Search results for "BK"
showing 10 items of 151 documents
Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar psiholoģisko labklājību
2015
Šī kursa darba mērķis ir izpētīt vai pastāv saistība starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un psiholoģisko labklājību, kā arī noskaidrot vai pastāv dzimumatšķirības stresa pārvarēšanas stratēģiju pielietojumā un psiholoģiskās labklājības rādītājos. Pētījumā piedalījās 65 respondenti vecumā no 20 līdz 50 gadiem, no kuriem 30 bija sievietes un 35 vīrieši. Lai izpētītu minētās sakarības, tika izmantotas divas aptaujas. Respondentu vidū pielietoto stresa pārvarēšanas stratēģiju noteikšanai tika izmantota I. Petrovas latviešu valodā adaptētā “Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja” (The COPE Inventory /COPE/, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989). Lai noteiktu psiholoģiskās labklājības līmeni tika…
Līdzjūtība pret sevi un pašefektivitāte 18-25 gadus veciem jauniešiem
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir saistība starp līdzjūtību pret sevi un pašefektivitāti. Pētījumā tika izvirzīti divi jautājumi: vai pastāv saistība starp līdzjūtību pret sevi un pašefektivitāti; vai pastāv dzimumu atšķirības līdzjūtībā pret sevi un pašefektivitātē. Pētījumā piedalījās 125 respondenti. Sakarību noteikšanai tika izmantota Iejūtības pret sevi skala un Vispārējās pašefektivitātes aptauja. Pētījumā apstiprinājās, ka starp līdzjūtību pret sevi un pašefektivitāti pastāv statistiski nozīmīgas pozitīvās saistības. Tika atklāts, ka pastāv statistiski nozīmīgas dzimumu atšķirības līdzjūtībā pret sevi, savukārt dzimumu atšķirības pašefektivitātē nepastāv.
Personības iezīmju un psiholoģiskās labklājības saistība
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp personības iezīmēm un psiholoģisko labklājību, vai pastāv dzimumu atšķirības saistībā ar personības iezīmēm un kā izglītības rādītāji ir saistīti ar psiholoģisko labklājību. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas - Latvijas Personības aptauja (V.Perepjolkina, V.Reņģe, 2013) un Psiholoģiskās labklājības skalas (Ryff, 1989). Pētījumā piedalījās 170 pieaugušie vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Kopumā iegūtie rezultāti apstiprina personības iezīmju ciešo saistību ar psiholoģisko labklājību, kas ļauj secināt, ka personības iezīmēm ir būtiska loma psiholoģiskās labklājības veidošanās procesā. Visbūtiskākā saistība atklājās starp neirotismu u…
Jauniešu rakstura stipro pušu rādītāju saistība ar psiholoģiskās labklājības rādītājiem
2019
Pētījuma mērķis ir teorētiski un praktiski izpētīt saistību starp rakstura Stipro pušu rādītājiem un Psiholoģiskās labklājības rādītājiem jauniešu izlasē un veikt rakstura Stipro pušu aptaujas pirmo aprobācijas posmu. Rakstura Stiprās puses var definēt, kā jau esošo iekšējo spēju realizēšanu uzvedībā, domāšanā vai sajūtu veidā, kas ir autentisks un pievilcīgs lietotājam, un nodrošina optimālu darbību, attīstību un veiktspēju (Linley, 2008).Veiktie pētījumi liecina, ka rakstura Stiprās puses ir tieši saistītas ar psiholoģiskās labklājības rādītājiem (Peterson, 2006). Kā arī psiholoģiskās labklājības rādītāji var uzlaboties gan apzinoties, gan uzlabojot savas rakstura Stiprās puses (Gillham, …
Saistība starp pašcieņu, līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labklājību
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp pašcieņu, līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labklājību. Pētījumā piedalījās 65 dalībnieki vecumā no 18 līdz 26 gadiem, no tiem 50 sievietes un 15 vīrieši. Tika izmantotas šādas skalas: Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg, 1965), Iejūtības pret sevi skala (Neff, 2003), Psiholoģiskās labklājības skala (Riff, 1989). Lai noskaidrotu pētāmo konstruktu saistību, tika izmantots Spīrmena korelācijas koeficients. Iegūtie rezultāti paradīja, ka pastāv statistiski nozīmīga korelācija starp pašcieņu un psiholoģisko labklājību, pašcieņu un līdzjūtību pret sevi, kā arī starp līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labklājību. Padziļināta ana…
