Search results for "BIOLOĢIJA"

Veģetācijas ietekme uz cikāžu (Auchenorrhyncha) sabiedrību struktūru Apšuciema kaļķainajā zāļu purvā

2013

Darba mērķis ir noteikt veģetācijas ietekmi uz cikāžu sabiedrībām un to struktūru Apšuciema kaļķainajā zāļu purvā. Pētījuma vieta atrodas Apšuciema zāļu purvā, Engures novadā. Cikāžu paraugi ievākti un veģetācija noteikta 57 parauglaukumos. Cikāžu sabiedrību struktūra ir heterogēna, veidojas sabiedrību izmaiņu, līdzības gradients. Visaugstākā cikāžu daudzveidība, sugu un indivīdu skaits sastopams ekotonā, un to būtiski pozitīvi ietekmē augu sugu skaits un daudzveidība. Subdominantās sugas fiziski sadala purva teritoriju. Retākās sugas izplatītas galvenokārt ekotonā. Konstatēta atsevišķu cikāžu sugu izplatības atkarība no barības auga izplatības. Visnegatīvāko ietekmi uz cikāžu sabiedrībām r…

Parastās priedes (Pinus sylvestris) un parastās egles (Picea abies) mizas ekstraktu ietekme uz fitopatogēno sēņu Colletotrichum acutatum, Phytophthor…

2014

Pētījuma mērķis bija noteikt egles (Picea abies) un priedes (Pinus sylvestris) mizas etanola ekstraktu ietekmi uz zemeņu fitopatogēo sēņu Colletotrichum acutatum, Phytophthora cactorum un Botrytis cinerea micēlija augšanu un sporulēšanu in vitro. Micēlija augšana un sporulēšana priedes un egles, kā arī no tām iegūto preparatīvo formu dažādu koncentrāciju (0,1, 1, 10, 20 g L-1) ietekmē tika noteiktas izmantojot radiālās augšanas testu un sporu skaitīšanu Gorjajeva kamerā. Ekstrakti un to preparatīvās formas statistiski nozīmīgi inhibēja sēņu micēlija augšanu (P<0,05), uzrādot lielāku micēlija augšanas inhibēšanu (70-100%) augstākā no testētajām (20 g L-1) ekstraktu un preparatīvo formu konce…

Dzimumatšķirības stepes strupastu sugu Microtus socialis un Microtus paradoxus vecāku uzvedībā

2013

Šajā darbā, novērtējot tiešo un netiešo vecāku rūpju intensitāti, eksperimentāli pētīta vecāku uzvedība monogāmā ģimenes modelī divām stepes strupastu sugām Microtus paradoxus (Ognev & Heptner, 1928) un Microtus socialis (Pallas, 1773). (Eksperimentos ar M.socialis tika izmantotas divas šīs sugas pasugas – M.s.socialis un M.s.nikolajevi.) Eksperimenti tika veikti laboratorijas apstākļos un tajos izmantots 61 dzīvnieks – 30 tēviņi un 31 mātīte. Iegūtie rezultāti liecina, ka abu sugu strupastu īpatņiem raksturīga izteikta vecāku uzvedība, un rūpes par mazuļiem abu dzimumu īpatņi uzņemas vienādi bieži. Starp apskatītajām taksonomiskajām grupām vislielākā vecāku atsaucība ir novērojama M.s.niko…

Augu vīrusa RGMoV poliproteīnu domēni kā iespējamie partneri sajūgto proteīnu sistēmā

2011

Bakalaura darba mērķis ir pārbaudīt RGMoV poliproteīnu domēnus VPg un P16 kā iespējamos partnerus sajūgto proteīnu ekspresijas sistēmā. Par mērķa proteīniem izmantojot RGMoV RdRp, SerP un P1 proteīnus. Izveidotās konstrukcijas tika ekspresētas E. coli BL21(DE3) vai WK6 ekspresijas šūnu celmos. Bakalaura darbs izstrādāts no 2011. gada februāra līdz 2011. gada maijam BMC Rekombinanto proteīnu laboratorijā Dr. biol. Andra Zeltiņa un Dr. biol. Inas Baļķes vadībā. Pētījumu objekts ir daudzziedu airenes raibuma vīruss. Bakalaura darbā izveidotas konstrukcijas: pET-Du-P16-RdRp, pCold-P16-RdRp, pET-P1-VPg, pET-SerP-VPg, kas satur P16, VPg, P1, SerP un RdRp. Iegūtie sajūgto proteīnu ekspresijas dati…

Zīlīšu dzimtas Paridae rudens migrācijas raksturojums Papē: pārmaiņas fenoloģijā un demogrāfijā

