Search results for "BK"
showing 10 items of 151 documents
Latvijas hiphop subkultūra kā identitāti konstruējošs elements
2016
Bakalaura darbs „Latvijas hiphop subkultūra kā identitāti konstruējošs elements” tapis, lai izpētītu, kā Latvijas hiphopa subkultūrai piederošie mūziķi saista savu identitāti ar Latvijas hiphopa subkulturālo identitāti. Pētījuma gaitā tika izvēlēti vairāki identitāti konstruējoši elementi – mūzika, apģērbs, dzimtes lomas un valoda. Izmantojot kvalitatīvu datu ieguves veidu – daļēji strukturētas intervijas, tika noskaidroti septiņu hiphopa subkultūras mākslinieku – reperu – uzskati par viņu piederību subkultūrai un reperim vēlamām praksēm un nepieciešamiem identitāti konstruējošiem elementiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā eksistē hiphopa subkultūra, kas nav homogēna, bet tik un tā …
Sociālpedagoģiskā darbība populārās mūzikas izraisīto negatīvo parādību un risku mazināšanā 7.–9. klašu grupā
2020
Maijas Elvīras Šmukstes diplomdarbs “Sociālpedagoģiskā darbība populārās mūzikas izraisīto negatīvo parādību un risku mazināšanā 7. - 9. klašu grupā.” Diplomdarba mērķis – izpētīt ar populāro mūziku saistīto subkultūru negatīvās parādības, konstatēt iespējamos riskus 7.–9. klašu grupā un veikt sociālpedagoģisko darbību, mazinot populārās mūzikas klausīšanās un saistīto subkultūru izraisīto negatīvo parādību un risku ietekmi uz skolēniem. Teorētiskajā daļā pētīta populārā mūzika, tās vēsture, žanri, tās vieta mācību saturā un sastopamība pusaudžu un jauniešu veidoto subkultūru vidēs, kā arī analizēti iespējamie riski un negatīvās parādības, kas saistītas ar šo subkultūru ietekmi uz jauniešu …
Dalītā pilsētvides telpa un skeitborda subkultūra tajā
2017
Maģistra darba mērķis ir pētīt kā sabiedrība piedzīvo un dala publisko telpu pilsētas vidē un kā šīs sadzīves rezultātā tiek konstruētas tās dalībnieku sociālās identitātes. Par galvenajām pētījuma vietām izvēlēti laukumi pie Latvijas Nacionālas bibliotēkas un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kā arī dažas no skaitbordistu biežāk izmantotajām Rīgas ielām. Darba teorētiskais ietvars ir balstīts M. Rodmanas idejā, ka tā pati telpa iegūst dažādas nozīmes caur tās lietotāju pieredzēm, kā arī S. Lovas telpas sociālās telpas konstruēšanas definīcijā, kur nozīme tiek piešķirta caur cilvēku pieredzēm šajā telpā¬. Pētījums ir veikts analizējot lauka novērojuma un interviju laikā iegūtos datus. Lauk…
Superfluid weight and Berezinskii-Kosterlitz-Thouless transition temperature of twisted bilayer graphene
2019
We study superconductivity of twisted bilayer graphene with local and non-local attractive interactions. We obtain the superfluid weight and Berezinskii-Kosterlitz-Thouless (BKT) transition temperature for microscopic tight-binding and low-energy continuum models. We predict qualitative differences between local and non-local interaction schemes which could be distinguished experimentally. In the flat band limit where the pair potential exceeds the band width we show that the superfluid weight and BKT temperature are determined by multiband processes and quantum geometry of the band.
