Search results for "Atpazīšana"
showing 9 items of 39 documents
Mākslīgā intelekta izmantošana runas atpazīšanā
2018
Dokuments satur Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes bakalaura darbu “Mākslīgā intelekta izmantošana runas atpazīšanā”. Bakalaura darbs apraksta automātiskas runas atpazīšanas problēmas. Darbā tiek analizēti un salīdzināti dažādi automātiskas runas atpazīšanas rīki. Darba mērķis ir izprast runas atpazīšanas problēmas un mākslīgā intelekta izmantošanu problēmu risināšanā. Lai veiksmīgi sasniegtu darba mērķi tika izvirzīti šādi uzdevumi: 1. Noskaidrot runas atpazīšanas vēsturi ° 2. Atrast un analizēt galvenās runas atpazīšanas problēmas 3. Noskaidrot veidus, kā tiek risinātas runas atpazīšanas problēmas 4. Izveidot nelielu runas atpazīšanas lietotni, lai praktiski saprastu, kā darbojas…
Mūzikas nošu atpazīšana ar neironu tīkliem
2021
Automātiska nošu atpazīšana mūzikā ir sarežģīts uzdevums, kurā mūsdienās labākos rezultātus sasniedz neironu tīkli. Darbā tiek izvērtēta nošu atpazīšanas precizitāte atkarībā no dažādām izvēlēm tīkla uzbūvē un mūzikas datu reprezentācijā. Tiek apskatītas arī nošu atpazīšanai piemērotas datu kopas un dažādi neironu tīkli. Rezultātā tiek izveidota jauna neironu tīkla arhitektūra, kura balstās uz Jaukšanas-Apmaiņas tīkliem. Tiek parādīts, ka uz MusicNet datu kopas ar piedāvāto arhitektūru tiek sasniegta jauna pasaulē labākā nošu atpazīšanas precizitāte.
Emocionālā intelekta un personības iezīmju saistība ar sociālās trauksmes rādītājiem kibervidē un klātienē
2022
Pētījuma mērķis bija adaptēt emociju atpazīšanas un lielā piecinieka personības pašnovērtējuma aptaujas, izveidot Sociālās trauksmes klātienē un kibervidē aptauju un noskaidrot, kādas saistības pastāv starp emociju atpazīšanu un personības iezīmēm - neirotismu, ekstraversiju, atvērtību pieredzei, labvēlīgumu, apzinīgumu - sociālās trauksmes rādītājos klātienē un kibervidē. Papildus noskaidrot, kādas saistības pastāv starp vecumu un sociālās trauksmes rādītājiem klātienē un kibervidē. Pētījumā piedalījās 511 brīvprātīgie respondentie. Pētījuma respondentu vidū 450 (88,06 %) ir sievietes un 61 (11,93 %) vīrieši, vecumā no 14 līdz 92 gadiem. Respondentu vidējais vecums - 28 gadi (SD = 9,54). P…
Stress internās un ķirurģiskās aprūpes māsu darbā, tā atpazīšana un vadība
2017
Stress darbā ir aktuāla problēma mūsdienu sabiedrībā, jo īpaši medicīnas darbinieki ir pakļauti stresu izraisošām situācijām. Maģistra darbs ,,Stress internās un ķirurģiskās aprūpes māsu darbā, tā atpazīšana un vadība” ir izstrādāts ar mērķi noskaidrot internās un ķirurģiskās aprūpes māsu viedokli par stresa situācijām un stresa vadības iespējām darba vietā. Tika izvirzīta hipotēze- ķirurģijas nodaļās strādājošās māsas ir pakļautas lielākam stresam nekā internās aprūpes nodaļās strādājošās māsas. Pētījuma rezultātā hipotēze neapstiprinājās un tika secināts, ka internās aprūpes māsas ir pakļautas lielākam stresam, nekā ķirurģijas nodaļās strādājošās māsas. Tika apzināta un apkopota literatūr…
Sejas atpazīšanas algoritmu salīdzinājums
2016
