Search results for "Barība"

Vieglo stabilo izotopu attiecību masspektrometrijas izmantošana barības tīklu raksturošanā un kartēšanā

2016

Darbā veikta literatūras avotu analīze par Baltijas jūras barības ķēžu veidošanās pamatiem un vieglo stabilo izotopu attiecību masspektrometrijas analīzi un tās izmantošanu Baltijas jūras barības ķēžu paraugu analizēšanai, kā arī vieglo stabilo izotopu attiecību īpatnību raksturošanai jūras ekosistēmas paraugos. Praktiskajā pētījumā ievākti jūras sedimentu, sestona, un 20 dažādu sugu un klašu planktona, zoobentosa un zivju paraugi no atklātās Baltijas jūras piekrastes un Rīgas līča. Veikta minēto paraugu sagatavošana un stabilo izotopu attiecību masspektrometriskā analīze relatīvās slāpekļa un oglekļa izotopu attiecības (δ15N un δ13C) noteikšanai, iegūtie rezultāti pielietoti barības tīklu …

Mikotoksīnu noteikšana kaķu barībā izmantojot AEŠH-MS/MS

2021

Mikotoksīnu noteikšana kaķu barībā izmantojot AEŠH-MS/MS. Maģistra darbs uzrakstīts latviešu valodā, tā apjoms ir 43 lappuses. Darbs satur 20 attēlus, 7 tabulas, 49 literatūras avotus, 7 pielikumus. Literatūras apskatā veikts novērtējums par ergota alkaloīdu un citu plašāk izplatīto mikotoksīnu klasifikāciju, to ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku organismu. Apskatītas vairākas analīzes metodes mikotoksīnu noteikšanai, padziļināti izpētīta šķidruma hromatogrāfijas un masspektrometrijas metodes. Eksperimentālajā daļā veikta 20 sausās kaķu barības paraugu analīze, noteiktas 8 ergota alkaloīdu un 8 citu mikotoksīnu koncentrācijas. Paraugi analīze ir veikta, izmantojot AEŠH-MS/MS metodi.

Mikotoksīnu noteikšana tējās un dzīvnieku barībā izmantojot Šķidruma hromatogrāfiju – nolidojuma laika masspektrometriju

2018

Mikotoksīnu noteikšana tējās un dzīvnieku barībā, izmantojot šķidruma hromatogrāfiju – nolidojuma laika masspektrometriju. Fridrihsons R., zinātniskais vadītājs asoc. prof. Dr. chem. Bartkevičs V. Maģistra darbs, 51 lappuse, 26 attēli, 10 tabulas, 45 literatūras avoti, 9 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā veikta dzīvnieku barības un ārstniecisko tēju mikotoksīnu koncentrācijas noteikšana, izmantojot šķidruma hromatogrāfiju savienojumā ar tandēma kvadrupola un nolidojuma laika masspektrometriju. Kopumā noteikti 12 mikotoksīni – beauvericīns, 4 dažādi enniatīni, sterigmatocistīns, ohratoksīns A, aflatoksīns B1, zearalenons, deoksinivalenols, HT-2 un T-2 toksīni. Kopumā darbā apskatīti 72 parau…

Uztura vielu ķīmija, 1. daļa

1930

Kas katram jāzin par uztura vielām

1931

Saturs: Kamdēļ mēs ēdam? 5 Kas ir barības vielas? 5 Barojošās vielas. Garšas vielas. Baudu vielas 6 Kādas vielas ēdienam jāsatur? 7 Kas ir olbaltumvielas? 7 Kādi daudzumi olbaltumvielu cilvēkam vajadzīgi? 7 Vai olbaltumvielas ir kaitīgas, ja ēdiens satur tās vairāk nekā vajadzīgs ? 8 Kā apmierināt organismu ar nepieciešamām olbaltumvielām? 9 Kas ir ogļhidrāti? 9 Cukuri 9 Ciete 10 Celuloze 11 Kas ir tauki? 11 Kamdēļ vajadzīgas minerālvielas? 13 Vai vārāmā sāls vajadzīga? 13 Kas ir vitamīni? 14 A-vitamīns 16 D-vitamīns 16 E I-vitamīns 16 E 2-vitamīns 16 B-vitamīni 16 C-vitamīns 17 P-vitamīns 17 Kā organisms sagremo un izmanto uztura vielas? 17 Kā noteic uztura vielu barojošo vērtību? 21 Kas i…