Ārvalstu tiešo investīciju ietekme uz labklājību Latvijā
2017
Ārvalstu tiešo investīciju ietekmei uz valsts labklājību vai ekonomisko izaugsmi ir veltīti daudzi pētījumi. Taču to rezultāti ir ļoti atšķirīgi dažādās valstīs un pasaulē kopumā. Šī maģistra darba mērķis ir analizēt ārvalstu tiešo investīciju ietekmi uz labklājību Latvijā, kā labklājības mēru izmantojot IKP uz vienu strādājošo. Analīze balstās uz ekonomiskās izaugsmes un investīciju, tajā skaitā ārvalstu tiešo investīciju, teorijām un izmanto statistiskas metodes, kā arī laikrindu un paneļu datu ekonometrijas metodes. Analīze veikta gan tautsaimniecībai kopumā, gan sadalījumā pēc tautsaimniecības nozarēm un sektoriem – primārais sektors, ražošanas sektors un pakalpojumu sektors. Pētījumā t…
Sport as an industry in Finland : exploring the economic significance, contributions, and development of the sport sector as an industry
2016
Apmierinātība ar dzīvi saistībā ar emocionālo intelektu sievietēm vecuma grupās 25 – 35 un 59 – 69 gadi
2018
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp apmierinātību ar dzīvi un emocionālo intelektu sievietēm dažādās vecuma grupās (25 – 35 un 59 – 69 gadi). Pētījumā piedalījās 110 sievietes,55 sievietes katrā grupā. Izpētei tika izmantotas Apmierinātības ar dzīvi skala (Satissfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, &Griffin, 1985 ) un Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Shutte , 1998, kā minēts Schutte, Malouff, & Bhullar, 2009). Bakalaura darba ietvaros tika apstiprināta pozitīva saistība starp apmierinātību ar dzīvi un emocionālo intelektu visā izlasē kopā un jaunāko sieviešu vecuma grupā, savukārt vecāko sieviešu grupā šāda…
Japānas piemīlības kultūra
2015
Egija Priede, Japānas piemīlības kultūra: bakalaura darbs. Rīga,Latvijas Universitāte, 2015. 40 lpp., 20 bibl. nos. Darbā tiek pētīta japāņu piemīlības kultūra, tās vēsture,tās kultūras izpausme, kritiskais vērtējums un piemīlības kultūras izpausme Japānas subkultūrās.
Smilts nogulumu kolektorīpašības un granulometriskais sastāvs
2016
Bulindža A., 2016. „Smilts nogulumu kolektorīpašības un granulometriskais sastāvs”. Bakalaura darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeoloģijas nodaļa. Bakalaura darbā ir raksturotas un apskatītas populārākās nogulumu kolektorīpašības. Darba ietvaros smilts un grants nogulumiem laboratorijā tika noteiktas dažādas fizikālās un kolektorīpašības – filtrācijas koeficients, cieto daļiņu blīvums, granulometriskais sastāvs, porainība un ūdens atdeve un ietilpība. Laboratorijas analīzēm tika izmantoti paraugi, kas iegūti no Dubkalnu karjera un Garkalnes karjera. Atslēgas vārdi: Dubkalnu karjers, Garkalnes karjers, ūdens atdeve, filtrācijas koeficients
Ķermeņa tēla uztvere un fizisko aktivitāšu līmenis saistībā ar subjektīvo labklājību
2019
Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmo informāciju par subjektīvo labklājību, fizisko aktivitāti un ķermeņa tēla uztveri. Ne mazāk svarīgi bija izprast fiziskās aktivitātes līmeņa un ķermeņa tēla uztveres ietekmi uz subjektīvo labklājību. Kā arī mērķis bija ievākt datus, izmantojot aptaujas, lai noskaidrotu vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp subjektīvo labklājību un ķermeņa tēla uztveri un fiziskās aktivitātes līmeni. Pētījumā piedalījās 148 brīvprātīgie respondenti vecumā no 16 līdz 53. Visiem respondentiem tika veikti subjektīvās labklājības mērījumi izmantojot Apmierinātības ar dzīvi skalu (SWLS) (Diener et al., 2006). Kā arī katram tika veikti fiziskās aktivitātes…