Search results for "Apbedīšana"
showing 8 items of 8 documents
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2017, Nr. 1 (102)
2017
Valsts kultūrkapitāla fonds
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2009, Nr. 4 (73)
2009
Valsts pētījumu programma "Letonika"
Vienota tiesiska regulējuma normu nepieciešamība kapsētu uzturēšanas un apbedīšanas jomā
2020
Bakalaura darba tēma ir “Vienota tiesiska regulējuma normu nepieciešamība kapsētu uzturēšanas un apbedīšanas jomā”. Darba mērķis ir izpētīt, vai ir nepieciešams vienots regulējums apbedīšanas jomā, vai pietiek jau ar esošo normatīvo regulējumu. Darbā ir izpētītas un konstatētas galvenās Latvijas kapsētu problēmas un trūkumi. Apzināt esošā regulējuma problemātiku. Autore ir analizējusi literatūras avotus, normatīvos aktus, juridisko literatūru un tiesas spriedumos paustās tiesas atziņas. Darbs sastāv no četrām nodaļām un trīs apakšnodaļām. Pirmajā nodaļā aprakstīta normatīvajiem aktiem atbilstoša mirušo apbedīšana. Otrajā nodaļā analizēts normatīvais regulējums un pašvaldīb…
Apbedīšanas tradīcijas dienvidrietumu Latvijas teritorijā 1.-7.gs.
2019
Apbedīšanas tradīcijas dienvidrietumu Latvijas teritorijā 1. - 7. gs. Vāvere A., zinātniskais vadītājs Mg.hist. Guščika E., Bakalaura darbs, 58. lpp, Latviešu valodā. Darbā tiek analizēti trīs kapulauki - Rucavas Mazkatuži, Ģeistauti un Vērgales Ošenieki, kapulaukā iegūtais arheoloģiskais materiāls ir salīdzināts ar līdzeno kapulauku ar akmeņu riņķi apbedīšanas tradīciju iezīmēm, to izplatības un izcelsmes kontekstā. Aplūkoti gan kapulaukos sastopamie apbedīšanas tradīciju elementi, gan arī iegūtais senlietu materiāls. Blastoties uz apbedījumu datējumiem veikta telpiskā anlaīze ar mērķi izsekot atsevišķu apbedīšanas tradīciju elementu attīstībai.
Vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku sākuma posma skeletkapi Ziemeļkurzemē (9.-14.gs.)
2015
Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt un analizēt apbedīšanas tradīcijas un apbedīto etnisko piederību 14 arheoloģiski pētītos vai apzinātos Ziemeļkurzemes kapulaukos ar skeletapbedījumiem- no tiem 11 ar vēlo dzelzs laikmetu datētos (11.-12.gs.) Baltijas somu un trijos ar viduslaiku sākumposmu datētos (13.-14.gs.) kapulaukos. Pētījuma gaitā tiek apstiprināta tēze, ka vismaz astoņos kapulaukos - Tukuma Jaunajā tirgus laukumā, Mežītē, Lībagu Kalneniekos, Laidzes Pēčos, Matkules Lanksēdē, Virbu Zunnās, Lībagu Ķīļos, un Lībagu Lejaslāčos, domājams, ir apbedīti vendi laikposmā no 11.gs. beigām līdz 12.gs. Trīs kapulaukos apbedīto etnisko piederību ar līdzšinējām liecībām konstatēt nav iespējams, be…
Kuršu ugunskapi vēlajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā
2021
Bakalaura darba ietvaros tiek analizētas kuršu ugunskapu apbedīšanas kultūras izmaiņas un attīstību kā arī atrašanās vietu topogrāfiskās pazīmes Latvijas teritorijā. Darbā tiek apskatītas un izvērtētas 50 vietas, kurās atrodas kuršu ugunskapi, vai ar tiem saistīti savrupatradumi, analizējot apbedīšanas tradīcijas, līdzi doto kapu inventāru. Izvērtēta senkapu teritoriju topogrāfija, analizējot kopīgās iezīmes, kuras šajā laika periodā tika ievērotas izvēloties vietu, kurā apglabāja mirušos.
Romas importa priekšmeti 1.-7.gs. līdzeno kapulauku teritorijā Latvijas dienvidrietumu daļā
2018
Bakalaura darbs ir izstrādāts par tēmu “Romas importa priekšmeti 1.–7.gs. līdzeno kapulauku teritorijā Latvijas dienvidrietumu daļā”. Darba aktualitāti nosaka apkopojošu darbu trūkums par Romas importu šajā 1. – 7.gs. Latvijas līdzeno kapulauku arheoloģiskajā materiālā. Bakalaura darba mērķis ir veikt Romas importa priekšmetu izpēti un analizēt līdzeno kapulauku apbedīšanas tradīciju kontekstā. Lai šo mērķi sasniegtu, darbā tiek pētīti Latvijas Nacionālā Vēstures Muzeja (turpmāk LNVM), Liepājas Vēstures muzeja un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un Mākslas muzeja senlietu kolekciju priekšmeti, analizējot tur esošos Romas importa priekšmetus. Kapulauku pārējā arheoloģiskā materiāla analīze s…
Sabiedrību atspoguļojums akmens laikmeta apbedīšanas tradīcijās Latvijas teritorijā
2016
Apbedījumi un apbedījumu tradīcijas ir nozīmīgs avots seno sabiedrību pētniecībā. Lai gan Latvijas teritorijas akmens laikmeta apbedījumu vietās ir notikusi plaša arheoloģiskā pētniecība, tomēr maz uzmanība ir veltīta pētījumu rezultātu apkopošanai un secinājumu veikšanai. Maģistra darba mērķis ir pēc apbedīšanas tradīcijām analizēt akmens laikmeta sabiedrības Latvijas teritorijā. Iegūtie rezultāti parāda, ka dažādu sabiedrību starpā vērojamas gan līdzības, gan atsķirības apbedījumu tradīcijās, kas turklāt akmens laikmeta gaitā mainījušās. Tas liecina, ka iespējams pastāvējuši vienoti priekšstati par dzīvi pēc nāves. Tomēr, atsevišķu sabiedrību un kultūru starpā, dažādu ārēju faktoru ietekm…