Search results for "Daugava"
showing 10 items of 33 documents
Saimnieciskās darbības atspoguļojums laikrakstā “Daugavas Vēstnesis” no 1941.gada līdz 1944.gadam
2017
Bakalaura darba nosaukums ir “Saimnieciskās darbības atspoguļojums laikrakstā “Daugavas Vēstnesis” no 1941.gada līdz 1944.gadam”. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kādas problēmas un aktualitātes tādās saimniecības jomās kā klaušas un darba talkas, nodokļu sistēma, amatniecība, satiksme un lauksaimniecība tika publicētas laikrakstā “Daugavas Vēstnesis” un noskaidrot vai laikraksts “Daugavas Vēstnesis” atspoguļoja Latgales reģiona aktualitātes. Bakalaura darbs sastāv no: ievada, 3 nodaļām un 4 apakšnodaļām, secinājumiem, bibliogrāfijas un 4 pielikumiem. Bakalaura darba struktūras izveide tika pakļauta veikto pētījumu loģikai un pētījuma posmiem. Bakalaura darba pētījuma zinātniskais devu…
Innovative and Applied Research in Biology: Proceedings, Vol. 3/2021
2021
The collection contains SCIENTIFIC articles on the topics of the LU 79 conference reports. The main focus is on innovative and applied research in biology and interdisciplinary fields.
Sabiedrības līdzdalība Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna (2016.-2021.) ieviešanā
2018
Sabiedrības līdzdalība mūsdienās ir ļoti aktuāls temats un tas pavīd visos apsaimniekošanas plānos. Orhūsas konvencija nosaka, ka jebkuram ir tiesības saņemt informāciju no valdības par vidi un tās apstākļiem, visiem ir tiesības iesaistīties lēmumu pieņemšanā, kas saistīta ar vidi, kā arī visiem ir tiesības tiesāties un izteikt viedokli. Komentāru izteikšanas gadījumā plāna veidotājiem jāpamato to neiekļaušana apsaimniekošanas plānā, tomēr reti kurš pārbauda, kas notiek ar komentāriem, kas it kā tikuši iekļauti. Darba mērķis ir izvērtēt pašreizējo sabiedrības līdzdalības situāciju Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna ieviešanā un izstrādē, kā arī izprast ūdens apsaimniekoša…
Rīgas urbānās struktūras izmaiņas un reģenerācijas iespējas: Āgenskalna piemērs
2019
Pēdējos gados Rīgā attīstījies apkaimju aktīvisms. Šajā procesā iesaistījies arī Āgenskalns ar izveidotu apkaimes biedrību, taču apkaime piedzīvojusi arī pilsētas līmenī nozīmīgas pārmaiņas, tādas kā Āgenskalna tirgus nonākšanu privātā sektora nomnieku pārvaldībā. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt Āgenskalna centra urbānās struktūras izmaiņas un teritorijas potenciālu reģenerācijas pasākumu īstenošanai. Secināts, ka šobrīd nozīmīgākās urbānās struktūras izmaiņas norisinās tirdzniecības sektorā. Teritorijas reģenerācijas potenciāls ir augsts, to īpaši izceļ aktīvā kopiena, kā arī apbūves struktūra. Bakalaura darba noslēgumā tiek izvirzīti konkrēti priekšlikumi Āgenskalna centra reģenerācija…
Ice jams in Daugava (17.04.1904.)
1904
Foto 1: Eisberg am Südende der Insel Dahlenholm aus Dünaufer vom linken Dünaufer ausgesehen. Aisbergs Doles salas dienvidgalā, skatot no Daugavas kreisā krasta. Foto 2: Eiswahl am südufer der Insel Dahlen mit emporgehobene Kiesschutt. Blick stromaufwarts von halben Hohe des Uferhanges. Ledus siena Dahlenas salas dienvidu krastā ar paceltām grants atlūzām. Skats augšpus no krasta nogāzes pusaugstuma. (LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcija M1613/288.)
