratorijā un apskatīt pieejamo literatūru par …
Dabīgu imūnmodulatoru kvalitātes kontroles metožu izvērtējums un stimulējošās iedarbības salīdzinājums ar baktēriju endotoksīnu
2016
Darba mērķis bija raksturot dabīga imūnmodulatora AMP dezamināzes aktivitāti saturoša glikoproteīnu kompleksa (AMPD) darbību in vitro un novērtēt, vai šī iedarbība nav saistīta ar iespējamo endotoksīna (LPS) piesārņojumu. Tika izvērtētas AMPD attīrīšanas metodes, salīdzināta AMPD, LPS un lentināna ietekme uz iekaisuma citokīnu sekrēciju mononukleārajās šūnās, kā arī uz dermas fibroblastu proliferāciju. AMPD frakcijas sastāvs un polisaharīda daļas iespējami strukturālā līdzība ar LPS sarežģīja kvalitātes kontroli. Tāpat kā LPS, AMPD stimulēja TNF un IL-6 produkciju un veicināja dermas fibroblastu proliferāciju ar imūnšūnu sekretēto proteīnu starpniecību. LPS neitralizēšanai izmantojamās met…
Ļaundabīgo audzēju ekstracelulāro vezikulu uzņemšana imūnsistēmas šūnās
2016
Ekstracelulārās vezikulas (EV) piedalās starpšūnu komunikācijā, regulē dažādus bioloģiskos procesus, transportējot membrānas proteīnus, signālmolekulas, mRNS, miRNS un aktivizējot receptorus mērķšūnām. Pētījumi ir pierādījuši, ka audzēju šūnu izdalītās vezikulas veido labvēlīgu vidi vēža progresijai un, ka tām piemīt spēja ietekmēt imūnsistēmas šūnas. Darba mērķis bija noskaidrot kolorektālā audzēja šūnu līniju sekretēto ekstracelulāro vezikulu uzņemšanu U–937 šūnu līnijā in vitro, kā arī pētīt ekstracelulāro vezikulu uzņemšanas mehānismus, izmantojot plūsmas citometrijas metodi. Pētījuma rezultāti liecina, ka notiek zināma daļa no U-937 šūnu populācijas uzņem ekstracelulārās vezikulas, un …
Kolorektālā vēža šūnu eksosomu proteīnu analīze
2016
Eksosomas ir mazas ekstracelulāras vezīkulas, kuras atrodamas praktiski jebkurās eikariotiskajās šūnās un ķermeņa šķidrumos. Tās varētu izmantot kā vēža biomarķerus, ja no vēža šūnām izdalītās eksosomās atrastu specifiskus proteīnus vai mRNS. Darba mērķis bija raksturot no cilvēka taisnās zarnas vēža šūnām (SW480) un metastātiskajām (SW620) izdalītu eksosomu bioķīmisko profilu, audzējot šūnas hipoksijas un normoksijas apstākļos. Rezultāti rāda, ka SW480 un SW620 šūnu līniju eksosomu proteīnu profils ir līdzīgs 2015. gada eksperimentā izdalītajām eksosomām, bet ar mazāku proteīnu saturu. Neatšķiras hipoksijas efekti totālo proteīnu profilā, bet virsmas proteīnu profilā novēro hipoksijas izra…
Eksosomu raksturošana izmantojot šķidruma hromatogrāfiju - masspektrometriju
2015
Eksosomas ir mazas ekstracelulāras vezīkulas, kuras atrodamas praktiski jebkurās eikariotiskajās šūnās un ķermeņa šķidrumos. Tās tika atklātas ar elektrona mikroskopa palīdzību jau vairāk nekā pirms 30 gadiem, bet tikai pēdējos gados tās ir ieguvušas ļoti plašu popularitāti kā pētījuma objekts. Kaut arī eksosomu sastāvs un izcelšanās ir ļoti plaši izpētīts un zināms, tomēr to darbības mehānismi un nozīme vēl tikai tiek meklēta. Jau ir zināms, ka eksosomas ir potenciāli biomarķieri, šūnu komponentu transports un spēlē nozīmīgu lomu starpšūnu komunikācijā.
