Search results for "Arheoloģija"
showing 10 items of 65 documents
Mežotnes pilskalna biogrāfija
2015
Darbā veidots hronoloģisks pārskats par Mežotnes pilskalnu. Apkopojot un analizējot par to pieejamo materiālu, atklātas pilskalna dažādās nozīmes, kas tam laika gaitā piedēvētas. Kā ,,biogrāfijas’’ izejas punkts raksturoti pils izveidošanās objektīvie, ģeogrāfiskie, saimnieciskie un polit-ekonomiskie apstākļi. Autore pētījusi Mežotnes pils kā apdzīvotas vietas rakstīto vēsturi, kā arī arheoloģisko materiālu un tā interpretācijas, secinot, ka, neskatoties uz apjomīgajiem arheoloģiskajiem pētījumiem, gan sabiedrības, gan arī pētnieciskajā diskursā dominējošo izpratni, par to, kas ir Mežotnes pilskalns, lielā mērā konstituējušas tieši rakstītajos avotos pieejamās ziņas un to interpretācijas. N…
Profesors Heinrihs Strods: personālais bibliogrāfiskais rādītājs
1995
Personālajā bibliogrāfiskajā rādītājā sniegts ieskats profesora vēstures zinātņu doktora Heinriha Stroda dzīves un darba gaitās, ietverti profesora Heinriha Stroda publicētie darbi (1953.-1995.), profesora rediģētie un recenzētie darbi, kā arī raksti par profesoru Heinrihu Strodu.
Profesors Heinrihs Strods: personālais bibliogrāfiskais rādītājs
1985
Personālajā bibliogrāfiskajā rādītājā sniegts ieskats profesora vēstures zinātņu doktora Heinriha Stroda dzīves un darba gaitās, ietverti profesora Heinriha Stroda publicētie darbi (1953.-1985.), profesora rediģētie un recenzētie darbi, kā arī raksti par profesoru Heinrihu Strodu.
Āraišu un Bricu ezeru mikroreģionu telpiskā struktūra no 5. līdz 13. gadsimtam
2021
Šajā pētījumā ar ĢIS vidi sasaistītā datubāzē apkopota pieejamā informācija par dažādām arheoloģiskajām liecībām Āraišu un Bricu ezeru apkārtnē. Dzelzs laikmeta otrajā pusē abos ezeros savas ezermītnes bija ierīkojuši latgaļi un to rašanās saistīta ar šīs etnolingvistiskās grupas ekspansiju. Kritiski pārvērtējot un strukturējot datubāzēs apkopoto informāciju, tā interpretēta izmantojot ainavu arheoloģijā un reģionālo pētījumu praksēs balstītu pieeju. Rezultātā rekonstruēta abu ezeru mikroreģionu telpiskā struktūra dzelzs laikmetā un iezīmētas to robežas, kas liecina par tiem kā nelielām, nukleārām, vienas kopienas apdzīvotām telpām. Analizējot arī telpu ap mikroreģioniem, pārvērtēti histori…
Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija: Latvijas Universitātes 76. starptautiskā zinātniskā konference.Vēstures, Arheoloģijas un Etnogrāfija…
2018
Krājumā apkopotas 2018. gada 16. februārī Latvijas Universitātes 76. starptautiskajā zinātniskajā konferencē LU prioritārās zinātniskās tēmas “Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” ietvaros LU Latvijas vēstures institūta organizētās Vēstures, Arheoloģijas un Etnogrāfijas sekcijas referātu tēzes. Tēzes atspoguļo minētās prioritārās tēmas LU Latvijas vēstures institūtā realizētā apakšprojekta “Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām” jaunākās paaudzes pētnieku — jauno zinātnieku, doktora grāda pretendentu, doktorantu un maģistru pētījumus 2017. gadā un viņu turpmāko pētījumu virzien…
Baltkrievi Latvijā: Konstantīna Jezovitova sabiedriski-politiskā darbība no 1919. gada līdz 1934. gadam
2022
Pētījums veikts par vienu no Latvijas historiogrāfijā maz apskatīto tēmu – Latvijas baltkrievu specifisku pašapziņas ģenēzi, ko ietekmēja vairāki gan ārpolitiskie, gan iekšpolitiskie procesi. Darba mērķis ir konstatēt baltkrievu minoritātes attīstības tendences un īpatnības baltkrievu minoritātes pašapziņas tiesību attīstībā Latvijā laika posmā no 1919. gada līdz 1934. gadam, skatoties caur viena no vadošā baltkrievu kopienas līdera Konstantīna Jezovitova darbības prizmu. K. Jezovitovs (1893–1946) bija viens no Latvijas baltkrievu minoritātes nacionālās pašapziņas veidotājiem, kura darbības rezultātā baltkrievi Latvijas starpkaru posmā izveidoja vairākas baltkrievu kultūras biedrības, izglī…
Bērnu un jauniešu apbedījumi Puzes Lejaskroga kapsētā 14.-17.gs.
