Search results for "Biogēni"
showing 10 items of 12 documents
Biogēno amīnu noteikšana Latvijas vīnos, izmantojot augsti efektīvo šķidrumu hromatogrāfiju
2018
Biogēno amīnu noteikšana, izmantojot augsti efektīvo šķidrumu hromatogrāfiju. Rimoviča K., zinātniskais vadītājs Dr. ķīm., pētnieks Antons Podjava. Bakalaura darbs. 40 lappuses, 9 attēli, 13 tabulas, 42 literatūras avoti, 2 pielikumi. Latviešu valodā. Literatūras apskatā apkopota informācija par biogēno amīnu veidošanos un funkcijām, kā arī derivatizāciju un fluorescences detektora lietošanu to analīzei. Eksperimentālajā daļā analizēti sešu biogēno amīnu standarti, mobilās fāzes vides pH ietekme, kā arī astoņu kolonnu ietekme uz joslu izšķiršanu, izmantojot augsti efektīvo šķidruma hromatogrāfiju ar fluorescences detektēšanu.
Biogēno amīnu un mikotoksīnu izplatība zilā pelējuma sieros
2020
Literatūras apskatā apkopota informācija par biogēnajiem amīniem un mikotoksīniem, to izplatību sierā un toksicitāti, kā arī aprakstītas dažādas biogēno amīnu un mikotoksīnu noteikšanas metodes. Izmantojot AEŠH ar UV-VIS detektoru, izstrādāta un validēta metode 6 biogēno amīnu noteikšanai sieros un, izmantojot AEŠH ar MS/MS detektoru, izstrādāta un validēta metode 15 mikotoksīnu noteikšanai sieros. Izstrādātās metodes tika pielietotas 44 zilā pelējuma sieru analīzei. Iegūtie rezultāti prezentēti LU 77. starptautiskajā zinātniskajā konferencē un publicēti tēžu krājumā un iekļauti zinātniskajā žurnālā “Foods” [1,2].
The use of imidazolium group-containing Bronsted acids for masspectrometric determination of biogenic amines in alcoholic beverages
2017
Darbā ir izstrādāta metode sešu biogēno amīnu masspektrometriskai noteikšanai alkoholiskos dzērienos. Metodes pamatā ir kompleksu veidošanās starp biogēniem amīniem un imidazolija grupu saturošu Brensteda skābi, kas nodrošina ātru un selektīvu analīzi bez parauga sagatavošanas. Darba gaitā ir izpētīta vairāku masspektrometra parametru ietekme uz biogēno amīnu kompleksu rašanos, un izvēlētas specifiskās MRM pārejas. Metodes aprobācijai izvēlēti un analizēti astoņi alkoholiskie dzērieni.
Limbažu Dūņezera vides kvalitāte
2018
Limbažu Dūņezers atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma “Dūņezers” zonā, biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā un tā ir arī Natura 2000 teritorija. Neskatoties uz to, ezers ir pakļauts būtiskam punktveida piesārņojuma avotam – Limbažu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, un pēc Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 418 ir iekļauts riska ūdensobjektu sarakstā. Bakalaura darba mērķis ir veikt ezera fizikāli ķīmiskās analīzes, analizēt iepriekš veiktu monitoringu datus un literatūru, lai saprastu ezerā notiekošos procesus, kuri ietekmē biogēno elementu apriti tajā, papildus ņemot vērā emitēto notekūdeņu apjomu un raksturu.
