Search results for "Demokrātija"
showing 10 items of 59 documents
Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels
2018
"Bezvarīgo vara” (Moc bezmocných) ir atsauce uz Vāclava Havela eseju ar tādu pašu nosaukumu, kas kļuva par kolektīvās monogrāfijas vadmotīvu un konceptuālo kodolu. Grāmatā ir apkopoti mūsdienu Čehijas un Latvijas zinātnieku – vēsturnieku, filosofu, sociologu, antropologu, lingvistu – aktuālie pētījumi, kā arī pirmo reizi latviešu valodā ir pārtulkoti triju ievērojamo čehu domātāju – Tomāša Garika Masarika, Jana Patočkas un Vāclava Havela teksti. Grāmatā “Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels” iekļauta daļa no pētījumiem, kas tika prezentēti konferencē ar tādu pašu nosaukumu. Tā norisinājās Rīgā, 2017. gada 24. un 25. oktobrī un tās patronese bija prof. Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas…
Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits, 2005–2014
2014
Demokrātijas audits 2014 sagatavots Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” ietvaros. Izdevuma sagatavosanu un izdosanu atbalstījusi Frīdriha Eberta fonds un ASV vēstniecība Latvijā.
Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, Nr.11/12
2021
Германия и Прибалтика. Выпуск 4
1976
Vēsture: sociālpolitiskās vēstures jautājumi
1992
Rakstu krājumā skatīti Latvijas sociālpolitiskās attīstības jautājumi laikā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Rakstu vairākums veltīts sociāldemokrātijas vēsturei.
Ilgtspējīgas attīstības sociālā dimensija un sociālā inovācija: tēžu krājums
2016
SUSTINNO
Demokrātijas lejupslīdes salīdzinājums Polijā un Ungārijā: Eiropas savienības reakcija
2021
Šajā darbā – “Demokrātijas lejupslīdes salīdzinājums Polijā un Ungārijā: Eiropas Savienības reakcija” – tiek veikta padziļinātāka teorētiskā demokrātijas lejupslīdes izpēte koncentrējoties uz tiesiskuma aspektu. Autore, izmantojot teorētisko analīzi, aplūkos abu valstu individuālos tiesiskuma pārkāpumus, kā arī Eiropas Savienības reakciju uz Ungārijas un Polijas gadījumiem un to salīdzinās izmantojot divus autores izvēlētos kritērijus. Darba mērķis ir noskaidrot, cik ļoti atšķiras Eiropas Savienības reakcijas laicīgums un intensitāte apzinoties, ka Polija un Ungārija ir pārkāpušas ES noteiktās pamatvērtības un principus.
Kolektīvā iesnieguma institūts un tā piemērošana praksē
2022
Mūsdienās iesniegumu jeb petīciju tiesības ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Latvijā šīs tiesības nostiprinātas Satversmes 104.pantā. Iesniegumu likums ilgstoši paredzēja vienādu procedūru iesnieguma iesniegšanai, neatkarīgi no iesniedzēju skaita, tāpēc 2012.gadā Saeimas kārtības rullī tika nostiprināta atšķirīga procedūra tiesībām vērsties Saeimā ar kolektīvo iesniegumu, tomēr prakse rāda, ka tikai trešā daļa no Saeimā iesniegtajiem kolektīvajiem iesniegumiem tiek realizēti likumdošanā. Turklāt sabiedrības aktivitāte, iesniedzot iniciatīvas portālā ManaBalss.lv liecina par nepieciešamību likumdošanā nostiprināt arī citus kolektīvā iesnieguma adresātus. Maģistra darba mērķis ir noskaid…
Likumdošanas process ES pēc Lisabonas līguma: tiesiskais regulējums, efektivitāte un iespējamie uzlabojumi
2020
Lisabonas līgums ir būtiskākais no pēdējiem ES reformu līgumiem. Tas pārveidoja ES struktūru, funkcionēšanas pamatus, radīja tādu ES, kādu pazīstam to tagad. Darba autors vēlas noskaidrot, vai ES likumdošanas efektivitāte pēc līguma ir paugstinājusies, kā arī identificēt vēl uzlabojamas jomas sistēmā. Autors darba gaitā nonāk pie secinājumiem, ka likumdošanas efektivitāte un sekojoši arī iedzīvotāju attieksme pret ES ir uzlabojusies. Tiek precizēta regamentējošo aktu būtība, identificētas vājās vietas. Likuma efektivitātes jomā vēl iespējami uzlabojumi, taču kopumā institūcijas pildījušas labākas regulācijas apņemšanos. Savienībā joprojām pastāv demokrātijas deficīts, taču mazāks kā jebkad …
Pašaizsargājošās demokrātijas principi Latvijas politiskajā sistēmā
2017
Demokrātijas ievainojamība kļūst par aizvien aktuālāku globāla mēroga problemātiku. Pašaizsargājošās demokrātijas koncepts attīstīts kā risinājums tās apdraudējumam. Maģistra darba Pašaizsargājošās demokrātijas principi Latvijas politiskajā sistēmā mērķis ir izzināt valsts aizsardzības mehānismu, pētot likumdošanā iestrādātos principus un starptautiskās sadarbības lomu tajā. Teorētiskajā daļā ietverts pārskats par liberālo demokrātiju un pārmaiņām, attīstoties neliberālām tendencēm, kā arī skaidrots pašaizsargājošās demokrātijas koncepts. Veikta arī Vācijas un Izraēlas gadījumu analīze. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā ir iestrādāti demokrātijas pašaizsardzības principi, tomēr nepieci…