Search results for "AIS"
showing 10 items of 12848 documents
Dronu izmantošana kultūrvēsturisko pieminekļu dokumentēšanā: Āraišu piļu piemērs
2020
Bakalaura darbā “Dronu izmantošana kultūrvēsturisko pieminekļu dokumentēšanā: Āraišu piļu piemērs” tika apskatīta bezpilota gaisa kuģu visbiežāk sastopamā modeļa - drona, izmantošana fotogrammetrijas vajadzībām. Dotajā gadījumā – izmantojot bezpilota gaisa kuģa iegūtos datus, tiek veidoti trīs 3D modeļi kultūrvēsturiskajiem objektiem – divi Āraišu ezerpilij un viens Āraišu ordeņa pilsdrupām. Šo objektu dokumentēšanas mērķis ir fiksēt to stāvokli un telpisko izvietojumu. Bakalaura darba pētījuma mērķis ir noskaidrot dronu pielietošanas iespējas - priekšrocības un trūkumus - 3D modeļu izveidošanai nepieciešamo datu ieguves procesā un potenciālās problēmas, ar kurām iespējams saskarties, apstr…
Iekšzemes migrācijas un svārstmigrācijas ģeogrāfiskā struktūra un iezīmes apvienotajā Bauskas novadā
2021
Iedzīvotāju migrācija un svārstmigrācija ir nozīmīga, jo to ietekmē dažādi ekonomiskie, sociālie un demogrāfiskie faktori. Bakalaura darbā „Iekšzemes migrācijas un svārstmigrācijas ģeogrāfiskā struktūra un iezīmes apvienotajā Bauskas novadā” tiek analizētas galvenās iedzīvotāju migrācijas un svārstmigrācijas plūsmas administratīvi teritoriālajā griezumā, kā arī iedzīvotāju motivācija iesaistīties ģeogrāfiskās mobilitātes procesā apvienotajā Bauskas novadā. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt apvienotā Bauskas novada iekšzemes migrācijas un darba svārstmigrācijas ģeogrāfisko raksturu un iezīmes. Lai to īstenotu, ienākošās un izejošās migrācijas un svārstmigrācijas ģeogrāfiskā rakstura un motī…
Ķīšezera morfometrijas un hidroloģiskā režīma ilgtermiņa izmaiņu izvērtējums
2018
Maģistra darbā „Ķīšezera morfometrijas un hidroloģiskā režīma ilgtermiņa izmaiņu izvērtējums” veikti ne tikai lokālas ūdenstilpes morfometrijas un ūdenslīmeņa svārstību, kā arī to ietekmējošo faktoru pētījumi, bet arī risināti arī metodoloģiskie jautājumi attiecībā uz morfometriskajiem pētījumiem un datu interpretāciju, kā arī rezultātu mūsdienīgu vizualizāciju. Daudzviet trūkst pētījumu par ūdenstilpju morfometriju, vai arī tie ir notikuši pagājušā gadsimtā, kā rezultātā arī mūsdienu morfometrijas pētījumos bieži vien izmanto novecojušas pētījumu metodes, kas nesniedz augstas detalizācijas pakāpes rezultātus. Hidroloģiskā režīma pētījumi notiek arī mūsdienās, bet Ķīšezera hidroloģiskā režī…
Patoloģijas zivju fosīlijās no Latvijas augšējā devona Famenas stāva nogulumiem
2020
Maģistra darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru un Tērvetes svītas zivju fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīts lauka darbos 2018. gadā iegūtais un LU Ģeoloģijas muzeja krājumā esošais paleontoloģiskais materiālu no Tērvetes svītas, kā arī veikta paleontoloģiskā 2019. gadā iegūtā materiāla no Ketleru svītas preparēšana. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas daivspurzivju un bruņuzivju zvīņas un bruņu plātnes ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Zvīņu un bruņu plātņu histoloģiskā uzbūve tika pētīta plānslīpējumos, vairākiem paraugiem arī datortomog…
Patoloģijas devona mugurkaulnieku fosīlijās no Ketleru svītas
2018
Bakalaura darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru svītas mugurkaulnieku fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīta visa GM 290 kolekcija; autors piedalījies arī 2016. gada lauka darbos paleontoloģiskā materiāla papildināšanā Ketleru atsegumos. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas divu daivspurzivju sugu – Holoptycvhius sp. un Ventalepis ketleriensis Schultze zvīņas ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Lai precizētu bojājumu raksturu, plānslīpējumos pētīta zvīņu ar patoloģijām histoloģiskā uzbūve, tā tika salīdzināta ar zvīņu uzbūvi bez patoloģijām. At…
