Search results for "DSI"
showing 10 items of 1457 documents
Bibliography of linguistic studies on the early Latvian texts (16th–18th cc.) (until 2019)
2021
Šī elektroniskā bibliogrāfija aptver no pētniecības pirmsākumiem 19. gadsimtā līdz 2019. gadam tapušos valodnieciskos pētījumus par latviešu valodas 16.–18. gadsimta tekstiem. Tajā apkopoti dažāda apjoma pētījumi, sākot no zinātnisko konferenču tēzēm un beidzot ar vairāku sējumu izdevumiem. This electronic bibliography covers linguistic studies dealing with early Latvian texts (16th–18th cc.) from the research on these started in the 19th c. until 2019. It comprises studies of various kinds, from conference abstracts to issues comprising several volumes.
Brīvmūrniecības izpausmes Krievijas impērijā no 1730.gadiem līdz 1825.gadam
2016
Bakalaura darbs "Brīvmūrniecības izpausmes Krievijas impērijā no 1730.gadiem līdz 1825.gadam" sniedz ieskatu Krievijas brīvmūrniecības vēsturē sākot ar tās izcelšanos 18.gadsimta pirmajā pusē un beidzot ar imperatora Nikolaja I aizliegumu. Šī darba mērķis ir analizēt brīvmūrniecības attīstības gaitu un izpausmes Krievijas impērijā no 1730.gadiem līdz 1825.gadam. Darba ievadnodaļās tiek sniegts vispārīgs ieskats brīvmūrniecības izcelsmē, kā arī dots brīvmūrnieku terminoloģijas un svarīgāko idejisko nostādņu raksturojums. Darba pamatnodaļās ir analizēta brīvmūrnieku darbība Krievijas impērijas politiskajā un sabiedriskajā jomā.
Plānošanas pieeja apkaimes revitalizācijai: Avotu apkaimes piemērs Rīgā
2015
Maģistra darbs „Plānošanas pieeja apkaimes revitalizācijai: Avotu apkaimes piemērs Rīgā” ir pētniecisks plānošanas projekts, kurā meklētas plānošanas pieejas un analizēta citu pilsētu pieredze, lai rastu priekšlikumus Avotu apkaimes revitalizācijai. Darbā pētīta Avotu apkaimes vēsture plānošanas dokumentu kontekstā, vēstures notikumu ietekme uz pilsētvides kvalitāti, analizēta apkaimes sociālekonomiskā situācija un telpiskā struktūra, tāpat izzināts iedzīvotāju un nozares profesionāļu vērtējums par dzīves kvalitāti Avotos. Darbā apkopotas attīstības perspektīvas plānošanas dokumentu kontekstā, kā arī analizētas plānošanas pieejas un izstrādāti priekšlikumi Avotu apkaimes revitalizācijai.
Pagasttiesas un zemnieku Virstiesas Vidzemes guberņas latviešu daļā no 1889. gada līdz 1917. gadam
2018
Maģistra darbā pētīta Vidzemes guberņas latviešu daļas pagasttiesu un zemnieku virstiesu darbība, funkcijas, biežākie pārkāpumi un nepilnības no 1889. gada Krievijas impērijā īstenotās tieslietu reformas līdz pat zemnieku tiesu iestāžu likvidēšanai 1917. g. nogalē. Darba gaitā tika secināts, ka zemnieku tiesu iestādes pēc 1889. gada Krievijas impērijas tieslietu reformas bija kļuva par pilntiesīgām tiesu iestādēm, kurās darbojās vietējo pagastu zemnieki. Pagasttiesas un zemnieku virstiesas bija iedzīvotājiem pieejamas un spēja nodrošināt iedzīvotājiem viņu interešu aizstāvību un veica arī pagasta sociālās funkcijas visā to darbības laikā. Tās ļāva latviešu zemniekiem iegūt pieredzi saskarsm…
Vidzemes guberņas pagasttiesas 19.gadsimtā: Valmieras apriņķa pagasttiesas iecirkņu piemērs
2016
Bakalaura darba nosaukums “Vidzemes guberņas pagasttiesas 19. gadsimtā: Valmieras apriņķa pagasttiesas iecirkņu piemērs”. Darbā pētītas Vidzemes guberņas latviešu daļas pagasttiesu funkcijas, pakļautība un to nozīme zemnieku tiesību aizstāvībā un tiesiskās izpratnes veidošanā. Darba gaitā tika secināts, ka 19. gs. gaitā pagasttiesas bija izgājušas zināmu attīstības procesu no sākotnējā, kad to funkcijās bija vērojama būtiska muižas ietekme, līdz laikam, kad tās kļuva par pilntiesīgu tiesu iestādi, kurā zemnieki varēja vērsties pēc tiesiskās aizsardzības. Pagasttiesas ļāva latviešu zemniekiem iegūt pieredzi saskarsmē ar tiesu un citām valsts institūcijām un, radot izpratni par pienākumiem un…
Vidzemes muižu zemnieku sociālekonomiskais portrets 19.gs. pirmajā pusē: Lielvārdes muižas piemērs
2022
Bakalaura darba “Vidzemes muižu zemnieku sociālekonomiskais portrets 19. gs. pirmajā pusē: Lielvārdes muižas piemērs” mērķis ir analizēt 19. gadsimta pirmās puses sociālekonomisko un politisko norišu ietekmi uz Vidzemes zemnieku dzīves apstākļiem, par piemēru ņemot Lielvārdes privātmuižu. Darba ietvaros tiek analizēti 18. gadsimta un 19. gadsimta pirmās puses notikumi (zemnieku nemieri, Napoleona kari), Vidzemes muižniecība, tās izdotie likumi, kā arī informācija par Lielvārdes muižas zemniekiem šajā laikā. Darba rezultātā papildināta informācija par šo samērā maz pētīto muižu un analizēti dažādo notikumu, it īpaši dzimtbūšanas atcelšanas, ietekme uz zemnieku stāvokli īstermiņā.
