Search results for "Baltijas valstis"
showing 10 items of 73 documents
Covid-19 pandemic impact on income inequality in the Baltic states and its mitigation options
2021
Bakalaura darba tēma ir “Covid-19 pandēmijas ietekme uz iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un tās mazināšanas iespējas”. Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība ir aktuāla tēma gan ekonomistu, gan politikas veidotāju vidū. Pēdējos gados problēma ir kļuvusi nozīmīga arī Baltijas valstīs, kur nevienlīdzības rādītāji ir salīdzinoši augsti. Covid-19 pandēmija 2020. gadā ietekmēja valstu ekonomisko darbību, palielināja bezdarbu un samazināja daudzu cilvēku ienākumus, tāpēc pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī Baltijas valstu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Darba autore secina, ka Covid-19 pandēmija nav būtiski palielinājusi ienākumu nevienlīdzību Latvijā un Ba…
Baltijas valstu pensiju sistēmu veidošanās un to pilnveidošanās analīze
2015
Maģistra darba tēma ir „Baltijas valstu pensiju sistēmu veidošanās un to pilnveidošanās analīze”. Demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas arvien ir centrālais punkts debatēm ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā kopumā. Iedzīvotāju straujā novecošanās, jo īpaši kopā ar darbaspēka samazināšanos, rada bažas gan par pensiju sistēmu ilgtspēju, gan par nākotnes ekonomisko izaugsmi. Līdz ar to viens no aktuālākaiem jautājumiem Baltijas valstīs ir, kā nodrošināt ilgtspējīgu sociālās aizsardzības shēmu, nepalielinot demogrāfisko un nodokļu slogu uz nākamajām paaudzēm nākotnē. Darba mērķis ir, pamatojoties uz Baltijas valstu pensiju sistēmu izpēti, kā arī makroekonomisko un demog…
Dzīves līmeņa salīdzinājums starp Baltijas un Skandināvijas valstīm
2018
Dzīves līmenim pieaugot, pieaug arī prasības un tēriņi, lai uzturētu konkrēto dzīves līmeni. Jāņem arī vērā, ka katrs indivīds savu subjektīvo labklājību uztver savādāk. Darba mērķis ir izpētīt objektīvos dzīves līmeņa rādītājus Skandināvijas valstīs un Baltijas valstīs, lai noskaidrotu subjektīvo apmierinātību ar dzīves līmeni jauniešu un jaunu pieaugušo vidū Latvijā un Norvēģijā. Darbā izvirzītā hipotēze paredz, ka apmierinātība ar dzīvi pieaugs, pieaugot ienākumiem, neatkarīgi no valsts. Darba pirmajā daļā tiek apskatīti labklājības aspekti- dzīves līmenis un dzīves kvalitāte no teorētiskās puses. Otrajā daļā ir izvēlēts un apskatīts salikums no objektīvajiem un subjektīvajiem rādītājiem…
Divu scenāriju prognoze par ES nodarbinātības mērķa sasniegšanu Baltijas valstīs un nodarbinātības līmeņi sievietēm un vīriešiem 2020.gadā
2017
Šis pētījums ir vērsts uz stratēģijas Eiropa 2020 valsts nodarbinātības līmeņa mērķiem Baltijas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Izveidota nodarbinātības līmeņa prognoze, kas balstīta uz regresijām, kuru iegūtie koeficienti tiek izmantoti nodarbinātības vienādojumam. Šī prognoze tiek iegūta visām trim Baltijas valstīm un visu trīs valstu sieviešu un vīriešu nodarbinātībai. Prognozei pētījums piedāvā divus scenārijus: optimistisku un pesimistisku. Pētījuma rezultāti rāda, ka optimistiskā scenārijā visas valstis ne tikai izpilda, bet pat pārsniedz uzstādītos mērķus. Pesimistiskajā scenārijā nevienai no trim valstīm neizdodas sasniegt noteikto mērķi. Gan vīriešiem, gan sievietēm nodarbi…
Reālā ekonomiskā konverģence Eiropas Savienībā un Baltijas valstīs
2018
Maģistra darbs ir veltīts reālās ekonomiskās konverģences procesa izpētei Eiropas Savienībā un Baltijas valstīs. Viens no svarīgākajiem ES darbības mērķiem ir veicināt starpvalstu un starpreģionu reālo ienākumu konverģenci, kas paredz mazināt atšķirības starp valstīm un reģioniem un mazattīstīto reģionu atpalicību. Iestājoties ES Baltijas valstīm bija vieni no zemākajiem ienākumu rādītājiem starp dalībvalstīm. Sākumā darbā tiek izskatīta konverģences teorija un metodoloģija. Otrajā nodaļā tiek apskatīti Eiropas un ES vēsturiskie aspekti. Tālāk ir veikti ES un Baltijas valstu reālās ienākumu konverģences aprēķini un to analīze. Darba beigās ir izvērtēts, pēc kura laika Baltijas valstis varēt…