2013

Pētījuma rezultāti rāda, ka migrācijas norisē nav vērojamas būtiskas pārmaiņas. Tikai pelēkā zīlīte (Poecile montanus) uzrāda būtisku tendenci kādā no migrācijas posmiem migrēt agrāk. Arī starp mātītēm un tēviņiem nav būtisku atšķirību migrācijas norisē. Nedaudz ir palielinājusies lielo zīlīšu (Parus major) tēviņu proporcija rudens migrācijā. Veicot korelācijas analīzi starp vidējo gaisa temperatūru un migrācijas norisi bija redzams, ka meža zīlītei (Periparus ater) un pelēkajai zīlītei migrācijas norisi ietekmē vidējā gaisa temperatūra septembrī, bet lielajai zīlītei vidējā gaisa temperatūra oktobrī. Veicot fluktuāciju indeksa aprēķinus apstiprināta jau iepriekšējos pētījumos izvirzītā hip…

Gliemežu sabiedrību struktūra lielā torņgliemeža Ena montana (Draparnaud, 1801) biotopos Vidzemē

2011

Lielais torņgliemezis Latvijā ir reta un aizsargājama dabisku mežu indikatorsuga, tās raksturīgie biotopi ir lapu koku meži. Materiāls ievākts 10 dažādās vietās Vidzemē no kurām piecas ir Ena montana atradnes un pieci ir sugai piemēroti biotopi. Gliemežu sugu sabiedrības ir nepieciešams noskaidrot tāpēc, lai pēc tām, nekonstatējot pašu E.montana, var novērtēt biotopa stāvokli un izmaiņas tajā. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot gliemežu sabiedrību struktūru un to noteicošos faktorus E.montana biotopos. Gliemežu sugu sabiedrības, kur E.montana ir kā indikatorsuga vai raksturīgā suga ir sugu skaita, īpatņu blīvuma un daudzveidības ziņā nabadzīgākas. E.montana atradnēs un biotopos bez šīs sugas …

Bentisko aļģu sugu daudzveidība Gaujas baseina avotos

2013

Latvijā mūsdienās nav veikti detalizēti pētījumi par bentisko aļģu daudzveidību avotos un to veidotos strautos, kā arī trūkst literatūras par šāda veida ūdenstilpju aļģu floru. Bakalaura darba mērķis ir veikt priekšizpēti bentisko aļģu daudzveidībai Gaujas baseina avotos. Darba ietvaros tika ievākti mikroskopisko un makroskopisko aļģu paraugi no atšķirīgiem substrātiem 11 dažādos Gaujas baseina avotos. Paraugu ievākšanas vietā tika ievākti arī ūdens paraugi pamata ūdens ķīmiskā sastāva analīžu veikšanai, kā arī izmērīta ūdens temperatūra. Iegūtie dati tika apstrādāti ar programmas PC-ORD klāsteranalīzi, lai grupētu avotus pēc aļģu sugu daudzveidības īpatnībām. Tika izrēķināts Sērensena inde…

Trupējusi koksne kā Heterobasidion annosum s.l. izplatību veicinošs faktors.

2009

Sakņu trupe ir viena no izplatītākajām un postošākajām skujkoku slimībām pasaulē un arī Latvijā. Pamatā sakņu trupi izraisa sakņu piepe Heterobasidion annosum s.l., kas rada nopietnu koksnes kvalitātes samazināšanos un koku bojāeju. H.annosum infekcijas neskartās audzēs sēne izplatās ar bazīdijsporām, tāpēc trupējusi koksne (izgāzti koki, celmi, ciršanas atliekas), uz kuras veidojas augļķermeņi, ir šī patogēna izplatību veicinošs faktors. Darba mērķis ir novērtēt H.annosum augļķermeņu sastopamību un attīstību uz Picea abies (L.)Karst. lielu dimensiju ciršanas atliekām. Laika posmā no 2007.-2009.gadam tika analizētas ar H.annosum inficētas ciršanas atliekas 18 parauglaukumos Madonas, Bauskas…

Latvijā cirkulējošo M.tuberculosis celmu fenotipiskās rezistences pret pirazinamīdu saistība ar mutācijām pncA gēnā

2014

Kokaudžu attīstība bijušajās parkveida pļavās Moricsalā kopš 19. gadsimta

2011

Darbā apskatīts kā attīstījušās Moricsalas parkveida pļavas kopš apsaimniekošanas pasākumu pārtraukšanas 1912. gadā. Kopš rezervāta izveidošanas 1912. gadā pētāmajā teritorijā novērojama pakāpeniska bijušo pļavveidīgo teritoriju aizaugšana un gaismas prasīgo sugu nomaiņa ar ēncietīgajām sugām. Tāpat novērojama parastā ozola skaita samazināšanās paaugā. Kopumā procesi audzēs varētu liecināt par gaismas apstākļu izraisīto konkurenci un pakāpenisku biotopa pārveidošanos par jauktu platlapju mežu.