Dzimis, lai mirtu: nāves cēloņi Vidzemē 19.gadsimtā
2015
Darba pētījums veltīts Latvijas vēsturē maz pētītai tēmai par nāves cēloņiem 19. gs., analizējot un salīdzinot baznīcu metrikās minētos nāves cēloņus trīs Vidzemes luterāņu draudzēs – Ērģemes, Liepupes un Valmieras laika posmā no 1834. līdz 1900. g. Darba mērķis ir sniegt ieskatu mirstības un nāves cēloņu raksturojumā Vidzemē 19. gs. Darba sākumā apskatīta vispārīgā situācija Vidzemē 19. gs. un medicīnas attīstība Eiropā un Latvijas teritorijā 19. gs. Vairākās nodaļās izvērsti sastopamākie nāves cēloņi, kas iedalīti vairākās grupās – bērnu un zīdaiņu nāves cēloņi, epidēmijas, pieaugušo nāves cēloņi un citi cēloņi. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 19. gs. joprojām bija augsta zīdaiņu un bērn…
Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920-1940): žanra poētika
2017
Pētījums “Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920–1940): žanra poētika” ir mēģinājums raksturot psiholoģiskā romāna žanra specifiku un izpausmes Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Pētījumā skatīti 10 romāni: Pāvila Rozīša “Divas sejas” (1921) un “Uguns ceļi” (1924), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921) un “Dārza māja” (1930), Jāņa Jaunsudrabiņa “Nāves deja” (1924) un “Ziema” (1925), Kārļa Ieviņa “Sievietes meklēšana” (1926), Ādolfa Ersa “Mīlestības varavīksne” (1930), Jāņa Veseļa “Dienas krusts” (1932) un Aīdas Niedras “Sieva” (1938). Pētījumā tiek definēts psiholoģiskā romāna žanrs, skaidroti latviešu prozas procesi 20. gadsimta 20.–30. gados, klasificētas 20. gadsimta 20.–30…
Latviskās identitātes meklējumi 20.gadsimta 90.gadu prozā
2018
Maģistra darbs analizē latviskās identitātes meklējumus 20. gadsimta 90. gadu prozā. Padomju Savienības sabrukums 1991.gadā iezīmēja politiski un ekonomiski nedrošu periodu. Šis periods rada identitātes krīzi. Tā laika rakstnieki reflektē par latvisko identitāti, vēsturi un nākotnes perspektīvām. Maģistra darbā analizēti rakstnieku Egīla Ermansona, Alberta Bela, Gundegas Repšes un Noras Ikstenas darbi. Maģistra darbs analizē kā jautājumi par latvisko identitāti, vēstures interpretācijām un nākotnes perspektīvām atspoguļojas 20. gadsimta 90 gadu prozā.
Vēstures mītu par “Senlatviju” veidošanās un attīstība 20.gadsimtā
2018
Maģistra darbā, aplūkojot mitoloģizācijas procesus Latvijas akadēmiskajā un publiskajā vidē, tiek piedāvāta politisko vēstures mītu par “Senlatviju” veidošanās un attīstības analīze 20. gs. Jautājums par “Senlatvijas” mitoloģizāciju un tās izpausmēm latviešu kolektīvajā atmiņā nav plaši analizēts un diskutēts. Par pamatu pētījumam kalpo publicētie avoti - zinātniskā literatūra, mācību literatūra un publikācijas periodiskajos izdevumos. Rezultātā jāsecina, ka politizētie priekšstati par “Senlatviju” ir radušies līdz ar Latvijas valstisko neatkarību, savu kulmināciju sasniedzot autoritārisma periodā. Otrā pasaules kara izraisītā latviešu kultūras trauma priekšplānā izvirzīja jaunas prioritāte…