Šarlotes ezera ekoloģiskā kvalitāte

2018

Bakalaura darba “Šarlotes ezera ekoloģiskā kvalitāte” mērķis ir raksturot Šarlotes ezera kvalitāti un tās uzlabošanas iespējas. Pētījuma objekts ir Šarlotes ezers, kurš atrodas Latgalē, Ilūkstes novada Šederes pagastā. Bakalaura darba teorētiskais pamatojums balstās uz zinātniskās literatūras analīzi par ezeriem, dabas ūdens sastāvu un to ietekmējošajiem faktoriem, piesārņojuma veidiem un avotiem, eitrofikācijas procesu, ezeru rekultivāciju, kā arī par Šarlotes ezeru un tā sateces baseinu. Bakalaura darba pētījuma praktiskajā daļā tika veikti lauka darbi Šarlotes ezerā gada griezumā, veicot ūdens un sedimentu paraugu ievākšanu un citu in-situ parametru noteikšanu. Ezera ūdenim tika noteikta…

Rīgas jūras līča barības tīkla simulācija, izmantojot Ecopath with Ecosim modelēšanas pieeju: iespējamie nākotnes scenāriji

2022

Pētījumā veikta Rīgas jūras līča barības tīkla modeļa izveide izmantojot pasaulē plaši atzītu Ecopath with Ecosim pieeju. Balstoties uz izveidoto modeli, apskatīta iespējamo nākotnes klimata un barības vielu ieplūdes Baltijas jūrā scenāriju ietekme uz Rīgas jūras līča barības tīklu. Modeļa izstrādē ietilpst divi posmi. Pirmajā posmā tiek veidots statisks Ecopath barības tīkla modelis, kas raksturo visas izvēlētās barības tīkla komponentes un mijiedarbību starp tām noteiktā laika periodā, pētījumā periodu izvēloties no 2000. līdz 2004. gadam. Šim mērķim apkopoti pieejamie populāciju biomasu dati par Rīgas jūras līča barības tīkla komponentēm, literatūras avotos iegūta informāciju par citiem …

Puzes ezera zooplanktona raksturojums un ekoloģiskā stāvokļa novērtējums

2018

Šajā darbā vērtēta Puzes ezera ekoloģiskā kvalitāte, balsoties uz zooplanktona sugu sastāva raksturojumu. No zooplanktona raksturojuma izdarīti secinājumi par fitoplanktona organismu un zivju biomasu, kā arī ezera organismu barības ķēdes struktūru kopumā. Apstrādāti un analizēti virsējā ūdens slāņa (0 – 0,5 m) zooplanktona paraugi no četriem paraugu ņemšanas punktiem: “Puze -1”, “Puze -2”,”Puze -3” un “Puze -4”. Katrā no šiem punktiem zooplanktona paraugi ievākti sešas reizes- 2017. gada 1. jūnijā, 12, jūlijā, 16. augustā, 13. septembrī, 18. oktobrī un 29. novembrī. Kopā ievākti 24 zooplanktona paraugi. Papildus noteikta ūdens temperatūra un izšķīdušā skābekļa daudzums. Ievāktie paraugi ana…

Lielo zālēdāju ganīšanos ietekmējošie faktori savvaļai līdzīgos apstākļos Ķemeru nacionālajā parkā

2017

Pētījums veikts zālēdāju ganīšanās uzvedības un to ietekmējošo faktoru noteikšanai Ķemeru Nacionālajā parkā. Identificēts zālēdāju barošanās ilgums, barošanās ritms un barošanās vietu izvietojums teritorijā. Noteikti barības pieejamības (veģetācijas augstums un biomasa) un kvalitātes (barības vielu saturs, barības sagremojamība un enerģijas ietilpība) rādītāji. Reģistrēti laikapstākļi pētījuma laikā. Zirgi vasarā, liellopi vasarā un rudenī biežāk barojas zālājā ar augstāko kopproteīna un zemāko kokšķiedras saturu, augstāko barības vielu sagremojamību, sausnas uzņemšanas iespējām, barības vērtību un enerģijas ietilpību, neskatoties uz zemāku barības pieejamību. Pētījumā konstatēts, ka dienas…

Veģetācijas saistība ar gruntsūdens ķīmisko sastāvu Toras upes piekrastē

2022

Lai plānotu un īstenotu efektīvāku ūdensteču aizsardzības sistēmu, ir būtiski saprast, kā veģetācija ar atšķirīgu sugu sastāvu un struktūru ietekmē ūdens kvalitāti. Šim nolūkam tika izvēlēts Toras upes posms AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotā mežu masīvā, kur, izmantojot transekšu – parauglaukumu metodi, raksturota aizsargjoslas veģetācija un upes piekrastē no gruntsūdens akām deviņu mēnešu periodā ievākti ķīmisko analīžu dati. Pētījuma rezultāti norāda uz tendenci, ka piekrastē, kurā dominē lapu koki, gruntsūdenī ir lielāka izšķīdušā organiskā oglekļa un slāpekļa savienojumu koncentrācija. Slāpekļa koncentrācija gruntsūdenī, iespējams, palielinās arī mežsaimniecisko darbību ietekmē. K…