Search results for "Bioakumulācija"
showing 3 items of 3 documents
Dzīvsudraba akumulācija asara Perca fluviatilis audos Rīgas līča piekrastē
2019
Dzīvsudraba akumulācija asara Perca fluviatilis audos Rīgas līča piekrastē. Darbā tika kvantitatīvi noteikts Hg saturs asara audos noskaidrojot Hg atkarību no asaru izmēra, masas, vecuma un sezonas, kā arī izpētīta barības bāzes ietekme uz Hg saturu asaros. Hg izpēte ir aktuāla, jo ūdens ekosistēmās Hg biomagnificējas augstāko koncentrāciju sasniedzot zivīs, pēc to veselības ir iespējams spriest par ūdens vides ekoloģisko stāvokli. Samazinot Hg slodzes, tā saturs jūras ūdenī ir zems, bieži zem noteikšanas robežas, tomēr atsevišķām zivju sugām novērota augsta Hg bioakumulācija. Eksperimentālajā daļā tika ievākti 642 asari 8-30 cm. Tika konstatēts, ka visi paraugi bija piesārņoti ar Hg diapaz…
Vetīvera Chrysopogon zizanioides izmantošanas iespējas Latvijas ūdenstilpju rekultivācijai
2018
Pēdējo gadu laikā liela uzmanība ir pievērsta graudzāļu dzimtas tropu augam vetīveram Chrysopogon zizanioides. Pateicoties tā lielajai biomasai, masīvajai sakņu sistēmai, tolerancei pret ekstremāliem vides apstākļiem, kā arī spējai efektīvi uzņemt dažāda veida piesārņojošos savienojumus, tas tiek dēvēts par „brīnumaugu”. Vetīvers plaši tiek kultivēts tropu, subtropu un Vidusjūras klimata zonā, kur to izmanto galvenokārt augsnes erozijas mazināšanai un augsnes un ūdens attīrīšanai. Ņemot vērā vetīvera unikālās īpašības un apstākli, ka tas nevar kļūt invazīvs, ir noderīgi apzināt iespējas tā izmantošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos. Darbā salīdzināta vetīvera efektivitāte piesārņojošo vi…
Piesārņojuma ar dzīvsudrabu novērtējums melnajos stārķos (Ciconia nigra) Latvijā
2022
Melnais stārķis (Ciconia nigra) ir Latvijā kritiski apdraudēta suga ar augstu izmiršanas risku, kuras populācijas lielums pēdējos gados ir strauji samazinājies. Pēc publicētiem datiem melno stārķu skaits samazinājies no 750–900 pāriem 1996. gadā līdz 85–140 pāriem 2017 gadā. Latvijā iepriekš veiktos pētījumos ir konstatēts, ka melno stārķu jauno putnu organismā ir paaugstināts dzīvsudraba piesārņojums, kura izcelsme nav zināma. Putnu mātītes piesārņojumu organismā deponē izdētajās olās. Tāpat melnie stārķi to izvada arī ar mēsliem, kurus ievācot attiecīgajos sezonas periodos, ir iespējams iegūt informāciju par piesārņojumu arī jauno putnu organismos. Šī darba ietvaros ir veikts dzīvsudraba …