Search results for "9(41)"
showing 10 items of 30 documents
Les acteurs de l'archéologie en Bourgogne de 1830 à 1945 : Une figure emblématique en Côte-d'Or : Henry Corot (1864-1941). Mémoire de Master II d'His…
2005
Sous la direction de Mme Annie Ruget; 2 t. 183 p. et n. p.
Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, 2019, Nr. 7/8
2019
Tähtäin idässä : suomalainen sukukansojen tutkimus toisessa maailmansodassa
2009
Vuosina 1941-1944 toteutettiin Suomen idästä miehittämillä alueilla lähihistoriamme laajin suomenheimoiseen kulttuuriperintöön kohdistuneista hankkeista. Lyhyessä ajassa tiedemiesten onnistui kerätä merkittävät kokoelmat suullista kansantietoutta miehitetylle alueelle jääneeltä väestöltä, Suomeen saapuneilta pakolaisilta, maahan saksalaiselta miehitysalueelta siirretyiltä inkeriläisiltä sekä suomensukuisilta sotavangeilta. Sodan autioittamista asumuksista, kalmismailta ja tsasounista ennätettiin hankkia myös laaja kansatieteellinen esinekokoelma. Miehityshallinnossa tiedemiesten poliittisena toimeksiantona oli osoittaa suomalaisjoukkojen Itä-Karjalasta valtaamien alueiden kansallinen ja his…
Nacisma propaganda latviešu romānistikā vācu okupācijas laikā 1941.–1945. gadā
2016
Pētījuma “Nacisma propaganda latviešu romānistikā vācu okupācijas laikā 1941.–1945. gadā” mērķis ir konstatēt un analizēt nacisma propagandas iezīmes latviešu romānos un noteikt to potenciālo ietekmi uz lasītājiem. Bakalaura darba objekts ir četri romāni – Augusta Broča “Meža cilvēki”, Jāņa Sārta “Pieviltie”, Jonāsa Miesnieka “Starp divi krastiem” un Teodora Zeltiņa “Vētras vanags”. Bakalaura darba uzdevumi ir izpētīt propagandas teorijas un to pielietojumu literatūrā, apgūt latviešu vēsturnieku pētījumus par nacisma ideoloģiju un tās izpausmēm Latvijā, interpretēt atlasītos romānus tēmas kontekstā un izpētīt romānu recenzijas un kritiku. Darba teorētiskajā daļā ir izmantota vēsturiski ģenē…
Ristiretkeltä jumalattoman esivallan alle : papillinen diskurssi Suomessa 1941-1948
2021
Profesors Kazimirs Būga
1924
P. Šmita raksts lietuviešu valodnieka K. Būgas piemiņai. Publicēts mēnešrakstā "Latvju Grāmata", 1924, Nr. 6, 520.-521. lpp.
Prof. P. Šmita zinātniskās darbības 30 gadi
1928
Valodnieka, tulkotāja Ernesta Bleses rakstā aplūkots prof. P. Šmita dzīves gājums, studijas, darbība Tālajos austrumos, Latvijā, sadarbība ar periodiskajiem izdevumiem ("Mājas Viesa Mēnešraksts", "Druva", RLB Zinību komisijas rakstu krājumi u.c.), publicējot tajos tulkojumus, ceļojumu piezīmes, polemiku valodniecības jautājumos, recenzijas par "Latvu Dainu" burtnīcām, Glika bībeles valodu. Aplūkoti arī P. Šmita publicētie darbi etnogrāfijā, folklorā u.c. Autors norāda, ka P. Šmits viens no pirmajiem mūsu folkloras pētniecību nostādījis uz zinātniskajiem pamatiem. E. Bleses raksts publicēts mēnešrakstā "Latvju Grāmata", 1928, Nr. 3, 145.-148. lpp.; Nr. 4, 209.-217. lpp. Autors iesaka vēl pub…
Profesors Pēteris Šmits : Pēc autobiogrāfiskiem materiāliem sarakstījis G. Šaurums
1940
Biogrāfiskajā izklāstā iespējams iepazīties ar P. Šmita bērnības iespaidiem ģimenē, skolas gaitām, mācībām ģimnāzijā, Maskavas un Pēterburgas universitātēs. Tekstā minētas ļoti daudz personības, kuras atstājušas zināmu ietekmi uz P. Šmitu - tie ir gan latviešu, gan cittautu rakstnieki, filozofi, sabiedriskie, kultūras darbinieki, mācībspēki, kā arī P. Šmita ceļojums uz Ķīnu, pavadīto laiku Vladivostokā, atgriešanos Latvijā 1920. gadā, darbību Latvijas Universitātē. Sniegts arī īss ieskats P. Šmita ģimenes dzīvē.
Zinātnieks dzimtenē : (Atmiņas par profesoru Pēteri Šmitu)
1929
Atmiņās J. Lapiņš ieskicē gan savu, gan citu raunēniešu viedokļus par prof. P. Šmitu, piemin citus ievērojamus darbiniekus no Raunas novada, apkārtējo un profesora viedokli par 1905. gada revolūciju Latvijā, Latvijas karoga krāsu, kā arī P. Šmita kundzes publicētajām Ķīnas ceļojuma piezīmēm "Mājas Viesa Mēnešrakstā".
Pētera Šmita sarakste ar latviešu un lietuviešu filologu, etnogrāfu Eduardu Volteri
1917
Vēstulē P. Šmite pateicas par saņemtajiem materiāliem, lūdz atsūtīt citus, arī pazaudēto "Литовские свадебные народные песни = Lietuviškos svotbinės dajnos", kuras pierakstījis Antanas Juška (Антон Юшкевич), kā arī spriež par dažādu vārdu, piemēram, "bajārs" u.c. parādīšanos latviešu tautas folklorā, salīdzina tos ar citām valodām.