Cianobaktēriju attīstību ietekmējošie faktori Rīgas līča austrumu piekrastes ūdeņos
2022
Bakalaura darbā tika noskaidroti Rīgas līča austrumu piekrastes raksturīgo cianobaktēriju attīstībai būtiskie faktori, analizējot mainīgo fizikāli – ķīmisko faktoru ietekmi uz cianobaktērijas biomasas dinamiku. Pētījuma dati tika iegūti Rīgas līča austrumu piekrastē monitoringa stacijā 162B, veicot apsekojumus no 2021. gada aprīļa līdz novembrim. Apsekojuma laikā tika veikta ķīmisko parametru analīze, cianobaktēriju sugu biomasas noteikšana un fizikālo parametru iegūšana. Dati tika apstrādāti izmantojot korelācijas analīzi. Rezultāti liecina, ka cianobaktērijas sastopamas visā novērojumu periodā, taču to būtiskākais biomasas pieaugums konstatēts virsējos slāņos maijā un septembrī, tādējādi …
Mūsas upes ūdens ķīmiskā kvalitāte
2015
Ūdeņu ķīmijas pētījumiem ir liela nozīme, jo ūdens ir viens no nepieciešamākajiem resursiem cilvēkiem. Ūdens ķīmiskais sastāvs nosaka ūdens kvalitāti, kuru ir jāpārzina, lai pārvaldītu, racionāli izmantotu un aizsargātu ūdeņus. Latvijas virszemes ūdeņu ķīmisko sastāvu ietekmē dažādi faktori – ģeogrāfiskais novietojums, teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, klimats, hidroloģiskie, ģeoķīmiskie procesi un antropogēnā darbība. Lielākoties Mūsas upes ūdeņu ķīmiskais sastāvs veidojas Lietuvā. Upes garums Latvijā ir vien 20 km no kopējiem 164 km un baseina lielums Latvijā ir vien 2 % no kopējās baseina platības. Darba mērķis ir novērtēt Mūsas upes ūdens ķīmisko kvalitāti un apskatīt punktveida piesārņotā…
Biogēno elementu saturs priežu un egļu jaunaudžu skujās pēc atšķirīgas intensitātes atjaunošanas cirtēm
2019
Mežizstrādes intensifikācija notiek ar mērķi tiekties uz ilgtspējīgu attīstību. Koksnes kā atjaunojamā energoresursa nozīme turpina pieaugt, tādēļ resursi jāizmanto maksimāli efektīvi. Vienlaikus nepieciešams optimizēt mežizstrādi atbilstoši vides vajadzībām. Visas virszemes biomasas aizvākšana un celmu izstrāde var būtiski samazināt augsnē pieejamo barības vielu daudzumu nākamajām koku paaudzēm. Darbā aplūkots kā atšķirīgas intensitātes kailcirtes ietekmē biogēno elementu saturu priežu un egļu jaunaudžu skujās. Darbā tika noskaidrots, ka virszemes biomasas aizvākšana apvienojumā ar celmu izstrādi veicina zemāku elementu saturu skujās, taču nenorāda uz kāda elementa trūkumu. Starp stumbru i…
Pērses upes kā riska ūdensobjekta analīze
2018
Maģistra darba mērķis ir izpētīt un novērtēt faktorus, kas Pērses upi ierindo riska ūdensobjektu sarakstā un liedz sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti. 2017. gada 4. aprīlī Ministru kabinets veica grozījumus 2011. gada 31. maija noteikumos Nr. 418 “Noteikumi par riska ūdensobjektiem” un noteica, ka Pērses upei no iztekas līdz ietekai Daugavā ir risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli. Kā būtisks riska cēlonis ir minēts punktveida piesārņojums no notekūdeņos esošie biogēni un hidromorfoloģiskie pārveidojumi. Teorijas daļā tika raksturota Pērses upe un tās sateces baseins, dabas ūdeņu sastāva veidojošie un ietekmējošie procesi, upju klasifikācijas …
Fizikāli-ķīmisko faktoru ietekme uz fitoplanktona biomasu Rīgas līcī 2015. - 2016. gadā
2017
Fizikāli-ķīmisko faktoru ietekme uz fitoplanktona biomasu Rīgas līcī 2015.2016.gadā. Liepiņa I., zinātniskā vadītāja Dr. biol. Ingrīda Puriņa. Maģistra darbs, 40 lappuses, 47 literatūras avoti. Darbā analizēta sezonāli mainīgo fizikāli-ķīmisko faktoru ietekme uz fitoplanktona biomasas dinamiku Rīgas līcī. Izmantotie dati iegūti no LHEI datu bāzes par intensīviem monitoringa reisiem 2015.-2016.gadā, kā arī references dati no 1998.gada intensīvajiem monitoringa reisiem. Aprēķināts Dia/Dino indekss, veikta principiālo komponentu analīze un raksturota slāpekļa koncentrācijas korelācija ar diatomeju un dinoflagelātu biomasu.
Virszemes ūdeņu sastāva raksturojums meža meliorācijas sistēmās uz kūdras augsnēm: Kalsnavas piemērs
2020
Biogēno elementu palielinātās koncentrācijas ūdensobjektos ir galvenais eitrofikācijas cēlonis. Lielākoties tie ūdensobjektos nonāk no lauksaimniecības zemēm, taču meža teritorijas aizņem ~52 % no Latvijas teritorijas, tādēļ būtiski novērtēt to ietekmi uz virszemes ūdeņu sastāvu. Meža meliorācijas sistēmu (MMS) ierīkošana Latvijas apstākļiem atbilstošajos meža tipos būtiski uzlabo kokaudžu ražību, padarot to par neatņemamu mežsaimniecības sastāvdaļu, taču arī intensificē barības vielu izskalošanos. Potenciālo ietekmes novērtēšanai, bakalaura darbā raksturots ūdens sastāvs sešos ģeogrāfiski atdalītos MMS sateces baseinos uz kūdras augsnēm un saistītajā ūdenstilpē – Vesetas upē, kā arī aprēķi…