Reālā konverģence Eiropas Savienībā un Baltijas valstīs
2016
Viens no galvenajiem ekonomiskās politikas mērķiem Eiropas Savienībā ir tās dalībvalstu attīstības līmeņu atšķirību samazināšana jeb reālās konverģences process, lai nodrošinātu savienības harmonisku ekonomisko attīstību un līdzsvarotu izaugsmi. Maģistra darba mērķis ir, novērtējot reālo konverģenci Eiropas Savienībā un Baltijas valstu reālo konverģenci ar Eiropas Savienības vidējo līmeni, noskaidrot procesa rezultātus, problēmas un sniegt priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Rezultāti liecina, ka starp ES dalībvalstīm notiek reālā konverģence (2-3% gadā), kā arī Baltijas valstis konverģē ar ES-28 vidējo līmeni (6% gadā), taču process tiek raksturots kā ļoti lēns. Prognozētais ātrums (2015…
Enerģētiskā drošība Baltijas valstīs: Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas tīklu projekta politisko aspektu izvērtējums
2018
Lai gan Baltijas valstis jau vairāk nekā desmit gadus ir Eiropas Savienības dalībvalstis, tās joprojām ir daļa no milzīgas Krievijas elektrotīklu sistēmas, kas pastāv jau kopš Padomju Savienības laikiem. Šī elektrotīklu sistēma līdz šim nav bijusi pakļauta Maskavas politiskajam spiedienam, tomēr tās funkcionēšana lielā mērā ir atkarīga no trešajām valstīm, kā arī pietiekamas enerģētiskās neatkarības nodrošināšana šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ir īpaši svarīga. Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas tīklu projekts ir viens no prioritārajiem Eiropas Savienības energoinfrastruktūras projektiem, kas paredz Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienības iekšējā enerģētikas …
Kopstrādes biroja telpas koncepta kā starptautiska biznesa modeļa attīstība Baltijas tirgū
2018
Darba mērķis ir analizēt kopstrādes nozari, balstoties uz apkopotajiem datiem par kopstrādes biroja telpu koncepta attīstību pasaulē un, salīdzinot to ar Baltijas valstīm, izstrādāt priekšlikumus koncepta īstenošanai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tirgū. Darbs sastāv no četrām nodaļām, kur pirmajā nodaļā veikts kopstrādes biroja telpu biznesa modeļa teorētiskais raksturojums. Otrajā nodaļā, izmantojot pētījumos pieejamos datus, tiek analizētas kopstrādes koncepta tendences pasaulē un tā nākotnes perspektīvas. Trešajā nodaļā tiek pētīta kopstrādes biroja telpu koncepta realizēšana un attīstība Baltijas valstīs. Ceturtajā nodaļā tiek apkopota un analizēta informācija, kas iegūta intervējot B…
Dezinformācijas ierobežošana: Baltijas un Polijas valstu gadījumi
2022
Bakalaura darba tēma ir “Dezinformācijas ierobežošana: Baltijas un Polijas valstu gadījumi”. Darba ietvaros tika pētīta Krievijas izplatītās dezinformācijas ierobežošana nacionālā līmenī Baltijas valstīs un Polijā. Tā novērtēšanai tika izmantots Maikla Hovleta (Michael Howlett) rīcībpolitikas instrumentu konceptuālais ietvars, kas plašāk apskatīts darba teorētiskajā daļā. Pētījuma izstrādes laikā autore veica analīzi kvalitatīvajā pētījuma stratēģijā. Pētījuma rezultāti atklāj, ka tiek izmantoti visi rīcībpolitikas instrumenti neatkarīgi no dažādajām perspektīvām, kādas valstis pielieto dezinformatīva satura ierobežošanā laika posmā. Tika secināts, ka valstīs nepieciešams ieviest visaptvero…
Krievijas Federācijas vēstnieku Baltijas valstīs publisko izteikumu atbilstība Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem
2019
Maģistra darba tēma ir Krievijas vēstnieku Baltijas valstīs publisko izteikumu atbilstība Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem. Darba mērķis ir noskaidrot vai Krievijas vēstnieku publiskie izteikumi atspoguļo Krievijas ārpolitikas kursu attiecībā uz Baltijas valstīm, un vai tajos ir identificējamas pazīmes, kas liecina par to, ka Krievija savās ārpolitiskajās aktivitātēs pārkāpj Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Pētījuma teorētiskā daļa balstīta Krievijas ārpolitikas analīzē starptautisko attiecību teoriju – reālisma, Angļu skolas un daļēji arī konstruktīvisma, pieejā. Darba empīriskās daļas realizācijai tika izmantota kvalitatīvā pētījumu metodoloģija – diskursa an…