Attīstoties datorredzes un mašīnmācīšanās nozarēm, ir palielinājies dažādu sejas atpazīšanas algoritmu skaits. Atšķirīgi sejas atpazīšanas problēmas risinājumi mūsdienās tiek lietoti gan drošības nolūkos, gan attēlu apstrādē, gan izklaides industrijā, gan daudzos citos cilvēka dzīves aspektos. Ir svarīgi saprast, kādēļ pastāv liels atpazīšanas algoritmu klāsta daudzums un vai ir iespējams vienots efektīvs algoritms sejas atpazīšanas problēmas risināšanai. Darba mērķis ir noteikt, vai ir iespējami pilnīgi sejas atpazīšanas algoritmi, kas efektīvi risina sejas atpazīšanas galvenās problēmas: sejas nobīdes, leņķa maiņu, apgaismojuma izmaiņas attēlā. Darba uzdevumi iekļauj iepazīšanos ar sejas …
Valodas modeļi latviešu runas atpazīšanas sistēmai
2015
Automātiskā runas atpazīšanas sistēma (no angļu valodas automatic speech recognition – ASR) ir tāda sistēma, kas cilvēka izrunātos vārdus pārvērš tekstā. Tās pamata divas sastāvdaļas ir akustiskais un valodas modelis. Darba mērķis ir detalizēti apskatīt metodes, ar kurām tiek trenēti valodas modeļi, kā arī pārbaudīt, kā labākās no tām darbojas latviešu runas atpazīšanā. Valodas modeļu trenēšanā tika izmantotas brīvi pieejamās rīkkopas KenLM un SRILM. Runas atpazīšanas eksperimentos, kuros tika izmantota brīvi pieejamā runas atpazīša- nas rīkkopa Kaldi, tika identificētas problēmas, kādas rodas, valodas modeļus pielietojot runas atpazīšanai klasiskā veidā. Modificējot klasisko pieeju, ar kur…
Komunikācija virtuālajā telpā kā veids, lai novērstu franču valodas apguvēju satraukumu
2020
Šis darbs ir eksperimentāls pētījums, kura mērķis ir izpētīt komunikācijas ar automātisko partneri virtuālajā realitātē pielietošanu svešvalodas apgūšanas procesā ietekmi uz izglītojamo valodas satraukumu. Pētījuma pamatā ir svešvalodas trauksmes teorija (Horwitz, Horwitz, & Cope, 1986), kas nosaka, ka spriedzes un trauksmes sajūta svešvalodas apguves procesā ir viens no galvenajiem valodas bloķēšanas cēloņiem un traucēkļiem veiksmīgai svešvalodas apguvei (Horwitz, Horwitz, & Cope, 1986) (MacIntyre, P. D., & Gardner, R. C., 1994). Empīriskajā daļā mēs apvienojam kvantitatīvo datu analīzi par izglītojamo ImmerseMe lietotnes lietošanas datiem ar kvalitatīvo datu analīzi par to, kā izglītojami…
Vārdu uztvere un atpazīšana noguruma ietekmē
2015
Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 37 lapām, satur 5 attēlus, 4 grafikus un 2 pielikumus. Darba mērķis: novērtēt, cik ļoti nogurums spēj ietekmēt koncentrēšanās spējas un vārdu atpazīšanu, un kā izmainās atbildes sniegšanas laiks. Metode: tika izmantota datorrprogramma, kas sastāvejā no 192 vārdu pāriem. Tests tika pildīts no rīta un vakarā. Secinājumi: vidējais atbildes reakcijas laiks ir atšķirīgs dažādos diennakts laikos. Atkarībā no noguruma pakāpes un diennakts laika izmainās pareizi un nepareizi sniegto atbilžu skaits. Atslēgvārdi: redzes nogurums, vārdu atpazīšana, vārdu uzvtere, acu kustības
Objektu statistiskā skaitīšana attēlā
2015
Šajā darbā tiek pētīta objektu skaitīšana attēlos. Tiek apskatīti zināmie risinājumi šai problēmai, kā arī tiek piedāvāta jauna metode — Objektu statistiskā skaitīšana attēlā. Jaunā metode ir domāta līdzīgu pēc izmēra, apaļu vai elipšu objektu skaitīšanai. Metode neizdala attēlā katru objektu atsevišķi, bet novērtē to skaitu balstoties uz statistiskiem radītājiem, kas iegūti no binarizēta attēla. Objektu statistiskās skaitīšanas metode tika notestēta uz attēliem ar cilvēku organisma šūnām, apelsīniem un tabletēm. Metode ir pietiekami precīzā — piemēram, attēlos ar salīdzinoši grūti skaitāmajām organisma šūnām, vidēja kļūda ir ap 8%. Metodes stiprā puse ir tās ātrdarbība, kā arī spēja skaitī…