Psychological well-being and perceived stress for students during the covid-19 pandemic
2022
Pētījuma mērķis ir, izpētīt studentu uztverto stresu un psiholoģiskās labklājības saistību Covid-19 pandēmijas laikā. Pētījumā piedalījās 61 respondents, no kuriem 48 (78,8%) ir sievietes un 13 (21,3%) vīrieši. Pētījuma dalībnieki ir dažādu studiju līmeņa un programmu studenti no Latvijas vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Vidējais respondentu vecums ir 21,49. Psiholoģiskās labklājības noteikšanai tika izmantota Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scales of Psychological Well-Being (RPWB,), Riff, 1989). Metodi tulkoja un adaptēja Latvijā S.Voitkāne, S.Miezīte un M.Raščevska (Voitkāne, Miezīte & Raščevska, 2004). Lai noteiktu Covid-19 studentu uztverto stresu tika izmantota aptauja – (COVID-19 Stud…
Indivīda dzīvesspēka saistība ar trauksmi un psiholoģisko labklājību
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība indivīda dzīvesspēkam ar indivīda trauksmes līmeni, kā arī noskaidrot, vai pastāv saistība starp indivīda dzīvesspēku un psiholoģisko labklājību. Pētījumā tika izmantotas trīs pētījuma metodes - Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (Hjemdal, Friborg, Rosenvinge, & Martinussen, 2001), Spīlbergera trauksmes aptauja (Spielberger, 1973) un Psiholoģiskās labklājības skala (Ryff, 1989). Pētījumā piedalījās 85 pieaugušie vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Iztirzājuma daļā iekļauti pētījumi par dzīvesspēka, dzīvesspēka un trauksmes saistībām, dzīvesspēka un psiholoģiskās labklājības saistībām, atspoguļoti svarīgākie atzinumi un atklājumi tieši šo konstruk…
Ķermeņa tēla saistība ar psiholoģisko labklājību un trauksmes izjūtu šķirtām sievietēm pusmūžā, kas dzīvo bez partnera
2015
Tika pētītas šķirtās pusmūža vecuma sievietes, kas dzīvo bez partnera, lai noskaidrot vai pastāv saistības starp ķermeņa tēlu, psiholoģisko labklājību un trauksmi. Lai salīdzināt, vai pastāv atšķirības starp ķermeņa tēlu, psiholoģisko labklājību un trauksmi precētām un šķirtām sievietēm pusmūžā, tika izveidota kontrolgrupa. Pētījumā piedalījās 30 precētas un 30 šķirtās sievietes vecumā no 40 līdz 60 gadiem, ar agustāko izglītību, strādājošās, ar ienākumu līmeni vidēji 500-700 eiro mēnesī, bērnu skaits no 1 līdz 3. Lai izvērtēt ķermeņa tēla uztveri tika pielietota „Ķermeņa tēla uztveres aptauja” (Slade, 1990). Trauksmes izvērtēšanai tika pielietota „Spiberga trauksmes aptauja” (Spilberger, 1…
Vientuļo māšu kompetences izjūta saistībā ar psiholoģisko labklājību un uztverto sociālo atbalstu
2017
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp vecāku kompetences izjūtu, psiholoģisko labklājību un uztverto sociālo atbalstu mātēm, kuras audzina vienas. Pētījumā piedalījās 67 mātes vecumā no 20-40 gadiem, kurām ir viens vai vairāki bērni vecumā līdz 14 gadiem, kuras nav precējušās vai nedzīvo civillaulībā. Vecāku kompetences izjūta tika mērīta ar Vecāku kompetences izjūtas aptauju (Parenting Sense of Competence Scale, Johnston & Mash, 1989). Psiholoģiskā labklājība tika noteikta ar Psiholoģiskās labklājības aptauju (Scale of Psychological Well-Being, Ryff, 1989). Uztvertais sociālais atbalsts tika mērīts ar Daudzdimensionālo sociālā atbalsta aptauju (Multdimensional Scales …
Pusaudžu vientulības un psiholoģiskās labklājības saistība ar Facebook lietošanas paradumiem
2020
Šī maģistra darba mērķis ir izpētīt pusaudžu vientulības, psiholoģiskās labklājības savstarpējās saistības starp Facebook lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 167 pusaudži vecumā no 13 līdz 16 gadiem (M = 14,70, SD = 0,82), no kuriem 73 bija zēni (43,70%) un 94 meitenes (56,30%). Pētījuma dalībnieki aizpildīja Vientulības aptauju (De Jong Gierveld Loneliness Scale. De Jong Gierveld & Kamphuis, 1985), Psiholoģiskā labklājības aptauja (Scale of Psychological Well-being. Ryff, 1989), Facebook lietošanas intensitātes aptauja (The Facebook Intensity Scale. Ellison, Stenfield & Lampe, 2007) un Facebook paradumu noteikšanai tika izmantota aptauja par Facebook lietošanas paradumiem. Pētījuma …