Devona Pļaviņu svītas uzbūve un sastāvs atsegumos Amatas krastos
2018
Bakalaura darbs ir par augšējā devona Pļaviņu svītas nogulumiežu uzbūvi un sastāvu Amatas krastos. Pētot trīs netālu esošus atsegumus Dolomītu krauju, Vizuļu iezi un Īļaku iezi, tika sagatavoti ģeoloģiskie griezumi, izgatavoti 28 pieslīpņi un 16 plānslīpējumi. Noskaidrots, ka šajos objektos Kokneses ridas nogulumi veidojās ļoti sekla ūdens un vismaz epizodiski palielināta sāļuma apstākļos, bet Sēlijas ridas nogulumi seklā, normāla sāļuma jūrā, ko periodiski ietekmēja subaerālās atsegšanās epizodes. Secināts, ka Sēlijas ridā lielākā daļa nodalīto slāņu ir izsekojami starp visiem trijiem griezumiem, novērojot tajos tikai mazas izmaiņas. Griezuma augšējā daļa visvairāk atšķīrās starp pētītajie…
Ogres svītas smilšaino nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi Stiglavas un Gurovas gravu atsegumos
2016
Bakalaura darbā tika pētīti devona smilšaino nogulumu sastāvs un to veidošanās apstākļi divos ģeoloģiski ģeomorfoloģiskos veidojumos – atsegumos Stiglavas un Gurovas gravā Latgalē. Izveidoti ģeoloģiskie griezumi, veikta detalizēta granulometriskā analīze, mērīti slāņojuma elementi, kā arī tika ievāktas, preparētas un identificētas fosilijas. Izmantojot sastādītos griezumus, nosakot fosilijas un veicot granulometrisko analīzi, apkopojot literatūras avotus un iepriekšējo pētījumu rezultātus, autoram izdevās noskaidrot šo smilšakmeņu piederību augšējā devona Pamūšu reģionālā stāva Ogres svītai. Gurovas gravas atsegumos ir ļoti daudz fragmentāru mugurkaulnieku fosiliju, bet Stiglovas gravas ats…
Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē
2017
Bakalaura darbā “Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē” analizētas smilts nogulumu filtrācijas koeficienta vērtības, kas iegūtas ar dažādām metodēm – aprēķinot to pēc empīriskajiem vienādojumiem, nosakot to nogulumu paraugiem laboratorijas iekārtā, kā arī lauka apstākļos ar eksprestestiem (slug tests) un urbumu sūknēšanas testiem. Secināts, ka smalkgraudainas smilts nogulumiem piemērotākā ir eksprestestu metode, kā arī filtrācijas koeficienta noteikšana laboratorijas iekārtā kā netraucētas, tā traucētas struktūras nogulumiem sniedz vienlīdz reprezentatīvus rezultātus. Bakalaura darbs sastāv no 100 lapaspusēm, 5 galvenajām nodaļām, seci…
Vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs
2015
Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalaura darba autors ir veicis iepriekšējo autoru sastādītā ģeoloģiskā griezuma papildināšanu, smilšaino nogulumu paraugu granulometrisko analīzi un mikrofosīliju izpēte. Fosīlijas ir aprakstītas un noteiktas. Atrastās makrofosīlijas ir izpreparētas un noteiktas. Labākas no atrastajām fosīlijam ir nofotografētas. Muižarāju klintīs ģeoloģiskais griezums ir komplicētāks, kā arī tajās var atrast daudz vairāk fosīliju nekā Veczemju klintīs. Pamatojoties uz iežu sastāvu un fosīlijām Muižarāju klintīs griezuma apakšējā daļa pieskaitīta Burtnieku, bet vidējā un augšējā daļa - Gaujas svītai.
Latvijā veiktās seismiskās izpētes rezultātu izmantošanas iespējas ģeoloģiskajos pētījumos
2018
Bakalaura darbs veltīts kristāliskā pamatklintāja virsmas iegulšanas dziļuma pētījumiem, izmantojot seismiskās izpētes darbu rezultātus. Darba izstrādes gaitā apstrādāti pieejamie seismoprofili un iegūti oriģināli rezultāti, kas papildina zināšanas par kristāliskā patklintāja uzbūvi Latvijas teritorijā. Pētījuma izstrādes procesā analogā formātā esošie seismiskās izpētes dati, kā arī tiem atbilstošās koordinātas, pārveidoti digitālā formātā un sistematizēti ērtākai lietošanai turpmākajā ģeologiskajā izpētē. Pētījuma noslēgumā, izmantojot interpolācijas metodi, izveidota ģeoloģiskā karte, lai iegūtu vizuālu pārskatu par kristāliskā pamatklintāja iegulšanas dziļumu.