Search results for "Arheoloģija"
showing 10 items of 65 documents
Agro jauno laiku Rīgas kapsētu apbedījumu izpēte ar senās DNS analīzēm: nozīmīgākās pieejas un izpētes perspektīvas
2020
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kā ar senās DNS analīžu palīdzību ir iespējams papildināt jau esošās zināšanas, kas iegūtas ar tādām pētniecības metodēm kā literatūras un avotu analīze, kā arī arheoloģijas metodēm, kā piemēru izmantojot konkrētus agro jauno laiku Rīgas apbedījumus. Darba ietvaros tika veikta senās DNS izdalīšana un analīze, kuras rezultāti sasaistīti ar apbedījumu arheoloģisko un vēsturisko kontekstu, tādejādi izvirzot populāciju ģenētikas teorijā balstītas hipotēzes par konkrēto indivīdu izcelsmi. Darba rezultātā noteikta aptuvena izcelsme no mātes puses trijiem un dzimums visiem sešiem no pētāmajiem indivīdiem. Apbedītajiem konstatēti dažādi izcelsmes reģioni, kas a…
Dr. hist. Māris Atgāzis: bibliogrāfija
2018
Latvijas Universitātes Bibliotēkas sagatavotajā bibliogrāfiskajā rādītājā par Dr. hist. Māri Atgāzi ietverti bibliogrāfiskie apraksti par laika periodu no 1961. līdz 2018. gadam. Atsevišķās nodaļās iekļautas latviešu vēsturnieka un arheologa M. Atgāža monogrāfijas, publikācijas, raksti enciklopēdijās, intervijas un sarunas, kā arī raksti par M. Atgāzi.
Latviešu trimdas darbība Baltijas jautājuma aktualizācijā EDSA konferencēs 1975-1983
2022
Maģistra darbs “Latviešu Trimdas darbība Baltijas jautājuma aktualizācijā EDSA konferencēs 1975-1983” analizē Trimdas politiskās aktivitātes EDSA konferenču norises vietās. Pētījums par Trimdas politiskajām aktivitātēm balstīta Latvijas Valsts arhīvu materiālos, izmantoti arī iepriekš nepublicēti un nepētīti dokumentālie avoti. Darbā izmantota zinātniskā literatūra par Baltijas jautājumu, EDSA procesu un Trimdas kopienas izveidošanos. Pētījuma mērķis ir noskaidrot Trimdas nozīmi Baltijas jautājuma aktualizācijā. Secināts, ka Trimdas nozīme Baltijas jautājuma aktualizācijā ir būtiska. Trimda kā latvietības un neatkarības ideju uzturētājs Aukstā perioda periodā, ir svarīgs pētniecības objekts…
Arheologs Ēvalds Mugurēvičs un Latvijas Universitāte
2023
Raksts veltīts izcilam latviešu arheologam, emeritētajam profesoram Ēvaldam Mugurēvičam, kuram ir lieli nopelni Latvijas arheoloģijā. Lai gan E. Mugurēvičs par sevi ir uzrakstījis detalizētu autobiogrāfiju, rakstā tiek ieskicēta Ē. Mugurēviča saistība ar Latvijas Universitāti un viņa spēja pielāgoties pastiprinātai zinātnes ideoloģizācijai PSRS okupācijas laikā.
