Search results for "EKS"

Diferencēta dažu metālu jonu noteikšana ūdens šķīdumos ar eksprestestu metodi

2016

Diferencēta dažu metālu jonu noteikšana ūdens šķīdumos ar eksprestestu metodi Zaķe L., zinātniskais vadītājs Dr. chem. doc. Ģībietis J. Bakalaura darbs, 32 lappuses, 14 attēli, 18 literatūras avoti, 2 pielikumi. Latviešu valodā. Bakalaura darbā pētītas iespējas noteikt metālu jonu saturu ūdens šķīdumos, akcentējot eksprestestu metodes izmantošanu. Izpētīta vara, cinka, niķeļa jonu diferencēta ietekme uz eksprestestu krāsojumu, izmantojot spektrofotometru – fotokolorimetru Avantes „AvaMouse”.

Peroksīdu noteikšana ar eksprestestu metodi

2017

Peroksīdu noteikšana ar eksprestestu metodi. Bruņeniece A., darba vadītājs Dr. ķīm. docents Ģībietis J. Bakalaura darbs, 44 lappuses, 10 tabulas, 26 attēli, 23 literatūras avoti. Latviešu valodā. Darbā apskatītas dažādas ūdeņraža peroksīda un peroksietiķskābes kvantitatīvās noteikšanas metodes. Veikta ITS firmas ekprestesta „Water-Works” teststrēmeļu kalibrēšana. Eksperimentāli izpētīta jonu spēka, pH un organiskā šķīdinātāja ietekme uz teststrēmeļu darbību. Iegūti kalibrēšanas grafiki un izveidotas krāsu standartskalas, izmantojot spektrofotometru – kolorimetru AvaMouse Avantes, kā arī izpētītа teststrēmeļu piеmērotība peroksīdu koncentrācijаs noteikšanаi atšķirīgās vidēs. Iegūtie rezultāt…

Keratīna izdalīšana no dabas materiāliem un tā izmantošana augstas kapacitātes bio-sorbenta izstrādē

2021

Keratīna izdalīšana no dabas materiāliem un tā izmantošana augstas kapacitātes bio-sorbenta izstrādē. Voikiva V., zinātniskie vadītāji pētniece, Dr.sc.ing. Inga Jurgelāne un asociētā profesore, Dr. chem. Elīna Pajuste. Maģistra darbs, 45 lappuses, 11 attēli, 6 tabulas, 49 literatūras avoti. Latviešu valodā. Kursa darba ietvaros veikta literatūras analīze par keratīna īpašībām un pielietošanas iespējām dažādās jomās. Izpētītas literatūrā pieejamās ekstrakcijas metodes no dažādiem keratīnu saturošiem materiāliem un to ietekmējošie faktori. Tika veikta izvēlētas perspektīvas keratīna ekstrakcijas metodes - sārmu hidrolīzes metodes - optimizācija. Tika pārbaudīts ekstrahētā keratīna pielietojum…

Elementsastāva un minerālvielu izmaiņas atkarībā no augu biomasas veida un apstrādes metodes

2016

Elementsastāva un minerālvielu izmaiņas atkarībā no augu biomasas veida un apstrādes metodes. Fridrihsons R., zinātniskie vadītāji prof. Dr. chem. Vīksna A. un M.Sc. Lauberts M. Bakalaura darbs, 70 lappuses, 38 attēli, 28 tabulas, 42 literatūras avoti, 4 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā veikta neapstrādātas un ar ultraskaņas ekstrakcijas, torrifikācijas metodēm apstrādātas biomasas elementsastāva un minerālvielu analīze. Kopumā apskatīti 70 paraugi, 67 noteikts elementsastāvs, 11 paraugiem noteikts pelnu saturs un minerālvielu sastāvs. Veikta minerālvielu sastāva analīze, izmantojot četras metodes – FES, FAAS, ICP-MS un WD-XRF, rezultāti salīdzināti savā starpā. Elementsastāvs noteikts izm…

Ihtiola satura spektrofotometriskā noteikšana farmaceitiskos preparātos

2016

Ihtiola satura spektrofotometriskā noteikšana farmaceitiskajos preparātos. Patjukova J., zinātniskie vadītāji Trifonova M., prof.Vīksna A. Maģistra darbs 65 lapaspuses, 24 attēli, 22 tabulas, 28 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Izpētīta literatūra par ihtiolu un tā sastāvu, zāļvielu formām un iespējamām noteikšanas metodēm. Izstrādāta ihtiola satura noteikšanas metode supozitorijos, izmantojot tā sastāvā esošo sulfonskābju reakciju ar metilēnzilo krāsvielu. Izvērtēta izstrādātās metodes pielietojamība un piedāvāta stratēģija metodes optimizācijai.

