Search results for "Augsnes"

Piekrastes sugu Plantago maritima un Plantago coronopus sālsizturības un jonu uzkrāšanās salīdzinājums

2021

Pētījuma mērķis bija veģetācijas eksperimentā kontrolētos apstākļos salīdzināt divu jūras piekrastei specifisku ceļteku sugu (Plantago coronopus un jūrmalas ceļteka) izturību pret pieaugošām NaCl koncentrācijām un jonu uzkrāšanās īpatnības. Augus audzēja automatizētās siltumnīcas apstākļos veģetācijas traukos. Abu ceļteku sugu augus apstrādāja ar pieaugošas Na+ koncentrācijas devu, katrā variantā bija pieci atkārtojumi. Eksperimenta beigās augu sadalīja morfoloģiski atsevišķās daļās, noteica to svaigo un sauso masu, ūdens satura, kā arī mērija Na+ un K+ jonu koncentrāciju, elektrovadītspēju un osmotisko aktivitāti. Abas ceļteku sugas spēja augt un vairoties jūras ūdens sāļuma apstākļos. Pla…

Saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē

2017

Šajā pētījumā ir aprakstīti augsnes veidošanās ietekmējošie vides faktori, kā arī analizēta saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot saistību starp veģetācijas izplatību un augsnes īpašībām neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Darbā ir aprakstītas likumsakarības starp augsnes fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un veģetācijas izplatību. Pētīta lauksaimniecības zemju dabiskā apmežošanās un tās iespējamā ietekme uz augsnes īpašībām. Pētījumā secināts, ka veģetācijas izplatību un sastāvu neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ietekmē augsn…

Kontrolētas dedzināšanas ietekme uz augsnes bruņērču (Acari:Oribatida) sugu sabiedrībām priežu mētrājā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ādaži"

2018

Bruņērces līdz šim ir maz izmantotas sukcesiju pētījumos un zināšanas par augsnes faunas un bruņērču atbildes reakcijām uz dažādiem traucējumiem ir ierobežotas, taču to relatīvi lēnais dzīves cikls un plašā izplatība tās padara par efektīviem ilgtermiņa bioindikatoriem, kas var liecināt par degšanas ietekmes smagumu. Darba mērķis ir noskaidrot kontrolētas dedzināšanas ietekmi uz augsnes bruņērču sabiedrībām, zemsedzi un augsnes parametriem priežu mētrājā. Augsnes paraugi ievākti pirms un 16 dienas pēc kontrolētas dedzināšanas. Pēc degšanas bruņērču indivīdu skaits samazinājies par 93% un sugu skaits par 77%. Izmaiņas ietekmē degšanas ietekmes smagums. Pēc traucējuma eudominējošs taksons ir …

Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes

2008

Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes

2011

J. Vītiņa novērojumi Liepājas Glūdas dzelzceļa izrakumos

1929

Saturs: I. Reljefs un ieži II. Galvenie augšņu veidi III. Tuvākie darbi zemkopības pacelšanā apskatītā apvidū IV. Galvenie slēdzieni

Augsnes makrofaunas struktūra Engures ezera ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu parauglaukumos

2019

Bakalaura darba pētījums veikts Engures ezera dabas parks apkārtnes teritorijā. Darbā tika aprakstīta augsnes makrofauna un pētīta augsnes makrofaunas struktūra dažādos biotopos, ilgtermiņa ekoloģisko pētījuma parauglaukumos, kas ir izvēlēti Horizon 2020 projekta ILTER “Integrated European Long-Term Ecosystem and socio-ecological Research Infrastructure” izstrādē. Bakalaura darbā ir iekļauta vispārīga informācija par augsnes biotu. Ir arī precīza informācija par augsnes makrofaunu., kura tika konstatēta parauglaukumos. Darbā ir apkopota ievāktās makrofaunas daudzveidība un tās blīvumus augsnē. Pētījumā ir salīdzināta makrofaunas struktūra sešos biotopos gan ar līdzīgām, gan atšķirīgām īpašī…

Vides faktoru ietekme uz augsnes veidošanās procesiem Moricsalā un Viskūžu salā

2018

Bakalaura darbā analizēti augsnes veidošanās procesi Moricsalā un Viskūžu salā. Rezultāti parāda, Moricsalas centrālās daļas augsnēs dominējošais augšņu veidošanās process ir podzolēšanās. Uz to norāda zemās alumīnija un dzelzs savienojumu koncentrācijas eluviālajos horizontos un šo savienojumu uzkrāšanos iluviālajos horizontos. Pētījums parāda, ka podzolēšanās procesu ietekmējuši vairāki ugunsgrēki un pēc tā sekojoša augsnes erozija. Podzolēšanās process visilgāk un intensīvāk norisinājies Moricsalas perifērijā, bet vēl intensīvāks tas norisinājies netālu esošajā Viskūžu salā.

Parastās egles Picea abies L. ietekme uz mālsmilts augsnes virskārtas īpašībām bijušajās lauksaimniecībā izmantojamā zemē Taurenes apkārtnē

2016

Latvijā, kā arī citās Eiropas valstīs pēc 1990. gada strauji palielinājās pamesto lauksaimniecībā izmantojamo zemju(LIZ) platības. Zemju neapsaimniekošanas dēļ uz bijušajām LIZ attīstījās sekundārā sukcesija un apmežošanas process. Apmežošanas izraisa veģetācijas, mikroklimata un augsnes īpašību izmaiņas uz bijušajām LIZ zemēm. Pētījuma mērķis ir noskaidrot egles (Picea abies L.) ietekmi uz augsnes īpašībām (ķīmiskajām, morfoloģiskajām, fizikālajām) Taurenes apkārtnē, Vidzemē. Bakalaura darbā tika apkopotas dabiskās un antropogēnās ietekmes uz bijušo LIZ apmežošanas procesu. Pētījuma rezultāti rāda, ka parastā egle ietekmē apmaiņas katjonu koncentrāciju augsnē un to telpisko izplatību mālsm…

Akumulētā oglekļa daudzums Rīgas pilsētas mežaparku augsnēs.

2015

Bakalaura darba ietvaros veiktajā pētījumā astoņos Rīgas pilsētas mežaparku (Mežaparks, Anniņmuižas mežaparks, Bolderājas mežaparks, Juglas mežaparks, Biķernieku mežaparks, Šmerļa mežaparks, Bābelītes mežaparks un Ulbrokas mežaparks) augsnēs noteikts kopējais ogleklis. Pētījumā aprēķināts kopējais akumulētais oglekļa daudzums augsnes O/A horizontā un augsnes virsējā EB horizontā. Iegūtie dati attēloti kartoshēmās. Pētījumā secināts, ka mežaparkos 1577 ha lielā platībā, augsnes nedzīvajā zemsegā, A horizontā un minerālā EB horizonta pirmajos 10 cm ir akumulēts 118,7 tūkstoši tonnu kopējā oglekļa ar vidējo kopējā oglekļa saturu 62 t C ha-1. Visvairāk kopējais ogleklis – 26,1 tūkstoši tonnu, i…