Rekombinanta hepatīta B vīrusa core antigēna imunoloģiski pētījumi; imunizētu dzīvnieku imunogenitātes novērtējums
2015
Darba mērķis bija noteikt HBcAg- ietvertas 63 nukleotīdus garas ODN sekvences ietekmi uz organisma imūno atbildes veidošanos un imunogenitāti, salīdzināt iegūtos rezultātus ar kontroles proteīniem – HBcAg un HBcAg- (proteīns, kam izņemta dabiskā E.coli NS, kas rodas ekspresijas laikā). No imunizētām BALB/c laboratorijas pelēm tika iegūti asins serumi un orgānu (liesa, limfmezgli) šūnu kultūras. Tika noteikta un salīdzināta proteīnu spēja inducēt antivielu sintēzi, šūnu kultūru proliferācijas indeksi 96 stundas pēc restimulācijas ar HBcAg- in vitro, CD4+ un CD8+ šūnu subpopulāciju pieaugums un savstarpējā skaita attiecība. Izmantojot komerciālus testus tika noteikta arī liesu šūnu kultūru su…
Dažādu vielu efekti uz kalcija līmeni H9C2 šūnās
2017
Kalcija joniem ir liela bioloģiskā loma vairāku šūnu procesu regulācijā un aktivācijā. Kalcija līmeni mēra meklējot jaunus kalcija antagonistus, pētot vielu darbības mehānismus, kā arī pētot ilgstošas intracelulārā kalcija līmeņa paaugstināšanās izraisītu citotoksicitāti. Paaugstināts kalcija līmenis izraisa gludās muskulatūras pastiprinātas kontrakcijas, kas noved pie asinsvadu sašaurināšanās un paaugstināta asinsspiediena. Lai normalizētu kardiovaskulāro darbību lieto kalcija antagonistus, piemēram, nifedipīnu un verapamilu. Pētījuma mērķis bija optimizēt kalcija līmeņa mērīšanas metodi, izmantojot zināmus kalcija antagonistus kā references vielas un pētīt gamma aminosviestskābes receptor…
Aizkuņģa dziedzera organoīdu un perifērās nervu sistēmas šūnu kopkultūras sistēmas raksturošana
2022
Aizkuņģa dziedzera duktālā adenokarcinoma ir viens no letālākajiem audzējiem, kas šobrīd sastopami. Tā morbiditāti un simptomus daļēji attiecina uz perifērās nervu sistēmas (PNS) pastiprinātu inervāciju, kas rodas audzējā. Svarīga loma šajā inervācijā ir PNS glijai – Švāna šūnām, kas mijiedarbojas ar audzēja šūnām un ir daļa no audzēja mikrovides. Tā kā nervu sistēmas klātbūtni novēro arī veselos audos, nepieciešams raksturot arī to, kā perifiērā nervu sistēma ietekmē aizkuņģa dziedzera šūnu homeostāzi un attīstību. Darbā tiek izveidotas un aprakstītas šūnu 3D kultūras no cilvēka veselu audu aizkuņģa dziedzera audiem. Tiek izveidotas un aprakstītas organoīdu kopkultūras ar Švāna šūnām un ka…
Audzēja ekstracelulāro vezikulu uzņemšana un ietekme uz mezenhimālajām cilmes šūnām
2017
Mezenhimālās cilmes šūnas (MCŠ) ir šūnas, kuras aktīvi piedalās audzēja attīstībā. Vēža šūnu producēto ekstracelulāro vezikulu (EV) ietekmē MCŠ stimulē audzēja augšanu. Darba mērķis: 1. Noskaidrot, vai cilvēka ādas MCŠ uzņem kolorektālā vēža šūnu līniju EV un kāds ir uzņemšanas mehānisms 2. Noskaidrot, kā EV ietekmē mezenhimālo cilmes šūnu virsmas marķieru ekspresiju 3. Vērtēt atšķirības starp hipoksijā un normoksijā kultivētu kolorektālā vēža šūnu līniju EV uzņemšanu un efektiem Rezultāti liecina, ka kolorektālā vēža šūnu līniju SW480 un SW620 izdalīto EV endocitozes ceļš ādas MCŠ ir makropinocitoze, kaveolīna atkarīgā endocitoze un/vai klatrīna mediētā endocitoze. Kolorektālā audzēja šūnu…