Ebreju reliģiskā dzīve Latvijas PSR (1944-1989)
2021
Promocijas darba mērķis ir izpētīt ebreju reliģisko dzīvi un ar to saistītās norises LPSR laika posmā no 1944. līdz 1989.g. Darbā apskatīta valsts varas attieksme pret jūdaismu un ebreju reliģisko tradīciju LPSR no 1944. līdz 1989.g., analizējot padomju varas ideoloģisko un faktisko nostādni jautājumos, kas ietekmēja ebreju reliģisko dzīvi. Darbā raksturota arī ebreju reliģisko draudžu darbība LPSR apskatāmajā laika posmā. Uzmanība veltīta draudžu garīgajiem un administratīvajiem vadītājiem, draudžu reģistrēšanas un sinagogu atgūšanas procesam, kā arī draudžu lomai ebreju kapsētu apkopšanā. Tāpat darbā aplūkota ebreju reliģiskās prakses ievērošana LPSR apskatāmajā laika posmā, pievēršoties …
Militārās jomas reālijas apzīmējošā leksika Homēra poēmā Īliada
2017
Bakalaura darba tēma Militārās jomas reālijas apzīmējošā leksika Homēra poēmā “Īliada” izvirza mērķi – pamatojoties uz militārās jomas leksikas analīzi Homēra poēmā Īliada, noskaidrot tekstā pieminēto un raksturoto reāliju atbilstību pirmspolisas periodam. Lai sasniegtu šo mērķi autore iepazinās ar mūsdienu teorētisko un zinātnisko literatūru, kas klāsta par Homēra poēmām un pirmspolisas periodu, un ar vēsturisko literatūru, kas sniedz arheoloģijas liecības par XI-IX gs. p. m. ē.; izpētīja Homēra Īliadas oriģināltekstu un veica nepieciešamo leksēmu atlasi un tulkojumu. Pētījumā tika izmantota sastatījuma metode. Pētījuma beigās tika secināts, ka atsevišķas aprakstītās Homēra Īliadā militārā…
Kultakmeņi Latvijas teritorijā kā arheoloģiskās izpētes objekts: funkcionalitāte un izmantošanas hronoloģija
2022
Pētījumā, izmantojot triangulācijas pieeju, akmeņu folklora salīdzināta ar arheoloģisko materiālu, rakstiskajos avotos rodamo informāciju un ikonogrāfisko materiālu, identificējot vairākas kultakmeņu funkcijas, kas var pārklāties laikā. Ziedošana uzskatāma par sekundāru funkciju kultakmeņiem, kuru primārā funkcija saistīta ar apbedīšanas rituāliem vai depozītu sargāšanu. Savukārt krustakmeņiem, kuru primārā funkcija saistīta ar kristīgās telpas robežu iezīmēšanu ainavā, sekundārā funkcija saistīta ar upurēšanu. Kultakmeņu funkcijas korelē ar dabas objektu situējumu ainavā. Kultakmeņi situēti tiešā kopienas apdzīvotās teritorijas tuvumā vai ir tās ainavas sastāvdaļa. Veicot Grīžu Velna beņķa…
Kultakmeņi Daugavas lejtecē: identifikācija un izmantošanas hronoloģija
2019
Līdz šim lielākoties notikusi kultakmeņu apzināšana un tipoloģizēšana pēc to vizuālajām pazīmēm. Kulta vietu arheoloģiskajā izpētē iegūtais arheoloģiskais materiāls ir mazskaitlīgs un vienveidīgs, un līdz šim ne vienmēr ļāvis identificēt un datēt kultakmeņus. Bakaulara darbā, analizējot ar kultakmeņu identifikāciju un izmantošanas hronoloģiju saistīto problemātiku, identificēti Daugavas kultakmeņu marķieri. Lai pārbaudītu 3D vizualizācijas iespējas Daugavas kultakmeņu interpretācijā un identifikācijā, kas līdz šim nav darīts, veikta Mārtiņsalas akmens elku 3D vizuālizācija. Lai precizētu kultakmeņu izmantošanas hronoloģiju, veikta kultakmeņu un iespējamo kultakmeņu situēšana ar senvietām, i…
Vēlā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauku arheoloģiskās liecības par latgaļu kopienu sociālo struktūru
2022
Bakalaura darbs veltīts latgaļu vēlā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauku arheoloģiskajām liecībām un to saistībai ar sociālas struktūras noteikšanu. Darbā galvenā uzmanība pievērsta divpadsmit dažādu latgaļu uzkalniņu kapulauku arheoloģiskā materiāla analīzei un sociālās struktūras identifikācijai. Darba mērķis: konstatēt ko atsevišķu latgaļu uzkalniņu kapulauku arheoloģiskās liecības liecina par sociālo kopienu struktūrām. Darbā analizētas vietējo un ārzemju pētnieku atziņas par arheoloģisko atradumu interpretāciju sociālo lomu noteikšanā, arheoloģisko izrakumu pārskati un interpretēti arheoloģiskie izrakumu atradumi latgaļu sociālās struktūras kontekstā.
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2016, Nr. 3 (100)
2016
Valsts kultūrkapitāla fonds