Kompression ja 2 ½-viikon korkeaintensiteettisen intervalli-harjoittelun vaikutukset naisjääkiekkoilijoiden hermo-lihasjärjestelmään

2015

Kinnunen, Juho-Ville 2015. Kompression ja 2½-viikon korkeaintensiteettisen intervalli harjoittelun vaikutukset naisjääkiekkoilijoiden hermo-lihasjärjestelmään. Liikuntabiologian laitos, Jyväskylän yliopisto. Biomekaniikan Pro gradu -tutkielma 64 s. Korkeaintensiteettinen intervalli-harjoittelu (HIIT) on yleinen harjoittelumuoto, jolla voidaan saada aikaan vasteita aineenvaihdunnallisesti sekä hermo-lihasjärjestelmässä. Harjoittelumuotoa voidaan hyödyntää muun harjoittelun lisänä ja siten saada aikaiseksi vasteita lyhyemmillä harjoitteluajoilla, kuin perinteisessä harjoitteissa. Kompressiolla on puolestaan todettu olevan vaikutuksia perättäisten räjähtävien suoritusten keskitehon kasvussa ja…

Alma Mater: 2012/ Ziema

2012

Ergonomiskie risinājumi ražošanas uzņēmuma darba kvalitātes uzlabošanā

2017

„Ergonomiskie risinājumi ražošanas uzņēmuma darba kvalitātes uzlabošanā”. Darba autore: G. Vlasova. Darba zinātniskais vadītājs: Dr. sc. admin. H. Kaļķis. Darbs izklāstīts uz 90 lpp., ietver 52 attēlus, 25 tabulas, 7 pielikumus, 51 informatīvos avotus. Neskatoties uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu, strādājošie kokapstrādē joprojām pakļauti ergonomiskajiem riskiem, kas ietekmē strādājošo darbspējas, produkcijas kvalitāti un uzņēmuma ekonomiskos rādītājus. Statistiskie dati uzrāda, ka ergonomisko risku izraisītās arodsaslimšanas Eiropā, arī Latvijā, ir visizplatīkā ar darbu saistītā problēma. Pētījumā pielietotas metodes ergonomisko risku novērtēšanai - SGR–A un SGR–C metode, NIOSH vienādojums, …

Darba vides risku saistība ar kokkopju-arboristu darbaspējām. Preventīvie pasākumi.

2016

“Darba vides risku saistība ar kokkopju - arboristu darbspējām. Preventīvie pasākumi”. Darba autore: I. Bražone. Darba zinātniskais vadītājs Dr. sc. admin. H. Kaļķis. Darbs izklāstīts uz 71 lpp., ietver 36 attēlus, 11 tabulas, 25 informatīvos avotus, 6 pielikumus. Pētījums sastāv no 4 daļām. Pirmajā daļā analizēta literatūra par kokkopju – arboristu profesiju un darba vides riskiem šo speciālistu darbā. Otrajā daļā ir aprakstītas pētījumā pielietotās metodes. Trešajā daļā aprakstīti aptaujas anketā iegūto datu, ergonomisko risku analīzes rezultāti, darbspēju indeksa noteikšana, rezultātu izklāsts. Izstrādāti preventīvie pasākumi un praktiskās rekomendācijas. Pētījuma rezultāti norāda, ka ko…

Darba vides riski strādājošiem veļas mazgātavā un preventīvie pasākumi

2015

Darba vides riski strādājošiem veļas mazgātavā un preventīvie pasākumi. Inese Agnese Dementjeva, darba zinātniskais vadītājs mg.darb.aizs., lektors Uldis Karlsons. Maģistra darbs, 76 lappuses, 7 attēli, 37 tabulas, 30 literatūras avoti, 3 pielikumi. Latviešu valodā. Darba gaitā veikta literatūras analīze par iespējamiem riskiem un to ietekmi uz strādājošiem sadzīves pakalpojumu nozarē - veļas mazgātavā. Maģistra darba mērķis sasniegts, novērtēti darba vides riski un sniegtas prakstiskās rekomendācijas to samazināšanai un novēršanai. Veikta ergonomisko risku analīze, izmantojot anketēšanu un darba vietas risku noteikšanas metodes. Izmantota slodzes galveno rādītāju (SGR-A smaguma celšana un …