Search results for "Arheoloģija"
showing 10 items of 65 documents
Lībiešu etnosa izpētes jautājumi Latvijas teritorijā (19.gs. vidus-I Pasaules karš)
2017
Darba “Lībiešu etnosa izpētes jautājumi Latvijas teritorijā (19. gs. vidus – I Pasaules karš)” būtība ir apskatīt lībiešu etnosa izpēti dažādu vēstures zinātņu attīstības pirmsākumos. Darba mērķis ir noskaidrot, kuri no šajā laika periodā veiktajiem pētījumiem arheoloģijas, antropoloģijas, etnogrāfijas un lingvistikas nozarēs nav zaudējuši savu nozīmi līdz mūsdienām. Mērķa sasniegšanai tika veikta šo zinātnes nozaru izvirzīto teoriju, sasniegumu un ar tiem saistīto publikāciju analīze un to šodienas aktualitātes izvērtēšana. Darba rezultātā tiek gūta atziņa, ka no šajā laika periodā publicētajiem darbiem un tajos izvirzītajām teorijām mūsdienās aktualitāti ir zaudējuši arheoloģiskie pētījum…
“Pokaiņu svētvietas” fenomens, tā veidošanās vēsture un arheoloģiskās liecības
2020
Bakalaura darba ietvaros, analizējot rakstiskos avotus (literatūru un periodikas izdevumus) un arheoloģiskās liecības, tika identificēti galvenie faktori, kas no 20. gadsimta beigām līdz 2020. gadam, ir ietekmējuši Pokaiņu meža fenomena veidošanos. Lai rastu skaidrojumu, kā mijiedarbības procesā starp ezotēriskiem pieņēmumiem un akadēmiskiem uzskatiem ir radies fenomens par Pokaiņu meža svētvietu, tika hronoloģiski analizēts Pokaiņu meža mitoloģizēšanās process dažādu personību un to uzskatu ietekmē, rezultātā radot jaunu tūrisma objektu Latvijā.
Vēlā dzelzs laikmeta latgaļu kopienas sociālā un ekonomiskā organizācija pēc Jaunāķēnu kapulauka materiāla
2021
Bakalaura darbs veltīts latgaļu vēlā dzelzs laikmeta sabiedrības sociālās un ekonomiskās organizācijas izpētei. Darbā galvenā uzmanība pievērsta Ērgļu Jaunāķēnu kapulaukā apglabātās sabiedrības sociālo aspektu izpētei. Jaunāķēnu kapulauks reti izmantots pētijumos, tāpēc daudzi Jaunāķēnu kapulauka materiāla aspekti palikuši neanalizēti. Darba mērķis ir izpētīt vēlā dzelzs laikmeta latgaļu sociālo struktūru un tās pazīmes Jaunāķēnu kapulaukā. Darbā analizētas pētnieku atziņas par vēlā dzelzs laikmeta sabiedrības sociālo noslāņojumu un pēc Jaunāķēnu kapulauka materiāliem mēģināts izsķirt kapulaukā apbedītās sabiedrības sociālos slāņus.
Lībiešu etnosa pētniecība Latvijas Republikā starpkaru periodā
2019
Darba “Lībiešu etnosa pētniecība Latvijas Republikā starpkaru periodā” būtība ir apskatīt lībiešu etnosa izpēti jaundibinātās Latvijas valsts institūciju un ārzemju zinātnieku organizētajos pētījumos. Maģistra darba mērķis ir apskatīt lībiešu etnosa pētījumus Latvijas Republikā starpkaru periodā arheoloģijas, bioloģiskās antropoloģijas, lingvistikas un etnogrāfijas jomās. Darbam ir historiogrāfisks raksturs, tādēļ mērķa sasniegšanai tika veikta apskatāmajā periodā notikušo pētījumu un to publikāciju apskats un analīze. Darba rezultātā ir gūta atziņa, ka Latvijas Republikā starpkaru periodā lībiešu etnosa izpēte un to atspoguļojošās zinātniskās publikācijas ir ne tikai atbilstoši šajā laikā …
Metālliešanas keramika Aizkraukles dzīvesvietās viduslaikos
2018
Rakstā analizēti Aizkraukles viduslaiku dzīves vietā atrastie māla tīģeļi, lejamais kausiņš, lejamveidnes, kā arī vairākas to tīģeļu lauskas ar piekusušām metāla paliekām. Viens no interesantākajiem izpētes objektiem ir unikāla māla lejamveidne, kurā atlietas pakavsaktas ar daudzskaldņu galiem. Līdz šim šī tipa pakavsaktas tika uzskatītas par Gotlandei raksturīgām un tika datētas ar 9.- 10. gs. Aizkraukles lejamveidne pierāda šo saktu izgatavošanu arī Aizkraukles pilskalnā, un to augšējo hronoloģisko robežu nosaka ar 11.- 12. gs. Analizēts līdz šim Latvijas arheoloģiskajā materiālā nezināms slēgtais jeb aizvākotais tīģelis.
