Search results for "Botānika"
showing 10 items of 43 documents
Ernesta Foldāta vēstule Edgaram Vimbam 1993. gada 10. decembrī
1993
Ernesta Foldāta vēstule Edgaram Vimbam, kurā viņš raksta par ceļojumu uz ASV, atteikšanos no vizītes Harvardas Universitātē, tikšanos ar draugiem un radiem, Ziemassvētku dāvanu pirkšanu, vieslekciju iespējām Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, konferencēm par orhidejām, aktualitātēm tropu augu kultivēšanā Pasaulē, savu ceļojumu uz Latviju 1993. gadā. Vēstules beigās apsveikums Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, paraksts un ar roku rakstīta pateicība. Drukāts mašīnrakstā uz 3 lapām. Glabājas Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekciju krājumā.
Botānikas katedras mācību preparāti
2020
Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās glabājas vēl Rīgas Politehniskā institūta (1896—1918) mācību preparāti, kas vēlākos gados ir izmantoti LU Botānikas katedrā. Raksts iepazīstina ar mikrosēņu mācību preparātiem un mikologa Jūlija Smaroda (1884 – 1956) “Latvijas sēņu eksikāts” (Fungi latvici exiccati) kolekcijām.
Nemirstības pētnieks Kārlis Ābele
2021
Atzīmējot botāniķa un literāta, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Kārļa Ābeles (1896 - 1961) 125. jubileju apkopota pētnieka biogrāfija, raksturojot gan viņa zinātnisko, gan literāro darbību.
Augu nosaukumu autori
2021
Raksts satur informāciju par Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekciju herbārija bibliotēkas krājumā esošo Ričarda Kenneta Brammita un Emmas Pouelas monogrāfiju “Augu nosaukumu autori: augu zinātnisko nosaukumu autoru saraksts ar ieteicamajām to nosaukumu formām, ieskaitot saīsinājumus” (Authors of plant names: a list of authors of scientific names of plants, with recommended standard forms of their names, including abbreviations) un tajā aprakstīto uzvārda “standarta formu” augu nosaukumu autoriem piešķiršanas procesu 20. gs. 80.-90. gados.
Etnobotānika 5-6 gadīga bērna kultūras izpratnes sekmēšanai pirmsskolā
2022
Darba teorētiskajā daļā tiek analizēti tradicionālo un lokālo ekoloģisko zināšanu un etnobotānikas jēdzieni, to mijsakarības ar kultūras izpratni, Tiek sniegts 5-6 gadīgu bērnu psiholoģiskais un fiziskais raksturojums pētāmās problēmas aspektā, raksturojot etnobotānikas zināšanu apguves īpatnības bērna vecumā tradicionālajās kultūrās un mūsdienās. Analizēti pieejamie etnobotānikas zināšanu avoti, to skaitā – mūsdienu lauka pētījumi un to izmantošanas iespējas pirmsskolas mācību procesā, akcentējot divas savvaļas augu sugas. Darba praktiskajā daļā, pamatojoties uz apgūto teoriju, veikts empīrisks pētījums par etnobotānikas zināšanu izmantošanu bērnu kultūras izpratnes sekmēšanai. Pētījuma re…
Vides faktoru ietekme uz apdzīvotību Latvijas teritorijā 6.gs.
2020
Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka Latvijā pētījumi par 6. gs. vides izmaiņu ietekmi uz sabiedrību nav veikti un publicēti. Darba mērķis ir, balstoties uz paleobotānisko un arheoloģisko avotu izpētes rezultātiem un to analīzi, apskatīt apdzīvotības pārmaiņas Latvijas teritorijā 6. gs. un iespējamo vides faktoru ietekmi uz šiem procesiem. Darbā analizēti trīs apbedīšanas tradīciju reģioni Latvijas teritorijā – uzkalniņu ar akmeņu riņķi reģions, līdzeno kapulauku ar akmeņu riņķi reģions un akmeņu krāvumu reģions, – kā arī paleobotāniskie pētījumi un materiāls, kas iegūts no ezeru nogulumiem. Balstoties uz šo avotu izpētes rezultātiem, var secināt par visaptverošām pārmaiņām konkrētajā laikā apd…
Karla Reinholda Kupfera spiedogi
2022
An article about the German-Baltic botanist Karl Reinhold Kupffers (1872-1935) personalized stamps in the Museum of the University of Latvia Botanical and Mycological collections and the history of ink stamps.
Sammlung offizineller Pflanzen
1828
Izdevums bez titullapas, autors-ilustrators A. Henry uzrādīts tikai uz grāmatas iesējuma muguriņas. Augu nosaukumi pie attēliem doti tikai latīņu valodā.
Sakņu struktūras un to izplatība Lodes svītas ģeoloģiskajā griezumā Liepas māla atradnē
2018
Bakalaura darbā ir raksturota vidējā devona Lodes svītas 4 ģeoloģisko griezumu uzbūve un nogulumu granulometriskais sastāvs, kā arī tajos sastopamās sakņu struktūras. Pētījums ir aktuāls, jo Lodes svītas nogulumu veidošanās apstākļi joprojām ir neskaidri un pētījums ļauj precizēt sedimentācijas vidi. Darbā ir aprakstītas slāņkopu uzbūves īpatnības, interpretēti nogulumu veidošanās apstākļi un dokumentēta sakņu struktūru atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Pētījumā secināts, ka subvertikālās, zarotās struktūras ir vidējā devona augu saknes vai sēņu rizomorfas un to struktūras aptverošo nogulumu sedimentācija ir notikusi deltas ezeriņos vai deltas kanālos.
Augu darbības pazīmes vidējā devonā Latvijā
2020
Maģistra darbā ir raksturotas vidējā devona Arukilas un Burtnieku svītu nogulumos esošās rizokrēcijas, kas pārsvarā saistītas ar dolokrētiem. Sakņu struktūru atrašanās nogulumos ļauj identificēt subaerālās atsegšanās notikumus vai sekla ūdens vidi. Pētījumā izmantotas oglekļa un skābekļa stabilo izotopu analīzes, granulometriskā sastāva analīzes, kā arī rizokrēciju un dolokrētu mikrotekstūru un makrotekstūru raksturojums. Dokumentēta rizokrēciju un dolokrētu atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Secināts, ka vidējā devonā augiem pamazām ir palielinājušies sakņu izmēri, un tie ir auguši gan sauszemē, gan sekla ūdens apstākļos neaktīvos deltu kanālos vai ezeriņos.