2022
Darbā, balstoties uz izrakumu pārskatiem, apskatītas apbedīšanas tradīcijas Puzes Lejaskroga kapsētasbērnu un jauniešu apbedījumu materiālā. Bakalaura darba mērķis ir raksturot bērnu un jauniešu apbedīšanas tradīcijas Puzes Lejaskroga kapsētas kontekstā un caur to analizēt, kāda bijusi attieksme pret bērniem no apkārtējās sabiedrības. Darba gaitā ir salīdzināti bērnu un jauniešu apbedījumi ar pieaugušajiem, kā arī noteiktas senlietu veidu skaita izmaiņas, mainoties bērna vecumam. Darba rezultātā secināts, ka bērni kopumā apbedīti pēc tiem pašiem principiem, kā pieaugušie. Noteikts arī tas, ka konkrētos vecuma posmos ir redzamas izmaiņas bērnu senlietu veidu skaitā, kas varētu norādīt uz bēr…
Tērvetes reģiona kultūrainavas attīstība dzelzs laikmetā un viduslaikos
2022
Darba aktualitāte izriet no tā, ka detalizēti vēsturisko novadu kultūras ainavas pētījumi Latvijā veikti ļoti reti, un arī par Tērveti nav pieejams neviens padziļināts darbs par dzels laikmetu un viduslaiku ainavu, kad veidojās nozīmīgi cilvēku darbības rezultātā atstāti uzslāņojumi. Darba mērķis ir, balstoties uz dzelzs laikmeta un viduslaiku apdzīvotības liecībām, rekonstruēt Tērvetes reģiona apdzīvotību un salīdzināt tās raksturu dažādos vēstures periodos. Darbā veikta Tērvetes reģionā esošo kultūrainavas vietu (dzīvesvietas, kapulauki, svētvietas u. c.) identificēšana un lokalizēšana, balstoties uz lietiskajiem un rakstītajiem avotiem. Šī informācija interpretēta, izmantojot ainavu arhe…
Senās DNS analīžu pielietojums Latvijas teritorijas dzelzs laikmeta apbedījumu raksturojumā
2022
Darba mērķis: analizēt Latvijas teritorijā iegūto arheoloģisko osteoloģisko materiālu, veicot senās DNS analīzi, lai novērtētu endogēnās DNS saglabātības pakāpi un paplašinātu esošās zināšanas par Daugavas un Mēmeles krastus apdzīvojušo iedzīvotāju ģenētisko izcelsmi. Tika veikta mtDNS haplogrupu sastopamības izpēte senās DNS paraugiem, gan izmantojot publicētus rezultātus, gan veicot senās DNS analīzi dzelzs laikmeta paraugiem. Dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā konstatējamas jaunas mtDNS haplogrupas, kas sakrīt ar līdzīgi datētām arī citur Baltijas jūras reģionā. Pētījumā izmantotās metodes ir efektīvas, tomēr nelielais mtDNS haplogrupu rezultātu skaits var tikt saistīts ar zemu senās DN…
Lejascīsku apmetne Latvijas neolīta kontekstā
2016
Bakalaura darba mērķis ir interpretēt Lejascīsku neolīta apmetni no mūsdienīgā skatījuma Latvijas neolīta izpētes kontekstā. Ar jēdzienu “neolīta konteksts” tiek saprotama apmetņu tipoloģija, hronoloģija, kultūras piederība un dzīves apstākļi. Līdz šim arheoloģiskais materiāls nav plaši publicēts vai analizēts. Par pamatu pētījumam kalpo apmetnes izrakumu dokumentācija un iegūtās senlietas, kā arī vēlāk veiktā keramikas analīze. Izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) tiek analizēta dažādu senlietu grupu izplatība atsegtajā teritorijā attiecībā pret dažādām kultūrām raksturīgas keramikas izvietojuma. Iztrūkstoša informācija tika papildināta vadoties pēc citu Latvijas teritorijā …