Sekcija "Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018. – 2020. gadā" : Tēžu krājums
2021
Krājumā apkopotas 2021. gada 11. martā Latvijas Universitātes 79. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta organizētās sekcijas “Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018. – 2020. gadā” nolasīto referātu tēzes. Tēzēs atspoguļojas LU Latvijas vēstures institūta, LU Vēstures un filozofijas fakultātes un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheologu ieguldījums arheoloģiskā mantojuma un senvēstures aktuālu jautājumu izpētē. Tēzēs ietvertās atziņas balstītas padziļinātos, starpdisciplināros pētījumos, tās atspoguļo jaunu tēmu un arheoloģiskā materiāla interpretāciju meklējumus, kā arī arheoloģisko pieminekļu apzināšanas un izrakumu met…
Arheoloģija Baltijā 21. gs. sākumā: jaunākie pētījumi, aktuālās diskusijas un mūsdienu izaicinājumi: referātu kopsavilkumi, 2022. gada 18. februārī L…
2022
Jau divas desmitgades Latvijas Universitātes (LU) starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros katru otro gadu norisinās Arheoloģijas sekcija, ko rīko LU Vēstures un filozofijas fakultāte. Pirmoreiz šāda sekcija tika rīkota LU 61. zinātniskajā konferencē 2003. gada 10. februārī. Turpinot iesākto tradīciju, arī 2022. gada 18. februārī LU 80. starptautiskās konferences ietvaros Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļa organizēja arheoloģijas problemātikai veltītu sekciju, kurā tika aplūkotas daudzveidīgās un aktuālās mūsdienu arheoloģijas attīstības tendences Latvijā un Eiropā. Daļa konferences referātu pievērsās dabaszinātņu un tās pētniecisko metožu lomai arheol…
Grīvas pilsēta 1920.-1935. gadā: pārvalde, iedzīvotāji un sabiedriskā dzīve
2022
Pētījums ir veltīts līdz šim novadpētniecībā ne sevišķi plaši pētītai vēsturiskai pilsētai kā Grīvai starpkaru periodā. Darba mērķis ir atspoguļot Grīvas pilsētas attīstību pēc Neatkarības kara, lielāko uzmanību veltot pilsētas pārvaldei, iedzīvotājiem, saimnieciskai nozīmei un sabiedriskajai dzīvei. Darba hronoloģiskās robežas ir no 1920. gada, kopš poļu karaspēks pameta Grīvu un nodibinājās Latvijas valsts vara līdz trīsdesmito gadu vidum. Darbā sākotnēji ir skatīta Grīvas vēsture no tās pirmsākumiem līdz Neatkarības kara beigām un tās iekļaušanu Latvijas Republikas sastāvā, kā arī tās attīstības būtiskākajām nozarēm līdz trīsdesmito gadu vidū, un aptver saimnieciskos, politiskos un kultū…
Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, V : Konferences referātu tēzes
2019
Šoruden jau piekto gadu pēc kārtas LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs rīko pasākumu “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”, kas adresēts topošajiem vēstures pētniekiem un humanitārās un mākslas zinātņu nozares studentiem, kuru starpdisciplinārie pētījumi ietver vēsturi. Pasākums noris VPP Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” ietvaros kā zināšanu pārnesi nodrošinoša aktivitāte, kas tuvina zinātniekus un studentus. Šogad lasījumiem pieteikti 22 referāti. Autori…
Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 4 : Starpdisciplināri pētījumi Latvijas vēsturē
2019
Ceturtajā krājumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” apkopotie raksti tapuši, paplašinot ziņojumus, kas prezentēti 2018. gada 23. novembrī Valmieras muzejā notikušajā konferencē ar tādu pašu nosaukumu. Konference un tai sekojošs rakstu krājums ir LU Latvijas vēstures institūta (LVI) un Valmieras muzeja ilgstošas un veiksmīgas sadarbības rezultāts. Krājumā publicēti deviņi raksti no 21 konferencē prezentētā referāta, jo vairāki jaunie zinātnieki izvēlējās rakstu neiesniegt, bet daži izstājās, noslēdzoties recenzēšanas procedūrai. Rakstu krājums ir anonīmi recenzēts, to veica nozares speciālisti, zinātņu doktori no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Vēstures un filozofi…