Ice jams in Daugava
1904
K. R. Kupfera 1904. gada 17. aprīlī fotografētie ledus sastrēgumi Daugavā pie Salaspils un Doles salas ar autora aprakstu. K. R. Kupfer's photographed ice jams in Daugava near Salaspils and Dole Island on 17 April 1904, with a autor's description. K. R. Kupfer fotografierte am 17. April 1904 Eisstauungen in der Daugava bei Salaspils und Dole Island mit einer Beschreibung vom Autor. (LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcija M1613/288)
Ledus Daugavā 1904. un 1905. gada aprīlī
2020
Aprīļa mēneša laikapstākļi Latvijā mēdz būt ļoti atšķirīgi, bet nereti šajā laikā uz upēm veidojas ledus sastrēgumi. Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās glabājas dabaspētnieka Karla Reinholda Kupfera (Karl Reinhold Kupffer, 1872–1935) fotoliecības par ledus sastrēgumiem uz Daugavas 1904. un 1905. gados.
Žurnālistikas kvalitāte lokālajos medijos: laikrakstu "Brīvā Daugava" un "Jaunais Vēstnesis" analīze (no 2015.gada 1.septembra līdz 31.decembrim)
2016
Bakalaura darba “Žurnālistikas kvalitāte lokālajos medijos: laikrakstu “Brīvā Daugava” un “Jaunais Vēstnesis” analīze (2015.gada 1.septembra līdz 2015.gada 31.decembrim)” ir noskaidrot kādu žurnālistikas kvalitāti savai auditorijai sniedz konkrētie mediji, balstoties uz Dž. H. Makmanusa (J. H. McManus) piedāvāto metodi un teorijā apskatīto informāciju par kvalitatīvu žurnālistiku. Pētījums veikts izmantojot daļēji strukturētu interviju un kontentanalīzi. Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka laikraksti neveido ziņas atbilstoši žurnālistikas kvalitātes kritēriju prasībām, secinot, ka medijs ir tendēts veidot tirgus žurnālistiku – ziņas ir vairāk informatīvas, bez papildus informācijas, nekā…
Mikroplastmasas daļiņu noteikšama un raksturojums ūdens virsējā slānī Daugavā un Lielupē
2022
Maģistra darba “Mikroplastmasas daļiņu noteikšana un raksturojums ūdens virsējā slānī Daugavā un Lielupē” mērķis ir novērtēt mikroplastmasas daudzumu, sastāvu un izplatību ūdens virsējā slānī Daugavā un Lielupē, izmantojot divas paraugu ievākšanas metodes. Mikroplastmasa ir visur esošs piesārņotājs, kas ir atrodams gaisā, augsnē, dzīvajos organismos un ūdenī. Viena no galvenajām mikroplastmasas akumulācijas vidēm ir okeāni un jūras, bet nozīmīgākais piesārņojuma vektors no sauszemes uz tiem ir upes. Līdz šim Latvijā veiktie pētījumi par cieto atkritumu un mikroplastmasas piesārņojumu ūdens vidē ir vērsti uz teriotoriālajiem ūdeņiem Baltijas jūrā un Rīgas līcī, bet pētījumi par mikroplastmas…
Daugavas ielejas telpas starp Ķegumu un Aizkraukli rekreācijas potenciāls un iespējamie attīstības risinājumi
2021
Daugava ir Latvijas lielākā upe. Tā tek pa senleju, kas veidojusies leduslaikmeta beigās. Ielejas telpā ir saglabājušās kultūrvēsturiskas liecības par Latvijas vēsturi. Elektrifikācijas attīstības rezultātā 1939.g. tiek uzbūvēts Ķeguma HES, 1966.g. tiek uzbūvēts Pļaviņu HES. Analizējamā teritorija ir Daugavas ielejas telpa starp divām ūdenskrātuvēm no Ķeguma līdz Aizkrauklei. Darbā tiek apzinātas problēmsituācijas un izvirzīti iespējamie attīstības risinājumi, ieteikumi kopīgai teritorijas plānošanai rekreācijas vajadzībām. Teritorijai ir liels rekreācijas un tūrisma potenciāls, saglabājušās nozīmīgas kultūrvēsturiskās un dabas vērtības, dendroloģiskie parki, Natura 2000 teritorijas, plašas…