Search results for "Dzīvesstāsti"
showing 9 items of 9 documents
Visi esam sava laikmeta bērni: krievu dzīvesstāsti Latvijā
2016
Grāmatā iekļautas piecpadsmit dzīvesstāstu kompozīcijas, kas tapušas, veicot pētījumu “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” laikā no 2013. līdz 2015. gadam. Interviju ierakstīšanā tika iesaistīta pētnieku grupa, tās sastāvā līdzās pieredzes bagātiem intervētājiem, kuri vairāk nekā divdesmit gadu piedalās mutvārdu vēstures pētījumos Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā: Māra Zirnīte, Dagmāra Beitnere-Le Galla, darbojas Edmunds Šūpulis, Kaspars Zellis, Nadežda Pazuhina. Visvairāk interviju un kompozīciju šai izlasei sagatavojusi Marija Assereckova, kurai tā bija pirmā saskare ar intervēšanas praksi. Tālāk grāmatā viņa dalās pārdomās par šo p…
Skrundas radiolokācijas staciju (RLS) diskursi iedzīvotāju atmiņās
2018
Bakalaura darba nosaukums ir “Skrundas radiolokācijas staciju (RLS) diskursi iedzīvotāju atmiņās”. Darbā analizēti Skrundas radiolokācijas stacijas diskursi apkārtnes iedzīvotāju atmiņās laika posmā no celšanas brīža līdz RLS nodošanai Aizsardzības ministrijas rīcībā. Darba mērķis ir noskaidrot, kādu atmiņu un dzīvesstāstu iespaidā rodas diskursu konstruēšana, pētījumā raksturojot Skrundas novada iedzīvotāju zināšanas un atmiņu veidošanos saistībā ar objektu. Teorētiskajā daļā skaidrots diskurss, tā jēdziena izpratne, lietderība un nozīme, kā arī atmiņu veidošanās process sasaistē ar pieredzi un stāstu pārmantojamību. Darba empīrisko datu analīzē izmantota diskursa analīze un padziļināto in…
Cauņu dzimta mutvārdu vēstures liecībās un/vai dokumentos
2016
Bakalaura darba temats ir „Cauņu dzimta mutvārdu vēstures liecībās un/vai dokumentos”. Cauņu dzimta līdz šim nav tikusi pētīta, tāpēc pētījuma mērķis ir apzināt un apkopot informāciju par dzimtu, veicot un analizējot intervijas, jeb cilvēku dzīvesstāstus. Pētījums balstās uz Sociālā kapitāla teorijas un mutvārdu vēstures pētniecības metodi. Pētījuma metodoloģijas daļā tika noskaidrots, ka dzīvesstāstu iegūšanai visatbilstošākā ir daļēji strukturētās intervijas izmantošana. Rezultātā ir iegūta unikāla informācija gan par Cauņu dzimtas pārstāvjiem, gan Cauņu dzimtas salidojumu norisi, kā arī izveidota dzimtas genogramma. Darbs ir noderīgs gan Cauņu dzimtas esošajām un nākošajām paaudzēm, gan …
Līgas Civilko dzimtas vecāko pārstāvju atmiņas par bērnību un skolas laikiem
2015
Bakalaura darbā „Līgas Civilko dzimtas vecāko pārstāvju atmiņas par bērnību un skolas laikiem” izpētīta Liepiņu dzimtas vēsture un atmiņas, balstoties uz mutvārdu vēstures liecībām. Pētījuma galvenais problēmjautājums ir - vai ar mutvārdu vēstures palīdzību iespējams gūt ne tikai ieskatu kādā vēstures notikumā, bet arī veikt savas dzimtas dziļāku izpēti. Bakalaura darbā pirmo reizi plašāk tiek aplūkota Līgas Civilko dzimtas vēsture vairākās paaudzēs. Pētījums sniedz ieskatu dzimtas cilvēku atmiņu stāstos par notikumiem, kuri saistās ar personiskajām atmiņām, kā arī to nozīmību dzimtas ikdienā un sadzīvē. Kā viena no būtiskākajām problēmām bakalaura darba tapšanas gaitā ir kvalitatīva inform…
Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā
2017
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” noslēdz Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu. Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmat…
Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem.
2010
Grāmata par Zviedrijas latviešiem ir Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieku pirmais krājums, kas veltīts ārpus Latvijas dzīvojošām latviešu kopienām. Grāmatu veido divi skatpunkti. Pētnieciskie raksti ir kā skats no novērošanas torņa, mēģinot aptvert Zviedrijas trimdas aprises laikā un telpā, galveno uzmanību pievēršot identitātei un kopienai. Savukārt desmit dzīvesstāstu teksti parāda desmit dzīves līnijas un ļauj lasītājam ieraudzīt notikumus no to dalībnieku skatpunkta. Grāmatā stāstiem atvēlēta tik būtiska loma arī tādēļ, ka stāsti un stāstīšana ir ļoti nozīmīga sociāla un kultūras parādība pašā trimdas sabiedrībā, kur tie veido skatījumu uz neseno vēsturi un grupas identitāti.
Vītolu dzimta un māja mutvārdu vēstures liecībās un dokumentos
2015
Maģistra darba temats ir “Vītolu dzimta un māja mutvārdu vēstures liecībās un dokumentos”. Vītolu dzimta un tai piederošā māja līdz šim nav tikusi pētīta, tāpēc pētījuma mērķis ir iegūt un apkopot informāciju, veicot mutvārdu intervijas un analizējot pieejamās dokumentālās liecības (fotogrāfijas, dokumentus, pierakstus un publikācijas). Pētījums balstās uz Sociālā konstrukcionisma teoriju un biogrāfisko pieeju. Rezultātā ir tapis pētījums, kurā atklāta unikāla informācija par Vītolu dzimtu un māju, kā arī iegūtas piecas vērtīgas mutvārdu vēstures intervijas no zinošiem piedzīvotā laika lieciniekiem. Darbs būs noderīgs informācijas avots ikvienam interesentam, kā arī nākamajām Vītolu dzimtas…
Iz Sibīrijas dzīlēm
2019
Tamāra Heidemane lasītāju iepazīstina ar Sibīrijas latviešu likteņu un etnoloģijas izpētes vēsturi. Pētījumu bagātina autores personīgi uzzinātais un piedzīvotais Krasnojarskas novadā - bijušajā Sibīrijas- Jeņisejas guberņā, piecus gadus strādājot par skolotāju Lejas Bulānā. Manuskripts tiek publiskots pēc autores lūguma.
Из глубины Cибири
2019
Тамара Хайдемане знакомит читателя с историей исследования судьбы и этнологии сибирских латышей . Исследование обогащено личными знаниями и опытом пребывания автора в Красноярском крае, бывшей Енисейской губернии Сибири, где она пять лет работала учителем в поселке Нижний Булан. Рукопись публикуется по просьбе автора.