Search results for "Degumi"
showing 5 items of 5 documents
Saproksilo plēvspārņu daudzveidību ietekmējošie faktori mežu degumos Latvijā
2019
Šajā darbā, “Īpaši aizsargājamo kukaiņu sugu un to dzīvotņu inventarizācija biotopu direktīvā iekļauto sugu un Biotopu aizsardzības stāvokļa izvērtējuma kontekstā” projekta ietvaros, atsevišķi tuvāk tika pētīti vecos un dabiskos boreālos mežos mītoši saproksilie plēvspārņi un to daudzveidību ietekmējošie faktori. Plēvspārņi ar logu lamatu metodi tika ievākti 5 Latvijas ainavzemēs. Kopumā ievākti 1391 kukaiņi no 14 plēvspārņu kārtas dzimtām un izvērtējot morfoloģiskās atšķirības (izņemot jātnieciņu dzimtas kukaiņus), atšķirtas 88 morfosugas. Izvērtējot mainīgos faktorus un kukaiņu dauzdveidību secināts, ka degumos plēvspārņu ir būtiski vairāk kā nedegušos mežos. Lielāka deguma platība, degum…
MIZGRAUŽU (COLEOPTERA: CURCULIONIDAE, SCOLYTINAE) DAUDZVEIDĪBU IETEKMĒJOŠIE EKOLOĢISKIE FAKTORI UZ PARASTĀS PRIEDES (PINUS SYLVESTRIS L.) MEŽU DEGUMOS
2021
Mizgrauži ir ekoloģiski un ekonomiski nozīmīga kukaiņu grupa, un gaidāms, ka klimata izmaiņu dēļ to ekonomiskā nozīme mežsaimniecībā augs. Šajā pētījumā, kas veikts Stiklu degumā 2019. un 2020. gadā, novērtējot priežu defoliāciju, mirstību un kaitēkļu (trīs ekonomiski nozīmīgu mizgraužu sugu un sveķotājsmecernieku) bojājumu klātbūtni nokaltušajos kokos, secināts, ka otrajā gadā pēc deguma, salīdzinot ar pirmo gadu, augusi priežu defoliācija un mirstība, bet mizgraužu (izņemot galotņu sešzobu mizgrauža) un sveķotājsmecernieku sastopamība nav būtiski mainījusies. No pētītajiem kaitēkļiem par konkurējošiem uzskatāmi galotņu sešzobu mizgrauzi un sveķotājsmecerniekus – otrajā gadā vērojama būtis…
Purvu degumu izplatība Latvijā mūsdienās
2019
Bakalaura darba „Purvu degumu izplatība Latvijā mūsdienās” izstrādei tika izmantoti AS „Latvijas Valsts meži” apkopotā informācija par reģistrētajiem ugunsgrēkiem LVM valdījuma zemēs laika posmā no 2011. līdz 2018. gadam. Turpmākai analīzei atlasīti dati par 46 degšanas gadījumiem purvaiņu un kūdreņu meža augšanas apstākļu tipos un mežaudzēs, kas tieši piekļaujas purvu platībām. No iegūtajiem datiem izveidots kartogrāfiskais materiāls, kas parāda purvu, kūdras izstrādes lauku un tiem tieši pieguļošo mežu nogabalu ugunsgrēku izplatības tendenci. Rezultāti parāda, ka visaugstākā ugunsbīstamība ir jūlija un augusta mēnešos, bet ugunsgrēks var izcelties arī februārī vai novembrī. Visvairāk ugun…
Aprūpes problēmas pacientiem ar termiskām traumām
2016
Bakalaura darba tēma ir “Aprūpes problēmas pacientiem ar termiskām traumām”. Darba mērķis ir noskaidrot un analizēt aprūpes problēmas pacientiem ar termiskām traumām. Pētījuma jautājums ir: kādas ir aprūpes problēmas pacientiem ar termiskām traumām? Tēmas aktualitāti nosaka apdegumu traumu pieaugums, par ko liecina statistiskie dati. Pētnieciskā darba autors analizē un apkopo bakalaura darbam atbilstošus literatūras avotus, analizē M. Levaines māszinību teoriju, izstrādā pētījuma instrumentu – interviju, veic kvalitatīvu datu analīzi par pētījuma iegūtiem datiem. Darba teorētiskā daļā ir apkopots termiskās traumas raksturojums, tās veidi un pakāpes, sarežģījumi (komplikācijas), ka arī iespē…
Sāpju vadīšana pediatriskiem pacientiem apdeguma gadījumā
2019
Bakalaura darba tēma – Sāpju vadīšana pediatriskiem pacientiem apdegumu gadījumā. Šī tēma ir aktuāla, jo statistika liecina, ka katru gadu bērnu apdegumu skaits arvien pieaug. Salīdzinot 2016. gada un 2017. gada datus, apdegumu skaits bērnu vidu pieaudzis par septiņiem gadījumiem. Lielākā riska grupa apdegumu traumām ir bērni vecuma posmā no trīs gadu vecuma, kas applaucējumus vairumā iegūst vecāku neuzmanības dēļ. Darba izstrādāšanas mērķis – Noskaidrot sāpju vadīšanas principus pediatriskiem pacientiem apdegumu gadījumā. Darba uzdevumi ir izanalizēt un apkopot iegūtos datus par sāpju vadīšanas principiem pediatriskiem pacientiem apdegumu gadījumā. Analizēt Virdžīnijas Hendersones māszinīb…